Vēl pāris dienas atpakaļ kalu plānus par nākamā gada braucieniem. Šorīt, kad ieslēdzās radio, pēkšņi saproti, ka pasaule ir mainījusies. Tas, kas notika Parīzē, var notikt arī jebkurā citā valstī, pilsētā.
Man ir bail. Rakstīju jau dažus mēnešus atpakaļ par to, ka man ir bail, ka daudziem apkārt esošajiem nav bail..
Šķiet, ka tagad to, kam ir bail, kļūs vairāk.

.

.

Pēdējās divas dienas nekādi netieku vaļā no šīm divām dziesmām. Nekādi.

Beidzot (!!!pirmo reizi 10 gadu laikā!!!) aizgāju līdz Centrāltirgum. Zivis nopirku, bet piedzīvoju vilšanos-diezgan patukši paviljoni. Toties ārzemnieku gana daudz;).
Nosvilināju grilu. Pareizāk sakot, tas pats nokūpēja, izsitot korķus. Bija laba lieta. Pagaidām būs jāpāriet uz mazo, bet tālāk jau redzēs. Mīļotais jau pajautāja, ko šogad vēl grasos nosvilināt, jo šogad manās rokās jau nosvila gludeklis, fēns un tagad arī grils. Kaut kā šogad manās rokās daudz kas ņem galu. :>
Māja sakopta un grīdas izmazgātas. Patīk staigāt man basām kājām pa tīrām grīdām. Pēc pāris dienām atkal grīdas nebūs vairs tādas, kas manām pēdām patīk, bet tas nekas.
Uzvārīju aveņu sīrupu. Vakarā šķaidīsim mūsu aveņu-upeņu brūvējumu.