Naktī sāka līt. Divos naktī pamodos no tā, ka zibina un ducina. Žēl, protams, ka laikapstākļi tā sabojājās, tomēr ceru, ka kaut uz brīdi vismaz līt pārstās. Pelēkā debestiņa var palikt.
Izmetīšu mazu lociņu pa pilsētu, pamāšu atvadas, nopirkšu končas un čekošos ārā no viesnīcas. Šodien ir sajūta, ka ļoti savlaicīgi ir jāierodas lidostā. Labāk tur pasēdēt, palasīt žurnālu, nekā piedzīvot pārsteigumus.
Un vēl..pietrūks man tie kalni un spožā saule. No otras puses- pēc divām nedēļām jau braucam uz Barselonu! Būs atkal saule un siltums! ;)

Sajūtas tās pašas, kas desmit un deviņus gadus atpakaļ.. Nekas nav mainījies.
Gabaliņš manis atkal paliks šeit..un es skumšu..
Vēl astoņas dienas atpakaļ domāju, ka viss slēpjas apstāklī, vai mājās kāds gaida. Tagad saprotu, ka tam nav nozīmes. Šī īpatnējā savas vietas sajūta ir manī pašā.
Negribas atgriezties..un gribas..