Šodien novēroju situāciju.
Dzirnavu iela. Visi stāv, kā stāv.. Viens gudrītis izdomā, ka vajag izbraukt pa labo pusi- uz velojoslas virsū un pacensties izspraukties starp autobusu un dzelzceļa pārvadu baltošajām kolonnām.. Autobuss sāk kustēt..un vieglajam spogulītis nost. Vieglā autiņa vadītājs megadusmīgs - it kā buss būtu vainīgs.
Nu, nezinu, nezinu.. Bet man jau šķiet, nav ko braukt pa velojoslu. Un otrs - autobuss taču, stāvot, nekādi nevar ietekmēt to, cik tālu tu, mazais draudziņ, esi iespiedies.

Vakar beidzot sazvanījāmies ar Zajcu. Abas bijām kaut kā savā nodabā aizgājušas. Darbos un privātajā dzīvē. Nedēļas nogalē kārtējo reizi aizsitu ziņu ar jautājumu, vai kaut kad nebūs centrā, bet vakar viņa beidzot atzvanīja un teica, ka.. ka jau otro mēnesi viņa ir.. Cēsīs! Bērns jau skolā iekārtots, bet šobrīd cīnās ar jauno dzīvesvietu un domā, ko darīt - palikt vai meklēt ko citu, un gatavojas 18.decembrī paredzētajam brīnumam! :)
Bet vispār.. kopš vakardienas daudz pārdomu par šo notikumu. Viņa jau sen runāja par to, ka grib prom no Rīgas. Bet tagad, kad ir beidzot normālas, stabilas attiecības ar vīrieti un gaida otro mazuli, tad beidzot viņa īsteno to, par ko ir domājusi jau sen..

Kad nācu no 11.novembra krastmalas, man garām cēli miesas sargu pavadīti svecītes devās nolikt Valsts prezidents ar kundzi. :)