Mans vīruss mani beidzot ir aizvedis līdz puņķu stadijai. Riebjas tas, ka jāelpo caur muti. Bet nekas.. gan jau pēc dažām dienām jau būs labāk! :)
Mīļotais, lai arī pats piecēlās, tomēr šorīt dabūja manis gatavoto kafiju. Kaut kā gribējās viņu pavadīt uz darbu tā, nevis guļot. :D
Pa dienu šo to parosījos pa māju. Beidzot (!!!) vasaras-agrā rudens kurpes saliku pa kastēm. Ja godīgi, neatceros, kad pēdējo reizi grīdas mazgāju - pēdējās nedēļas nogales biežāk biju ārpus mājas, līdz ar to laiks nebija mājas kopšanai. Tāpēc šodien arī gribējās pieķerties mājas piekārtošanai. Šo to nedaudz izdarīju, tomēr ne visu.
Vēl viena smieklīga lieta, ko šodien kārtējo reizi piefiksēju. Boršča ir vienīgā zupa, ko sāku vārīt mazā katlā, bet pēc tam nākas visu pārcelt uz lielo katlu. Nu, garšo man boršča, garšo! :D Un ar svaigi ceptu maizi... Vispār laime! :D
Vārdu sakot, viss būtu labi, ja vien tie puņķi un klepucis nemocītu. :D