oi zinu gan :D manējā uz bļaušanu nedaudz satrūkstās un pārstāj vismaz kost vai skrāpēt. pat dauzoties ja pa stipru trāpj, momentāli pie pīkstiena atlec nost. bet nu vandās - tas uzjautrina arī pašus. mīļojās- tas mums arī nosaka garīgo. pūcīga, nerādās tuvumā- nu tad mēģinam pielabināties. bērnu ar sākusi pieņemt. agrāk kā māte skrēja, ka tik ieraudājās, bet vienu laiku sīcis laikam pa stipru mīļoja, tagad jau protās.