| Naktī pamodos un stundu grozījos, un nevarēju aizmigt. Visādas domas nāca prātā. Diemžēl ne tās priecīgākās. Kaut kā tā vakarvakara ziņa mani.. pat nezinu, kā nosaukt tās emocijas, ko šobrīd jūtu. It kā ar prātu saprotu, ka, iespējams, man nav pamata cepties, bet.. cepiens ir. Pagaidām grūti apstāties... Lai paiet laiks. Lai noplok pirmās emocijas. Tad varēs mierīgāk uz situāciju paskatīties. |