Nu biznesa iniciativa toč dod labumu ne tikai konkrētajam cilvēkam:)
bet visādi citādi varu teikt tikai: kapitālisms, protams, ir sūds, bet
vai tad valsts iestāžu darba vietas tiek aizpildītas pēc labākiem kritērijiem?:))

Biznesa iniciatīva? Nosacīti, ne vienmēr.

Un kapitālistiskā valstī arī valsts iestādēs vietas tiek aizpildītas pēc tādiem pašiem principiem kā citur.

un paldies Dievam!
vai Tev labāk patiktu sistēma, kurā bez blata pie laba darba netikt?
kapitālismā vismaz ir iespēja, ka ja esi labs un spējīgs darbinieks + vel topošais darba devējs par to tiek informēts (pofig, vai Tavas prezentācijas spējas viņam to nodod, vai no mutes mutē), tad ir iespēja, ka Tavā vietā netiks paņemts bosa krustdēls, kurš vienkārši ir labs cilvēks - jo Tu vari ienest piķi!
Tb, te parādās efektivitāte un orientācija uz rezultātu.

tad ir iespēja, ka Tavā vietā netiks paņemts bosa krustdēls, kurš vienkārši ir labs cilvēks
Um, ko es teicu par prezentācijas un komunikāciju spējām?

Nē. Šo iespēju absolūti neietekmē ekonomiskā sistēma. Arī bosa krustdēla pieņemšana ir investīcija, arī sociālismā kaut kas jau tomēr ir jāpadara, tāpēc noder strādīgs un profesionāls darbinieks, kurš to izdara, lai nav jādara pašam.

A kur ir atšķirība? Cilvēka iespējā un tiesībās būt apmierinātam ar sevi nestrādājot tajā ūberkrutājā vietā, kurā ticis bosa krustdēls. Un kapitālisms cītīgi norāda, ka ja tu spēj justies apmierināts, tu acīmredzot esi slims.

Es sociālismā esmu dzīvojis ļoti maz - 8 gadus, līdz ar to nezinu, par ko un kā cilvēki tobrīd domāja un jutās.
Droši vien arī bija iemesli ne-apmierinātībai (Mans draugs nenopietns cilvēks, piemēram, sasaucas ar 'Cilvēka iespējā un tiesībās būt apmierinātam ar sevi nestrādājot tajā ūberkrutājā vietā').
Un es uzskatu, ka kapitālismā vairāk skatās uz cilvēka spējām darba vietā (nevis - Tu man pagādāji importa dīvānu, tad nu iekārtošu Tavu dēlu pie sevis darbā čubināties - aldziņa laba utt)
Noslēgumam:
vairākās senās reliģijās (nesaku visās, jo visas nepārzinu) ir teikts, ka savu apmierinātību ietekmē tikai Tu pats, nevis kapitālisms, sociālisms vai darba vieta.

Es sociālismā esmu dzīvojis ļoti maz - 8 gadus, līdz ar to nezinu, par ko un kā cilvēki tobrīd domāja un jutās.
pēc dzimšanas datiem spriežot - 10 ar astīti – nu mazdrusciņ vairāk nekā es vienvārdsakot. Bet ne jau par to runa. Padomju sociālisms ir viena no sociālisma versijām.
Droši vien arī bija iemesli ne-apmierinātībai (Mans draugs nenopietns cilvēks, piemēram, sasaucas ar 'Cilvēka iespējā un tiesībās būt apmierinātam ar sevi nestrādājot tajā ūberkrutājā vietā').

Viemmēr ir par ko būt neapmierinātam ;) Es jau nesaku, ka cita sistēma ir labāka. Bet man ļoti nepatīk, ka, piemēram, vēlme pavadīt laiku ar ģimeni (nu, vispār jau arī veidot ģimeni) tiek padarīta par kaut ko marginālu, komēdijas cienīgu. Tas ir pretdabiski.

Ne tikai tu pats - to spēcīgi ietekmē valdošā ideoloģija.

vairākās senās reliģijās (nesaku visās, jo visas nepārzinu) ir teikts, ka savu apmierinātību ietekmē tikai Tu pats, nevis kapitālisms, sociālisms vai darba vieta.
Vispār drīzāk - tas ir stāvoklis, uz kuru jātiecas, nevis kurš reāli pastāv. Pati reliģija bieži ietekmē tiesības būt apmierinātam ar sevi (grēki, karmiskais likums, senču gods), vai kāda cita ideoloģija, kas nav reliģija. Kapitālisms, kādu to redzam ir ideoloģija, kuras laimes priekšnoteikumus veido zīmolu kultūra un konkurences glorificēšana. Un absurdi – jo konkurence tieši traucē labsajūtai. Vienīgi var kavēt izjust labsajūtas trūkumu.

Tu gribi teikt, ka zini precīzu robežu, kad beidzās sociālisms un ka šī robeža LV ir 1993.gads (tb mans dzimšanas datums + 10 gadi ar astīti)?? Ar ko sliktāks ir 1991. tb 8 gadi?:))
Bet ne par to stāsts.
Par ģimeni un tās vērtībām - paklanamies feministēm - nevis kapitālistiem!:)
Par reliģiju - tiesības būt apmierinātam ar sevi ietekmē tikai Tu pats un tas cik dziļi sevī ielaid visas tās ideoloģijas un pārliecības:)
Par kapitālismu - cilvēki vienmēr jauc kapitālismu ar brīvo tirgu (man šie vārdi parasti ir sinonīmi, bet citi sauc kā kapitālismu saprot patreizējo sistēmu, kam nav nekāda sakara ar brīvo tirgu - drīzāk ar monopoliem un oligopoliem (te arī zīmoli)), un pirms par to runāt ir nepieciešamas definīcijas.

Es tavā profilā ieraudzīju cipariņu 1980 un nez kāpēc asociēju to ar dzimšanas gadu. Nē, robeža ir 1991, viss kārtībā.

'Par ģimeni un tās vērtībām - paklanamies feministēm - nevis kapitālistiem!:)'

Viņām arī :( Lai gan šaubos, vai veselīgākas ir attiecības, kur sievai ir laiks ko tām veltīt, bet vīrs vienalga mājās ir 5 stundas, kuras noguļ.
'Par reliģiju - tiesības būt apmierinātam ar sevi ietekmē tikai Tu pats un tas cik dziļi sevī ielaid visas tās ideoloģijas un pārliecības:)'

Tu tiešām naivi domā, ka spēj tās sevī neielaist? Hmm... Piemēram, tev patīk sievietes ar spalvainām kājām?

Par kapitālismu - cilvēki vienmēr jauc kapitālismu ar brīvo tirgu (man šie vārdi parasti ir sinonīmi, bet citi sauc kā kapitālismu saprot patreizējo sistēmu, kam nav nekāda sakara ar brīvo tirgu - drīzāk ar monopoliem un oligopoliem (te arī zīmoli)), un pirms par to runāt ir nepieciešamas definīcijas.
"kapitālists" ir tāds pārpīlēti uz naudu pasists tipiņš, kas cilvēkus uztver tikai un vienīgi kā resursu. Nu tas ļaunais padomju laika tipāžs ar ko bērnus baidīja - citētais raksts lieliski iederētos kādā ideoloģiskajā materiālā par sliktajiem rietumiem.

Un tu jauc brīvo tirgu ar brīvo konkurenci. Brīvais tirgus mums principā ir.

Nu jā brīvā konkurence:)
Un es jau pazaudeju diskusijas domu.
Karoče, Tu saki, ka kapitālisms cilvēkam liek justies nevērtīgam, ja viņam nav kruts amats. Savukaart, es pilniigi noteikti zinu, ka mani tramda citi deemoni (dzīves jēga, ceļojumu sapņi, sava māja, zinaatniski atklaajumi), lai gan kapitālismā dzīvojam mēs abi:)
Līdz ar to kapitālisms tur njiprichjom - personiskās ambīcijas vai vēlme labi izskatīties citu acīs.

Brodeels "Kapitaalisma dinamikaa" apgalvo ka tie ir antoniimi-resp. kapitaalisms saakas ar monopolismu un tirgus briiviibas izkropljojumu

ja godiigi, tad man ir pohuj ko ar to saprot, da hotj bi veljas mazgašanu sestdienā:)
galvenais, lai visi to (kapitālismu kā terminu) saprot vienādi, citādi nekāda saruna par kapitālismu nav iespējama.
citādi es to sapratu kā brīvo tirgu, crescendo kā sistēmu, kur konkurence tiek glorificēta, Tu (nu labi, Brodēls) kā sistēmu, kur konkurence tiek izkropļota.

Nē nē, tu arī 'brīvais tirgus' saproti nepareizi :P Kapitālisms un brīvais tirgus tiešām ir visnotaļ sinonīmi. Bet brīvā konkurence kā sociāla sistēma ir fikcija by default - tā eksistē ļoti reti, tikai ļoti konkrētās, šaurās jomās.


Lieta tajā, ka kapitālisms (neliekot to pēdiņās apzīmējot ne tikai negatīvās izpausmes) nav ekonomiskā iekārta, bet sociālā. Tā ir iekārta, kur valsts nejaucas biznesā un pati pēc iespējas vairāk (ideāli – visas) funkcijas nodod biznesa rokās.
„Stulbi skolotāji? Pārejam uz privāto izglītību, konkurence piespiedīs kļūt labākiem, jo citādi nenopelnīs naudu.” – Lūk tas ir tipisks kapitālisma sauklis. (un arī "kapitālisma" pēdiņās - negatīvākajā kapitālisma izpausmē).

Konkurenci viņi glorificē – jo ideālā (no kapitālisma viedokļa) sabiedrībā tas tā arī strādātu - tiešām visi skolotāji kļūtu mega advancēti un visi būtu laimīgi.

Praksē tas, protams, tā gluži nestrādā, jo cilvēki nav ideālas būtnes, kuras neietekmē ārējie faktori un kas spēj vēsi apsvērt visas preces īpašības. Cilvēki savā būtībā ir tādi paši dzīvnieki kā pārējie.

Ja kaut ko atceries no bioloģijas droši vien esi dzirdējis tādu lietu – piemēram, mātītes izvēlas spilgtākos indivīdus, jo tie parasti bija arī labāku, tīrāku gēnu nesēji (un vienkārši nebija slimi).
Rezultātā kā blakusefekts rodas tā dēvētais ‘superapspalvojums’ – aizvien vairāk īpatņu dotajā areālā ir ar ļoti spilgtām spalvām. A ber ar veselību tas kļūst saistīts aizvien mazāk. Un tas dēļ izkropļotas konkurences.
Savukārt PR, reklāma, zīmoli ir ‘superapspalvojums’ ekonomikā. Pazīšanās un labas komunikāciju spējas/labas zināšanas par personāla atlases metodiku – darba tirgū.

Domāju, monopola/oligopola analogus dabā nav grūti atrast - sugas, kur ar visām pieejamajām mātītēm pārojas viens tēviņš, kas uzvarējis kaut kādā disciplīnā – jo viņam ir spēks un autoritātē pārējos pie tās nepielaist. Ne jau tāpēc, ka viņa gēni būtu labāk piemērots izdzīvošanai.

es nevis saprotu nepareizi jēdzienu 'brīvais tirgus', bet saucu 'brīvo konkurenci' par 'brīvo tirgu', tā man veca kaite - jaukt jēdzienus - tāpēc labprātāk izvēlos tā vietā īsu aprakstu:)
un ekonomiku jau nu točna man mācīt nevajag:)
Ir ļoti sen skaidrs, ka perfect competition (tas ko es visu laiku saucu par brīvo tirgu, vai brīvo konkurenci - es vienk esmu to mācījies ENG valodā)) dabā nepastāv - precīzāk pastāv, bet iespējams tikai centrāltirgū:D
Starp citu - "ideālā (no kapitālisma viedokļa) sabiedrībā" nozīmē "sabiedrība, kurā nepastāv assymetric information radītie šķēršļi un kurā indivīdi ir racionāli domājošas būtnes, kas rīkojas, lai maksimizētu savu (nē - nevis peļņu(profit)!) derīgumu (utility). Derīgums savukārt ir funkcija (tb atkarīgs) no dafiga viskautkā (patēriņa (tb consumption), sagaidāmā patēriņa (expected consumption), brīvā laika (te ir pretruna ar to, ka ideālā kapitālismā visi strādā 20 stundas dienā, nē ideālā kapitālistiskā ekonomikā katrs izvēlas savu darba laiku, ņemot vērā to cik augstu vinjsh veertee savu laiku attiecībā pret patēriņa iespējām), un vēl kaut kā piemirsta). Attiecībā uz kompānijām - tās ideālā kapitālistiskā sabiedrībā ir peļņu maksimizējošas.
Vēl trūkumi, jeb kāpēc ideāls kapitālisms nekad nenotiek:
1) dabiskie monopoli
2) neiespējamība kvantificēt visus efektus (piemēram izteikt dabas piesārņojuma zaudējumus, vai skaista skata zaudējumus, lai gan eksistē metodes (travel cost, aptaujas, etc, tomēr tās bieži sniedz atšķirīgus novērtējumus)
3) learning curve - šis attiecas uz efektīvu resursu sadali un no vienas puses sniedz attaisnojumu protekcionismam, ja gribēsi pastāstīsu sīkāk.
Un tad vēl ir ideālā kapitālisma trūkumi (nevis pasaules trūkumi, kas traucē kapitālismam, bet kapitālisma trūkumi), galvenais ir laika nobīde, tb mēs šodien pieņemam lēmumus no kuriem nākotnē būs atkarīga mūsu bērnu dzīve, bet tos pamatojam tikai uz savu utility.
Labs i, jāiet ēst:))
Par zīmoliem kā superapspalvojumu no ekonomikas teorijas viedokļa vēlāk!

Kāpēc kompānija ir peļnu maksimizējoša, bet indivīds - derīgumu?

Bet jā jā, pastāsti sīkāk, mums ekonomikas teorija ir tikai tik, cik vajag tiesību teorijas izpratnei. Tā kā stāsti, interesanti :)

Kāpēc kompānija ir peļnu maksimizējoša, bet indivīds - derīgumu?
Vienkāršākā un laikam pareizā atbilde:
Indivīds naudu neēd, un ar naudu neapsedzas. Un no katra nākamā lata gūst arvien mazāku papildus derīgumu - tb, ja man ir 280 lati, tad viens lieks man sniedz mazu smaidu, bet ja man ir 24 lati, tad viens lieks jau sniedz lielāku prieku.
(šajā sakarā uzdarbojas sociālekonomi, kas uz šitā pamatojoties (robežderīguma samazināšanās likums - vai kaut kā tā), pierāda, ka sabiedrība maksimizētu savu kopējo derīgumu, ja visi ienākumi starp cilvēkiem tiktu sadalīti līdzīgi, bet arī tur tik droši to nevar teikt, jo pazustu iniciatīva). Līdz ar to, piemēram, ja Tev par nostrādātu lieku stundu piedāvā latu, un Tev ir tikai ienākumi 20 lati mēnesī, Tu ticamāk piekritīsi, bet ja Tavi ienākumi ir dafiga lielāki, tad arī savu brīvo laiku atdosi tikai par lielāku naudu (ja Tu būtu vienkārši peļņu maksimizējošs, tad brīvo laiku atdotu ari par 2 santīmiem).
Kāpēc firmas ir peļņu maksimizējošas?
šitas bija grūtāks jautājums, bet ekonomikas teorija firmas uztver kā uzkrājumu fondus - kaut ko tādu kur cilveķs investē (aizdod) savus brīvos līdzekļus. Tb tos, kurus nepatērē, bet izvēlas patērēt vēlāk. Un ja Tu atliec līdzeklus uz nākotni (investē - aizdod), tad Tu investēsi projektā, kurš (abstrahējamies no riska) nesīs lielāku peļņu, jeb atdos vairāk.
(patiesībā pat līdzekļus Tu atliksi uz nākotni tikai un vienīgi tad, ja nākotnē par tiem varēsi iegūt lielāku derīgumu nekā šodien)
Citādi ir ar, piemēram, Dabas Fondiem, tur gan no ek.teor. viedokļa pielieto vārdu investē - bet reāli tas ir patēriņš, Tu naudu nevis aizdod (investīcijas butība), bet patērē - maini pret savu derīgumu, ko sniedz apziņa, ka esi palīdzējis. Nu jā bet dabas fondi arī nav firmas:))
Jācer, ka daudz maz atbildēju:)
Jo neesmu mācīts runāt, ar modeli un aprēķiniem to var parādīt labāk, bet tad mazliet jāzina atvasināšana un ari laiku patērē vairāk.

sorry - te kļūda
"...tur gan no ek.teor. viedokļa NEPAREIZI pielieto vārdu investē.."
pēdēja rindkopa

To uzdevums ir padarīt pieprasījumu pēc konkrētās preces neelastīg(āk)u. Kad ir perfect competition, tad pieprasījums ir absolūti elastīgs un, paceļot cenu precei virs tirgus cenas, pieprasījums būs 0.
Un galvenais reklāmas uzdevums ir nevis pateikt, ka šī prece ir labāka par citām, bet pateikt, ka DOVE ziepes nav ziepes:). Un tādā gadījumā DOVE ziepju ražotājs kļūst par DOVE ziepju monopolistu un pircējs nevis salīdzina ziepju cenas un pērk lētākās ziepes, bet DOVE cenas un pērk lētākās DOVE, ja grib DOVE un pērk lētākās ziepes, ja grib ziepes.
Tas, savukārt, ļauj DOVE ziepju ražotājam rīkoties kā monopolistam un cenu nevis noteikt kā tirgus cenu (iekš perfect competition kompānijas ir price takers, kas nozīmē, ka ņem cenu kāda tā ir), bet atrast pieprasījuma līkni un pēc aprēķiniem noteikt savu cenu.
Un pat nav svarīgi vai DOVE ir labāks vai sliktāks par ziepēm, galvenais, ka iestāstīts, ka tās nav ziepes.:)
Gluži kā Coca cola nav limonāde.
Un monopola stāvoklis vienmēr rada neatgūstamus zaudējumus (dead weight loss, ko teorētiski var aprēķināt, bet praktiski tikai ļoti aptuveni) sabiedrībai.
No otras puses: reklāmu aizstāv, sakot, ka tā palīdz informēt patērētāju (tātad darbojas, lai veicinātu pilnīgu informāciju, tb uzlabotu ekon sistēmu).
Un patiesība kā vienmēr ir tur ārā.

To "kompetences pašvērtējumu" es uztveru drusku savādāk. Tipa ja man tagad liktu katru dienu izmazgāt biroja grīdu, tad tas dikti aizskartu manu kompetences pašvērtējumu. Un es nopietni pārdomātu, vai gribu šeit strādāt.
Un, starp citu, sevi cienošs darbinieks, manuprāt, atsakās no darbiem, kurus reāli nevar izdarīt, nevis skrien sienā pret objektīvo realitāti, galarezultātā nodarot zaudējumus vai iztērējot neproporcionāli daudz laika tam, ko cits izdarītu ātrāk un labāk. Un iet projām precīzi darba dienas beigās, ja atskaita ekstrēmas situācijas, t.i., - nenoņemas ar darbaholismu, bet plāno savu laiku un spēkus. Tā ka tā teksta autors tāds tipisks postpadomju ierāvējkapitālists vien ir, normālā biznesā šitā nenotiek. AFAIK.

Vārdam 'kapitālists' jau arī ir tā nejaukā no padomjlaikiem aizķērusies pieskaņa. Nedomāju, ka tas tā notiek tikai 'postpadomju' valstīs - ir tādi ierāvējkapitālisti arī citur, pēc dzirdētā spriežot.


Par laimi, tādu nav vairākums. Lai kā arī viņi necenstos iegalvot pretējo.