Godmanis: Valdība sāks apzināt aizņēmuma apmērus un iespējamos aizdevējus
Publicēta: 23:24 09.12.2008.

(Pievienota 6.rindkopa.)
Rīga, 9.dec., LETA. Pēc Ekonomikas stabilizācijas programmas pieņemšanas valdība sāks apzināt nepieciešamā aizņēmuma apmērus un iespējamos aizdevējus. To šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ivars Godmanis (LPP/LC).
Premjers joprojām neatklāja nepieciešamā aizņēmuma apmēru, kā arī norādīja, ka finansējums varētu tikt lūgts no Eiropas Savienības, tuvējām partnervalstīm un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).
Finansējums Latvijai būs nepieciešams iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma un budžeta deficīta finansēšanai. Nodrošināt bezdeficīta budžetu plānots tikai uz 2011.gadu.
Finansējums nepieciešams banku sistēmai, izveidojot rezervi, jo jau tagad esot skaidrs, ka, iespējams, būs nepieciešami līdzekļi likviditātes nodrošināšanai.
Finansējums būs nepieciešams valsts kases darbības likviditātes nodrošināšanai, kā arī ekonomikas stimulēšanai.
Kā Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) šodien pēc valdības sēdes intervijā Latvijas televīzijas raidījumam "100.pants" norādīja, tad SVF aizdevums būs nepieciešams uzņēmējiem, lai iegūtu finansējumu bankās, kuras izsniegs kredītus. Viens garantiju fonds būs domāts Eiropas fondu apguvei, bet otrs eksportētājiem, lai iegūtu apgrozāmos līdzekļus.
Arī finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) pēc valdības sēdes žurnālistiem neatklāja, kāds varētu būt aizņēmuma apmērs. Ministrs uzsvēra, ka visi minētie skaitļi par aizņēmuma lielumu ir tikai pieņēmumi, un pauda cerību, ka aizņēmuma apmērs būs zināms līdz Ziemassvētkiem.
Kā ziņots, Latvija varētu aizņemties ap septiņiem miljardiem eiro (4,9 miljardiem latu). To, vērtējot pieejamo nākamā gada budžeta projektu, aģentūrai LETA teica bijušais ekonomikas ministrs Saeimas opozīcijas deputāts Aigars Štokenbergs (SCP).
Šādu prognozi Štokenbergs izteica, analizējot budžeta projektā iekļautos indikatīvos rādītājus, piemēram, iekšzemes kopprodukta kritumu, tekošā konta deficītu, budžeta deficītu, nodokļu ieņēmumu prognozes u.c.
Pēc Štokenberga domām, šis ir reālistiskais aizņēmumu apmērs, kas turpmākos divus gadus Latvijai ļautu uzelpot.
Kā ziņots, nākamā gada valsts budžeta ieņēmumi plānoti 4,406 miljardu latu apmērā, bet izdevumi - 5,146 miljardu latu apmērā.
Pēc grozījumu izdarīšanas budžeta ieņēmumu daļa samazināsies par 912 miljoniem latu, bet izdevumu daļa par 419 miljoniem latu.
Paredzēts noteikt, ka nākamā gada valsts budžeta deficīts būs 4,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Budžeta aprēķini izdarīti, balstoties uz pieņēmumu, ka IKP kritums nākamgad būs 5%, patēriņa cenu inflācija būs 5,9%, bet reģistrētais bezdarbs palielināsies līdz 10% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Budžeta projektā noteikts, ka valsts parāds gada beigās var sasniegt 5 miljardus latu, kas ir daudzkārt lielāks nekā patlaban.


papildināta - Valdība pieņem Ekonomikas stabilizācijas programmu
Publicēta: 22:33 09.12.2008.

(Pievienota pēdējās divas rindkopas.)

Rīga, 9.dec., LETA. Valdība šodien atbalstīja Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, kurā paredzēts noteikt striktus ierobežojumus tēriņiem, kā arī nodokļu paaugstināšanu.
Programmas mērķi ir stabilizēt Latvijas ekonomiku, atrisināt iespējamās likviditātes problēmas, atjaunot ilglaicīgu stabilitāti - stiprinot banku sektoru, novēršot fiskālo nesabalansētību un saglabājot stabilu un nemainīgu valūtas politiku.
Kā mērķis izvirzīta tautsaimniecības starptautiskās konkurētspējas uzlabošana, lai iespējami ātri sasniegtu ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un sabalansētu valsts budžetu.
Kā galvenie izmaksu optimizēšanas un samazināšanas pasākumi, kas tiks ietverti 2009.gada budžeta grozījumos, norādīta strādājošo skaita un nominālās darba samaksas samazināšana par 15% no valsts budžeta finansētajās valsts pārvaldes institūcijās un publisko pakalpojumu sniegšanas struktūrās, lai atbalstītu un veicinātu algu samērīgumu visās nodarbinātības jomās un, ievērojot reālās darba samaksas samazināšanos preces un pakalpojumus ražojošajos uzņēmumos.
Tāpat plānots samazināt izmaksas par valsts vajadzībām iegādājamām precēm un pakalpojumiem par 25%, kā arī par vidēji 25% samazināt valsts izdevumus programmu subsīdijām, izņemot veselības aprūpes programmas, kuru finansēšanai saglabājami lielāki resursi, turklāt iecerēts uz laiku līdz ekonomikas izaugsmes atjaunošanai iesaldēt agrāk plānotos tālākos valsts finansētā atalgojuma un sociālo izmaksu pieaugumus.
Noteikts, ka Latvijas Banka turpinās nodrošināt fiksētu lata piesaistes kursu - 0,702804 lati par vienu eiro ar kursa svārstību koridoru 1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa.
Fiskālās politikas jomā paredzēts, ka Ministru kabinets (MK), balstoties uz pārskatītām prognozēm, sagatavos grozījumus 2009.gada valsts budžetam, lai 2009.gada budžeta deficīts nepārsniegtu 5% no IKP.
Paredzēts, ka visu gadu MK cieši sekos grozītā 2009.gada budžeta faktiskajai izpildei un nepieciešamības gadījumā veiks papildus izdevumu samazināšanu, lai 2009.gada budžeta deficīts nepārsniegtu 5% no IKP.
Norādīts, ka vienīgais iespējamais iemesls noteiktā budžeta deficīta robežas pārsniegšanai ir ES līdzfinansēto strukturālo programmu projektu apguve virs plānotā apjoma. Vienlaikus MK saglabā stingru apņemšanos tiekties uz bezdeficīta budžeta sasniegšanu iespējami tuvākajā laikā.
Paredzams, ka tiks turpinātas un paātrinātas nepieciešamās strukturālas reformas valsts pārvaldē, 2009.gadā un nākamajos divos gados samazinot tajā nodarbināto skaitu vismaz par 15% salīdzinot ar 2008.gada līmeni.
Plānots, ka MK ievēros stingru fiskālo politiku, panākot, ka valsts pamatbudžetam, neieskaitot ar ES un citas ārvalstu finanšu palīdzības apguvi saistītos ieņēmumus un izdevumus, jābūt sabalansētam vai ar pārpalikumu, sākot no 2012.gada, pārejas periodā kopējam budžeta deficītam pie pašreiz pieņemtā makroekonomiskā scenārija 2009.gadā nepārsniedzot 5% no IKP, 2010.gadā - 4,8% no IKP un 2011.gadā - 2,8% no IKP.
Plānots, ka valdība, pastāvīgi monitorējot ekonomiskās situācijas attīstību, 2009.gadā pārskatīs apstiprināto fiskālo pasākumu kopu ar mērķi sasniegt Māstrihtas konverģences kritērijus 2010.gadā, lai 2011.gadā saņemtu uzaicinājumu pievienoties eirozonai.
Plānā ietverta iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes samazināšana par 2 procentpunktiem 2009.gadā, ar IIN neapliekamā minimuma paaugstināšana par 10 latiem, salīdzinot ar 2008.gada līmeni, IIN bāzes paplašināšana 2010.gadā, tajā iekļaujot arī ienākumus no kapitāla un kapitāla pieaugumu.
Tāpat paredzēta arī PVN pamatlikmes paaugstināšana par 3 procentpunktiem, samazinātās PVN likmes paaugstināšana no 5% uz 10% un tās atcelšana noteiktām preču un pakalpojumu grupām, izņemot bērnu pārtiku, medikamentus, siltumenerģijas piegādi, elektrības piegādi, sabiedriskā transporta pakalpojumus.
Paredzēts papildus paaugstināt akcīzes nodokļus degvielai, kafijai, alkoholam un bezalkoholiskajiem dzērieniem līdz Baltijas tirgus telpā dominējošajam šo nodokļu līmenim.
Savukārt 2010.gadā plānots paplašināt nekustamā īpašuma nodokļa bāzi, tajā iekļaujot mājokļus, vienlaikus nosakot būtiskus atvieglojumus par reģistrētās dzīvesvietas mājokļiem.
Programmas autori norāda, ka iepriekšējos gados notikusī straujā Latvijas ekonomikas izaugsme balstījusies uz privātā patēriņa pieaugumu un masīvu ārvalstu kredītresursu ieplūdumu, galvenokārt ar nekustamo īpašumu tirgus attīstību saistītajās aktivitātēs, kas līdz ar strauju importa palielinājumu radīja valsts kopējo ārējā parāda pieaugumu līdz 135% no IKP.
Starp programmas pamatelementiem minēta Latvijas tautsaimniecībā - gan publiskajā sektorā, tas ir, valsts pārvaldē un pakalpojumos, gan privātajā sektorā - nodarbināto atalgojuma līmeņa samazināšana un pieskaņošana tautsaimniecības produktivitātes sniegtajām iespējām.
Tāpat starp programmas pamatelementiem minēta stingra un stabila monetārā politika, kas balstīta uz fiksētu nacionālās valūtas piesaisti vienotās Eiropas valūtai, un stingra fiskālā politika - valsts un pašvaldību tēriņu sabalansēšana ar ieņēmumu sniegtajām iespējām.
Programmas pamatelementu skaitā minēta darba tirgus elastības palielināšana, kas nozīmē no esošajiem darbiem izbrīvēto cilvēku motivēšanu iesaistīties citos darbos un sagatavošanu spējai to veikt, kā arī finanšu sektora stabilizācija - valsts atbalsta sniegšana kredītiestāžu uzticamības un darbības spēju stiprināšanai līdz ar kredītiestāžu pastiprinātu uzraudzību.
Šī programma, par kuras īstenošanu atbildību uzņemas MK, ietverot visus koalīcijas partnerus un iesaistītās institūcijas, nosaka rīcību monetārās politikas jomā, fiskālās politikas jomā, finanšu sektora stabilizācijā, ekonomikas konkurētspējas uzlabošanā.
Programma valdībā tika pieņemta vienprātīgi, visiem ministriem to atbalstot. Valdība tikai uzklausīja uzņēmējus pārstāvošo organizāciju viedokļus - gan Latvijas Darba devēju konfederācijas iebildumus par nodokļu pieaugumu, gan Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras iebildumus par programmā paredzēto mazo atbalstu uzņēmējdarbībai. Arī arodbiedrību protesti palika bez ievērības.
Aktīvi savu viedokli un priekšlikumus par iespējamiem risinājumiem sēdes laikā pauda arī Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs (SCP), tomēr arī viņa teiktas atsaucību neguva.