man viens babulis pateica - da kāpēc ir jāsūta kaut kur prom tās drēbes, kad mums pašiem ir bērni, kam vajag palīdzību. pār sētu jau viegli pārmest, bet vajag paskatīties, kas pašiem mājās darās. nu uzrēja. un kad es pajautāju - ko tieši labu jūs esat tepat savējiem izdarījusi? atbilde bija - man nekas nav jādara, valstij par to jādomā. secinājums: pats neko nedara, ja citi dara arī slikti. žēl lietas, kas nemaz pašam nepieder un vienmēr atrod kādu uz ko nogrūst visu atbildību.. un tad ir tāds prieks, kad raksta mammas un saka, ka jā, jūs meitenes esat lieliskas.. un kad atbrauc pie manis ģimene un meitiņa sakautrējusies saka, ka "jūs jau neprasījāt, bet es ieliku katram gadijuma arī savas rotaļlietas". a skuķēnam kādi pieci gadiņi. un tad viņa izvelk rozā kleitiņu un atklāj noslēpumu, ka tā ir vislabākā! vot viens šitāds meitēns, desmit tādus babuļus atsver. un jā, man liels prieks uzzināt, ka latvieši ir atsaucīgi un labi un palīdz un dara to no sirds. tas vien ir ko vērts. tātad arī es esmu ieguvēja šajā akcijā. :))))