Nezinu, kā dēļ, varbūt arī settings ir pie vainas. Man prātā nāca divi stāsti - viens par veco, labo Basteru (robotu, kurš mēģināja būt cilvēks) un otrs, kura nosaukumu es neatceros - par cilvēku, kurš sabēdājās, ka viss uz zemes ir mākslīgs, aizdevās uz parciņu, atklāja, ka arī tas (ar visiem vecajiem kokiem, strautiņu un veco parka uzraugu) nav dabisks un sāka to postīt. Beidzās tas laikam ar to, ka atbrauca kārtības sargi un ar pāris lodēm pilnībā iznīcināja viņa elektroniskās smadzenes. | |
Būs jāpameklē... Šos Harisona darbus gandrīz noteikti lasīt nav nācies. Bet tā... Stāstiņš par cilvēku, kurš postīja mākslīgo parciņu man atgādina ainu no Lema "Magelāna mākoņa" - bet tas noteikti nav tas, cilvēki tur bija īsti un vismaz formāli par ilūziju zināja. Lai gan, domāju, kaut kādā formā ideju par mākslīgo parku būs apspēlējuši visi autori. Parks ir tāds interesants elements... Tie daži zaļie kociņi, zālīte un ūdentiņš urbānā vidē jau savā ziņā ir fikcija pati par sevi, nemaz antiutopija nav jāmeklē. Izlikšanās, ka vēl esam saglabājuši kaut ko no dabas, uz ko ikdienā paskatīties. mena nesen kaut ko par to rakstīja, sūdzējās, lai beidz visi bļaut par koku nociršanu pilsētās. Tas gan neliedz man sērot par nežēlīgi un bezjēdzīgi noslepkavotajām papelēm pie manas mājas. | |
Vārnings - es neesmu drošs, vai tas par to parku ir Harisona darbs. Antiutopija... es vēl neesmu piešāvies pie rakstīšanas par skarbo nākotni, vislabākais, kas man pagaidām ir sanācis, ir tāds mazliet psiholoģisks stāstelis par apmēram tagadni. http://klab.lv/users/mad/10416.html Bet viena no vislabākajām AU, par ko es vēl tagad esmu visai safanojies, ir un paliek Trakā Maksa sērijas filmās. | |
Visi Mad max man ir sarakstiņā 'kiberpanka filma, tātad jānoskatās'. Bet pagaidām dzīvo sarakstiņā. Starp citu, ja neesi to Snow Crash lasījis, noteikti iesaku. Jo īpaši, ja Tev Lukjaņenko Deeptown gāja pie sirds, bet, teiksim, Gibsona Neuromancer(/Johny Memnonic/Mona Lisa Overdrive) nu tā. Noteikti ir vērts. Kaut vai dēļ gavlenā varoņa. Protams, "Harisonam nepatiktu" - tur tīri tehnoloģisku bugu, nenoliedzami, ir daudz (kaut vai ideja, ka lētāk interneta 3d vidē kustināt tēlu, kas izskatās precīzi pēc tevis (tikai melnbalts) nevis gatavu modeli) - bet man jau tas īpaši netraucēja. Starp citu userpicture dēvēšana par "Avatariem", daļēji radusies tieši Snow Crash iespaidā. Un bija pat visai reāls mēģinājums tīklā būvēt Metaversu - kompānija blaxxun (jā jā.. Black Sun - ja esi lasījis, sapratīsi.) izveidoja projektu "Cybertown" (žēl, bet atšķirībā romāna Metaversa, Cybertown idejas autors nebija no Latgales sādžas). Metaverss un Black Sun Club bija divas no Cybertown apmeklējamajām vietām.. Nu tas bji atāds 3d čats. Katram bija savs 3d avatars, un ar tiem tad varēja tur staigāt apkārt, pelnīt virtuālās naudiņas (par virtuālo vietu modelēšanu, sadaļu moderēšanu, palīdzēšanu jaunajiem lietotājiem utml), par virtuālajām naudiņām nopirtk virtuālo māju un iekārtot ar citu lietotāju modelētām virtuālajām mēbelēm... Interesants tāds koncepts. Sarunāšanās notika teksta formātā (come on, tās vēl bija 90to beigas, VoIP vēl nebija īpaši populārs, webkami masu lietošanā vēl tikai parādijās) - toties bija text-to-speech emulators kas visu uzrakstīto izrunāja kādā no izvēlētajām balsīm. Skanēja gan visai mehāniski... Projekts pastāv joprojām, tikai tagad zaudējis savu bezmaksas statusu... un arī apmeklētāju skaits no kādreizējiem vairākiem simtiem, pik stundās - dažiem tūkstošiem vienlaicīgi nokritis līdz dažiem desmitiem. | |
Vispār - par kuru no tām Lukjaņenko grāmatām bija runa? Jo ir trīs - "Labirint otražeņii", "Faļšivije zerkala" un trešā, kuru neesmu redzējis un kura (tā runā) esot tikai nožēlojams sequel's. Par Harisonu - pirmais stāsts saucas "Robots, kurš gribēja visu zināt" un to var atrast PSRS sērijas "Fantastikas pasaulē" izdotajā Harisona krājumā "Fantastiskā sāga". Par otru stāstu gan joprojām vārnings. | |
Trešā, Прозрачные Витражи kā atsevišķa grāmata, cik man zināms, nav iznākusi. Jā, ir vājāka. Nav arī diži saistīta. To rakstīja ē... pēc lasītāju ieteiktajām idejām vai kā līdzīgi, ir divi nobeigumi - sarkanais un zilais... Varbūt bija kādā stāstu krājumā, nepateikšu, pati lasīju izdrukātu, šķiet tā bija pirmā tā lasītā... Tā kā runāju par abām pirmajām... Tās tomēr ir abas kopā viens darbs. Man vienkāršāk meklēt internetā, jo īpaši visu, kas tulkots krieviski. | |
Tev sanāk. Man atkal mazliet "atsita" Bredberiju, bet droši vien tikai tāpēc, ka neko daudz citu neesmu lasījusi :) Bet vispār tādas antiutopijas man uzdzen šermuļus, iedomājoties, ka kādreiz varētu realizēties dzīvē. | |
Mēs jau dzīvojam tādā pasaulē. Protams, ne burtiski - bet tāda pati vien ir. Tikai bez tiem pārspīlējumiem. Ja arī mēs dzīvotu tādā, kā tā pārspīlētā pasaule - mēs justos tāpat kā tagad, un rakstītu antiutopijas ar savukārt vēl lielākiem pārspīlējumiem, rakstītu par to, kas bīstams liktos tad. Un man nav ne jausmas, kādi tie būtu. | |
Es tieši iedomājos, ka tagad taču arī ir visādas lietas - nu, tur bezjēdzīgi pārspīlētās higiēnas prasības lauku tūrisma mājās kaut vai. Un ES prasības, lai visi gurķi būtu vienāda lieluma, pofig par garšu. Kad izlasīju "451 pēc Fārenheita", tad arī likās - nav jau vairs tālu, kad tā tik tiešām būs realitāte. Brr... | |
1984, kā zināms, ir 'gandrīz realitāte' jau labu laiku. Vismaz antiutopiskā daļa, vismaz lielajās valstīs (Krievija, ASV, Ķīna). Tā otra, kas 1984 pasauli tomēr patiesībā padara par utopiju, paskatoties uz to no jebkura cita, nevis Orvela piedāvātā skatu punkta, kurš reālā 1984 atbilstošā pasaulē tīri dabiski neeksistētu - tā daļa diemžēl nav realizējusies. Gurķiem ir mazliet savādāk - ir vairākas kvalitātes pakāpes (nu tās šķiras, kas veikalos) - un lai atbilstu šķirai, gurķim ir jābūt pareiza izmēra, gatavam, bez bojājumiem. Garšas tests laikam nav iekļauts... Starp citu interesanti, ja tiešām tā - sviestam kvalitātes normatīvos ir iekļauta arī sensorā pārbaude. Nu tā, ar pagaršošanu... Atceros, kā laborantes škrobojoās sviesta pārbaudes dienās. Un vispār jau štrunts par gurķiem, ar tomātiem ir sliktāk. Gēnu inžinieri meklē, kā lai panāk, lai tie tomāti (kas tagad ir izturīgi pret salu, kaitēkļiem, pesticīdiem, ilgi nebojājas, ir viegli pārvadājami) joka pēc sāktu arī garšot pēc tomātiem. Grūti viņiem tur ejot. Lūdzu jums.. zinātniskā fantastika. | |