Divas naktis sapnī redzēju savas ārprātīgi spalvainas kājas.
Tad vienu nakti kaut ko redzēju, bet neatceros, ko.
Šonakt naktī redzēju savu kāju pēdas. Aprakstītas, apzīmētas. Tā šķita, ka visi zīmējumi un teksti uz pēdām ir kaut kā saistīti ar manu pagātni.
Dīvaini sapņi.

Tā kā šodien atnāca rīkojums, ka visiem jāsāk domāt par atvaļinājumu grafiku, tad sāku domāt, ko lai dara, kā lai dara. Man pašai nedaudz muļķīga šķiet tā māžošanās ar atvaļinājumu grafikiem, jo galu galā vienmēr viss beidzas ar to, ka atvaļinājumu grafiks tiek grozīts uz vella paraušanu. Bet nu labi. Jebkurā gadījumā zinu, ka oktobrī man jāņem atvaļinājums, jo jābrauc taču uz Berlīni.. uz koncertu! :) Līdz ar to dažas dienas Berlīnē gribas pavadīt. Reihstāgs, Brandenburgas vārti, vietas, kas saistītas ar Berlīnes mūri, kādi pāris muzeji. Rūta ar Uģi jau piesolīja aizvest uz vienu viņu iemīļoto krogu, ēst ķengurgaļu. Šobrīd gan man tas nešķiet īpaši kārdinoši, bet ko tu gaļēdājiem padarīsi? :DD
Tā kā šoreiz nesanāk aizbraukt uz Amsterdamu, tad mieru neliek doma aizšaut nākamgad pirms Berlīnes un Nīderlandi. Arī uz dažām dienām. Gadus 12 atpakaļ laikam tur biju. Bet gribas vēl. Gribas ar citām acīm ieraudzīt Amsterdamu. Varbūt arī Hāgu un Delft. Abas šīs pilsētiņas dikti mīļas man kļuvušas.
Un pēc tam ar vilcienu uz Berlīni.
Vārdu sakot, ideja ir radusies, tagad tikai kārtīgi jāizdomā, vai tiks šī ideja īstenota pilnā apmērā.