kaut kaa peedeejaa laikaa gan darbaa, gan maajaas uz galda ir tas, ko var saukt jau par chuusku midzeni. khe. tikko atcereejos pirmo reizi, kad dzirdeeju sho vaardu salikumu - chuusku midzenis:) tajaa atvilknee, kas tika nosaukta par midzeni, bija viss iespeejamais un neiespeejamais ;) njaa..shobriid, gana regulaari ejot garaam teerbatas ielas un blaumanja ielas maajaam, visaadas atminjas uzpeld. vairaak gan pozitiivas un miiljas. shkjiet, ka pirmo reizi, naakot uz teerbatas ielas maaju, liidzi biju atnesusi arii piena shokolaadi ar riekstiem... un tik daudz gardumgardaas kafijas ar pienu tur tika izdzertas..
ir lietas un sajuutas, kas taa iisti nemaz nepaariet. vienkaarshi varbuut taas vairs nav tik asas, spilgtas, bet atminjaas jau vinjas dziivo. un laikam pats trakaakais ir tas, ka - jo vairaak iet laiks, jo vairaak visaadas detaljas uzpeld. un patiesiibaa daudzas lietas taa pieliip, ka pat neapzinaati to jau dari un tas shkjiet pashsaprotami. shodien pat, gaidot zaljo pie krustojuma, vienaa mirklii balss klusi pie auss nedaudz pamaacoshi iechuksteeja - siikais, kaa staavi!? protams, momentaa apstaajos gliishi - kaa ir pareizi. taapat arii, ejot, ik pa briidim atkal taa pamaacoshaa balss atgaadina par muguru:) kaadreiz par shiim pamaaciibaam dumpojos un pukojos (tiesa, vairaak pie sevis). bet patiesiibaa, jau toreiz zinaaju, un arii tagad zinu, ka viss jau bija pareizi un vajadzeeja jau mani par to dzenaat :)