Būs jāpameklē... Šos Harisona darbus gandrīz noteikti lasīt nav nācies.

Bet tā...

Stāstiņš par cilvēku, kurš postīja mākslīgo parciņu man atgādina ainu no Lema "Magelāna mākoņa" - bet tas noteikti nav tas, cilvēki tur bija īsti un vismaz formāli par ilūziju zināja.
Lai gan, domāju, kaut kādā formā ideju par mākslīgo parku būs apspēlējuši visi autori. Parks ir tāds interesants elements... Tie daži zaļie kociņi, zālīte un ūdentiņš urbānā vidē jau savā ziņā ir fikcija pati par sevi, nemaz antiutopija nav jāmeklē. Izlikšanās, ka vēl esam saglabājuši kaut ko no dabas, uz ko ikdienā paskatīties.
mena nesen kaut ko par to rakstīja, sūdzējās, lai beidz visi bļaut par koku nociršanu pilsētās.

Tas gan neliedz man sērot par nežēlīgi un bezjēdzīgi noslepkavotajām papelēm pie manas mājas.