Vakar pamodos ar neizskaidrojamu svētku sajūtu. Īsā darba diena. Neparasti. Tomēr saprotu, ka vēl pāris nedēļas paies līdz pieradīšu pie jaunā režīma.
Vakar ātri izskrēju veikalus, cerībā nopirkt kāzām vai nu kleitu, vai žaketi pie jauniepirktajiem svārkiem. Jautājums ir tieši tāds pats, kāds man parasti rodas, kurpes pērkot - Vai tiešām pie mums šo velk mugurā? Un tiešām cilvēki ir gatavi maksāt tādu naudu par konkrēto preci? Nepatīkami pārsteidz mani tādas drēbes, kas sāk plīst vēl tikai laikojot (vienai žaketei sāka plīst odere, kad vienkārši vilku to sev virsū (nē, nē, izmērs nebija par mazu!). "Sausais atlikums" pēc vakardienas veikalu apmeklējuma - lupatu daudz, bet acīs un sirdī krītoša ir tik maz..

Sasmējos vakar, kad pie kleitas, kuras līdzinieci 2014.gada pavasarī nopirku Polijā, Rīgas veikalā karājās milzīgs uzraksts - sezonas jaunums. :D
Nu, nu.... Un cena, protams, šai kleitai bija augstāka nekā Polijā.
Radās vēl viens secinājums - atkal jāuztaisa iepirkšanās tūre Polijā.