You never get what you want, you never want what you get, you never have what you like, you never like what you have. That’s life.

Vēl līdz svētdienai Rīgas biržā Čurļonis un Pērle.
Jāaiziet!

Kāpēc tāda interese? Tāpēc, ka kopš bērnības man tika stāstīts šāds stāsts:
"Staņislava Kerbedza meita Jevgeņija, kura bija precējusies ar brālēnu Mihaili Kerbedzu, kādu laiku novārtā atstāto Riebiņu pili 19.gs. beigās kapitāli izremontēja un nodeva mākslinieku, rakstnieku un komponistu vajadzībām - radošam darbam un atpūtai. Te bija lieliski iekārtotas mākslinieku darbnīcas, mūzikas saloni ar dažādiem mūzikas instrumentiem un telpas rakstniekiem. Lai nodarbotos ar sportu, bija labi iekārtota un ar nepieciešamo inventāru apgādāta sporta zāle. Viss nepieciešamais bija sagādāts arī atpūtai un izpriecām brīvā dabā — izbraukumiem, izjādēm, medībām. Riebiņu pils un radošās inteliģences uzturēšanai bija paredzēta īpaša summa. Riebiņos strādājuši un atpūtušies daudzi izcili gara darbinieki - poļu gleznotājs Konrāds un tēlniece Jūlija Stabrovska, lietuviešu gleznotājs un komponists Mikolajus Konstantins Čurļonis un tēlnieks Petrs Rimša u.c. „Mākslinieku paradīze" pastāvēja līdz pirmajam pasaules karam. 1918.gadā agrārās reformas laikā muižas centrālo daļu nodeva Silajāņu pagasta pašvaldībai, kura te ierīkoja sešklasīgo pamatskolu, un šajās telpās skola atrodas līdz pat 1975.gadam. "
:)

Kaitina publika, kas piespiež savu auto tik tuvu, ka ne tu vari bagažnieku atvērt, ne normāli izbraukt.
Pareizi, ka tik esi iespiedies un noparkojies pats, par citiem tev vienalga.