Publicēta: 10:50 04.12.2008.

(Papildināts viss teksts.)

Rīga, 4.dec., LETA. Valdība rosinās būtisku nākamā gada valsts budžeta samazinājumu 600 miljonu latu apmērā, šodien Saeimas ārkārtas sēdē deputātus informēja premjers Ivars Godmanis (LPP/LC).

Vērtējot esošo ekonomikas situāciju, nākamā gada budžeta deficīts varētu būt tuvu 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), norādīja premjers.

Pēc viņa teiktā, kopumā būs jālemj par aptuveni 700 miljonu latu izmaiņām nākamā gada budžetā.

Valdība plāno, ka tai izdosies papildus iegūt 100 miljonus latu, jo "būs nežēlīgs plāns patēriņa nodokļiem attiecībā uz pazeminātām pievienotās vērtības nodokļa likmēm".

Vienlaikus gan būšot jādomā, kā samazināt izdevumus par 600 miljoniem latu.

"Jautājumi par prēmijām un piemaksām tiks noņemti pilnībā. Svarīgāk ir saglabāt darba vietu, nekā cīnīties par piemaksām," sacīja Godmanis, uzverot, ka valdībā diskusijas par to vispār nebūšot.

Samazināti netikšot sociālās sfēras izdevumi, piemēram, pensijas, bet samazinājumi varētu skart tādas jomās kā izglītība, veselība, aizsardzība, ceļi, zemkopība.

Konkrētāki lēmumi par samazinājumiem resoru griezumā valdībā varētu tikt pieņemti jau nākamnedēļ, 8.decembrī.

Godmanis arī uzvēra, ka, ja šādi samazinājumi netiks veikti, valsts saskarsies ar maksājumu grūtībām martā.

Tāpēc premjers lūdza visu Saeimas deputātu atbalstu šajā "kritiskajā brīdī Latvijas valstī".

Sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi rosināja premjers.

Vairāk nekā stundu garajā ziņojumā Godmanis Saeimas deputātiem sīki un detalizēti ziņoja par situāciju ekonomikā un finanšu sistēmā.

Atbalstīt premjeru uz sēdi bija ieradušies arī vairāki ministri - Atis Slakteris (TP), Normunds Broks (TB/LNNK), Mareks Segliņš (TP), Kaspars Gerhards (TB/LNNK), Edgars Zalāns (TP).

Runu premjers sāka, sīki un detalizēti skaidrojot situāciju ap "Parex banku", valsts iesaistīšanos tās glābšanā un visbeidzot, pilnībā pārņemot Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim piederošās akcijas jeb 84,83% no bankas kapitāla.

Otra runas daļa bija veltīta ekonomikai un budžeta ieņēmumu sadaļām, ko Godmanis pamatoja ar skaitļiem un procentiem, skaidrojot ieņēmumu struktūru, kā arī faktorus, kas to ietekmējuši un noteikuši.

Godmanis skaidroja situāciju uzņēmējdarbībā, piemēram, attiecībā uz gaidāmajām problēmām ar kredītresursiem, kā arī informēja par apzinātajām uzņēmēju prognozēm, kuras nav pārāk optimistiskas un sola ekonomikas samazinājumu nākamgad.

Problēmas skars arī tranzīta nozari, piemēram, kokmateriālu pārkraušanas apjomi nākamgad samazināsies par 15%-20%, bet konteinerkravu - par 5%-8%.

Visi šie faktori arī noteica prognožu izvirzīšanu par 5% IKP kritumu nākamgad.

Galvenais iemesls IKP samazinājumam esot banku izsniegto kredītu apjomu samazinājums. Šis apstāklis neizbēgami atstās iespaidu uz privāto patēriņu un investīciju veidošanu, uzsvēra premjers.

Stāstot par ekonomikas stabilizācijas programmu un sarunām ar Starptautisko valūtas fondu, Godmanis uzsvēra, ka galvenais uzstādījums ir nemainīt lata fiksēto piesaistes kursu eiro.

Valdība un Latvijas Banka nepārtraukti sekojot līdzi situācijai, un arī šajā smagajā laikā izdodoties nodrošināt lata stabilitāti.