nu šī bija otrā vai trešā reize, kad 70 zonā iebraucu. bet pirmā pēc avārijas. ieslīdēju džipam pakaļā pa ledu. abs noķīlēja. tagad riktīgi raustos no stāvošām mašīnām pie luksaforiem. diezgan glītu gabalu sanāca toreiz noslidināties. varbūt tāpēc man tā pārliecība ar par sevi vēl vairāk mazinājusies. šī bija kaut kāda 14 braukšana. esmu braukusi agrāk, bet ar vecajām psrs mašīnām un tās ir uuuuj kur savādākas. mani kopš kājas pedāļus sasniedz, tēvs mācīja un stingri un pamatīgi. bet nu pagājuši daudz gadiņi, kad pēdējo reizi braucu un tagad praktiski jāatsāk no nulles. vismaz es tā uzskatu. instruktors gan saka, ka tik skumīgi jau neesot. bet nu nez. ja man nav pārliecības, tātad kaut kas vēl jāpamācās, jāpārvar. arī tas, ka man bail no ledus un ziemas. tāpēc nācu mācīties ziemā. bail bija no rīgas- tāpēc rīgā, satiksmē kārtīgā. nu no satiksmes vairs bail tā kā nebūtu, ja vien nav jābrauc uz 70 :D
ja uz 50, ir ok. varu. pa strēģiem ar esmu izmīcījusies godam un bez stresa.
bet nu man jāsaņemās vien būs. man ļoti ļoti vajaga tiesības. nevar sēdēt vīram uz kakla. un par tādām esmu sapņojusi un gaidījusi īsto brīdi, kad būšu psiholoģiski gatava atbildēt par savām darbībām vairāk nekā 10 gadus. nu esmu gatava. tikai jākļūst pārliecinātai par savām iespējām pie pedāļiem un stūres :)