Cilvēkiem skaidri un nepārprotami jāpasaka, ka darba tirgū ir nežēlīga sacensība uz labi apmaksātām darba vietām. Un, jo ātrāk katrs indivīds to pieņems kā pašsaprotamu realitāti, jau no skolas sola mērķtiecīgi tai gatavojoties, jo lielākas izredzes un iespējas tas pavērs. Te milzu loma ir izglītības politikas veidotājiem, jo no tā, kas notiks skolās un augstskolās, būs atkarīga arī nākamo paaudžu materiālā un garīgā labklājība un brīvība.

Tagad uz brīdi padomāsim. Spēja aktīvi cīnīties darba tirgū, spilgtas pārliecināšanas spējas un biznesa iniciatīva nodrošina indivīdam lielākas izredzes uz materiālo un garīgo labklājību. (Piebilde – komunikācijas spējas darba tirgū spēlē krietni lielāku lomu nekā konkrētajam amatam nepieciešamās prasmes un zināšanas).

Kā tas nodrošina nākamo paaudžu labklājību? Protams - nekā. Palielina sociālo plaisu, paaugstina sociālo spriedzi un rada negatīvu un neveselīgu vidi visapkārt. Nežēlīga konkurence uz labi apmaksātām darba vietām nerada vairāk labi apmaksātas darba vietas un nenodrošina augstāku atalgojumu pārējās.

Virknē uzņēmumu, kuros notiek strauja attīstība, ir nepieciešamība pēc izglītotiem, mērķtiecīgiem, apzinīgiem darbiniekiem, un uzņēmumi ir arī gatavi maksāt atbilstošu atalgojumu. Taču tad tiek konstatēts — kandidātu uz šiem amatiem ir daudz, bet te cilvēks nezina svešvalodas (un nav arī gatavs intensīvi tās apgūt), te viņš vēlas precīzi pulkstens 17.00 beigt darba dienu, te viņš nevar veikt kādu uzdevumu, jo tas ir par grūtu vai aizskar viņa kompetences pašvērtējumu.

Um.... Un tagad tā lēnām un skaidri: Kāds man būs labums no, piemēram, 4x augstākas algas nekā šobrīd, ja izbaudīt par to nopērkamos labumus es varēšu tās 6 stundas diennaktī, kuras veltīšu miegam? Ja man nebūs neviena, ar ko tajā dalīties (jo ir vispārzināms, ka attiecību uzturēšanai tomēr arī kaut kāds laiks nepiciešams).
Svešvalodas? Jā, tās pieprasa. Vai vienmēr, kad tās tiek pieprasītas, tās ir arī reāli nepieciešamas? Nu patiesībā jau nav.
Aizskar kompetences pašvērtējumu? Latviski: tiek uzdots pienākumus, par kura veikšanu darbiniekam nav ne jausmas un saskaņā ar amata aprakstu un darba pienākumiem arī nebūtu jābūt ne vismazākajai nojausmai. Un viņš, nelietis, atļaujas iebilst.