es nevis saprotu nepareizi jēdzienu 'brīvais tirgus', bet saucu 'brīvo konkurenci' par 'brīvo tirgu', tā man veca kaite - jaukt jēdzienus - tāpēc labprātāk izvēlos tā vietā īsu aprakstu:)
un ekonomiku jau nu točna man mācīt nevajag:)
Ir ļoti sen skaidrs, ka perfect competition (tas ko es visu laiku saucu par brīvo tirgu, vai brīvo konkurenci - es vienk esmu to mācījies ENG valodā)) dabā nepastāv - precīzāk pastāv, bet iespējams tikai centrāltirgū:D
Starp citu - "ideālā (no kapitālisma viedokļa) sabiedrībā" nozīmē "sabiedrība, kurā nepastāv assymetric information radītie šķēršļi un kurā indivīdi ir racionāli domājošas būtnes, kas rīkojas, lai maksimizētu savu (nē - nevis peļņu(profit)!) derīgumu (utility). Derīgums savukārt ir funkcija (tb atkarīgs) no dafiga viskautkā (patēriņa (tb consumption), sagaidāmā patēriņa (expected consumption), brīvā laika (te ir pretruna ar to, ka ideālā kapitālismā visi strādā 20 stundas dienā, nē ideālā kapitālistiskā ekonomikā katrs izvēlas savu darba laiku, ņemot vērā to cik augstu vinjsh veertee savu laiku attiecībā pret patēriņa iespējām), un vēl kaut kā piemirsta). Attiecībā uz kompānijām - tās ideālā kapitālistiskā sabiedrībā ir peļņu maksimizējošas.
Vēl trūkumi, jeb kāpēc ideāls kapitālisms nekad nenotiek:
1) dabiskie monopoli
2) neiespējamība kvantificēt visus efektus (piemēram izteikt dabas piesārņojuma zaudējumus, vai skaista skata zaudējumus, lai gan eksistē metodes (travel cost, aptaujas, etc, tomēr tās bieži sniedz atšķirīgus novērtējumus)
3) learning curve - šis attiecas uz efektīvu resursu sadali un no vienas puses sniedz attaisnojumu protekcionismam, ja gribēsi pastāstīsu sīkāk.
Un tad vēl ir ideālā kapitālisma trūkumi (nevis pasaules trūkumi, kas traucē kapitālismam, bet kapitālisma trūkumi), galvenais ir laika nobīde, tb mēs šodien pieņemam lēmumus no kuriem nākotnē būs atkarīga mūsu bērnu dzīve, bet tos pamatojam tikai uz savu utility.
Labs i, jāiet ēst:))
Par zīmoliem kā superapspalvojumu no ekonomikas teorijas viedokļa vēlāk!

Kāpēc kompānija ir peļnu maksimizējoša, bet indivīds - derīgumu?

Bet jā jā, pastāsti sīkāk, mums ekonomikas teorija ir tikai tik, cik vajag tiesību teorijas izpratnei. Tā kā stāsti, interesanti :)

Kāpēc kompānija ir peļnu maksimizējoša, bet indivīds - derīgumu?
Vienkāršākā un laikam pareizā atbilde:
Indivīds naudu neēd, un ar naudu neapsedzas. Un no katra nākamā lata gūst arvien mazāku papildus derīgumu - tb, ja man ir 280 lati, tad viens lieks man sniedz mazu smaidu, bet ja man ir 24 lati, tad viens lieks jau sniedz lielāku prieku.
(šajā sakarā uzdarbojas sociālekonomi, kas uz šitā pamatojoties (robežderīguma samazināšanās likums - vai kaut kā tā), pierāda, ka sabiedrība maksimizētu savu kopējo derīgumu, ja visi ienākumi starp cilvēkiem tiktu sadalīti līdzīgi, bet arī tur tik droši to nevar teikt, jo pazustu iniciatīva). Līdz ar to, piemēram, ja Tev par nostrādātu lieku stundu piedāvā latu, un Tev ir tikai ienākumi 20 lati mēnesī, Tu ticamāk piekritīsi, bet ja Tavi ienākumi ir dafiga lielāki, tad arī savu brīvo laiku atdosi tikai par lielāku naudu (ja Tu būtu vienkārši peļņu maksimizējošs, tad brīvo laiku atdotu ari par 2 santīmiem).
Kāpēc firmas ir peļņu maksimizējošas?
šitas bija grūtāks jautājums, bet ekonomikas teorija firmas uztver kā uzkrājumu fondus - kaut ko tādu kur cilveķs investē (aizdod) savus brīvos līdzekļus. Tb tos, kurus nepatērē, bet izvēlas patērēt vēlāk. Un ja Tu atliec līdzeklus uz nākotni (investē - aizdod), tad Tu investēsi projektā, kurš (abstrahējamies no riska) nesīs lielāku peļņu, jeb atdos vairāk.
(patiesībā pat līdzekļus Tu atliksi uz nākotni tikai un vienīgi tad, ja nākotnē par tiem varēsi iegūt lielāku derīgumu nekā šodien)
Citādi ir ar, piemēram, Dabas Fondiem, tur gan no ek.teor. viedokļa pielieto vārdu investē - bet reāli tas ir patēriņš, Tu naudu nevis aizdod (investīcijas butība), bet patērē - maini pret savu derīgumu, ko sniedz apziņa, ka esi palīdzējis. Nu jā bet dabas fondi arī nav firmas:))
Jācer, ka daudz maz atbildēju:)
Jo neesmu mācīts runāt, ar modeli un aprēķiniem to var parādīt labāk, bet tad mazliet jāzina atvasināšana un ari laiku patērē vairāk.

sorry - te kļūda
"...tur gan no ek.teor. viedokļa NEPAREIZI pielieto vārdu investē.."
pēdēja rindkopa

To uzdevums ir padarīt pieprasījumu pēc konkrētās preces neelastīg(āk)u. Kad ir perfect competition, tad pieprasījums ir absolūti elastīgs un, paceļot cenu precei virs tirgus cenas, pieprasījums būs 0.
Un galvenais reklāmas uzdevums ir nevis pateikt, ka šī prece ir labāka par citām, bet pateikt, ka DOVE ziepes nav ziepes:). Un tādā gadījumā DOVE ziepju ražotājs kļūst par DOVE ziepju monopolistu un pircējs nevis salīdzina ziepju cenas un pērk lētākās ziepes, bet DOVE cenas un pērk lētākās DOVE, ja grib DOVE un pērk lētākās ziepes, ja grib ziepes.
Tas, savukārt, ļauj DOVE ziepju ražotājam rīkoties kā monopolistam un cenu nevis noteikt kā tirgus cenu (iekš perfect competition kompānijas ir price takers, kas nozīmē, ka ņem cenu kāda tā ir), bet atrast pieprasījuma līkni un pēc aprēķiniem noteikt savu cenu.
Un pat nav svarīgi vai DOVE ir labāks vai sliktāks par ziepēm, galvenais, ka iestāstīts, ka tās nav ziepes.:)
Gluži kā Coca cola nav limonāde.
Un monopola stāvoklis vienmēr rada neatgūstamus zaudējumus (dead weight loss, ko teorētiski var aprēķināt, bet praktiski tikai ļoti aptuveni) sabiedrībai.
No otras puses: reklāmu aizstāv, sakot, ka tā palīdz informēt patērētāju (tātad darbojas, lai veicinātu pilnīgu informāciju, tb uzlabotu ekon sistēmu).
Un patiesība kā vienmēr ir tur ārā.