Furious sleep
Furious sleep
of colourless green ideas
of colourless green ideas
Kādēļ man nepatīk 'kapitālisti'
Šajā lappusē
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Aktivitāte
| Jūnijs 2018 | ||||||
1 | 2 | |||||
3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 |
10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 |
17 | 18 | 20 | 21 | 22 | 23 | |
24 | 25 | 27 | 29 | 30 | ||
Tēmas
Kāzas, Rīkojums IT10101, ads, anime, babe, babystuff, beautiful, bittersweet, ciba, completely useless, cruelty, degu, dreams, dungeonmastering, eve, expanse, filmas, gadgets, homm, horror, kitchen, legalities, literature, london., lyrics, memories, movies, pasaciņas, philosophy, politics, politika, quizes, quote_of_the_day, resolutions, sci-fi, somewhat useful, stupidity, styles-experience, styles-memorable, travel, useless, useless happiness, uzturs, valodiņa, vampires, vanishing_point, wierd
- 26.-Jan-2006 09:18 am
Cilvēkiem skaidri un nepārprotami jāpasaka, ka darba tirgū ir nežēlīga sacensība uz labi apmaksātām darba vietām. Un, jo ātrāk katrs indivīds to pieņems kā pašsaprotamu realitāti, jau no skolas sola mērķtiecīgi tai gatavojoties, jo lielākas izredzes un iespējas tas pavērs. Te milzu loma ir izglītības politikas veidotājiem, jo no tā, kas notiks skolās un augstskolās, būs atkarīga arī nākamo paaudžu materiālā un garīgā labklājība un brīvība.
Tagad uz brīdi padomāsim. Spēja aktīvi cīnīties darba tirgū, spilgtas pārliecināšanas spējas un biznesa iniciatīva nodrošina indivīdam lielākas izredzes uz materiālo un garīgo labklājību. (Piebilde – komunikācijas spējas darba tirgū spēlē krietni lielāku lomu nekā konkrētajam amatam nepieciešamās prasmes un zināšanas).
Kā tas nodrošina nākamo paaudžu labklājību? Protams - nekā. Palielina sociālo plaisu, paaugstina sociālo spriedzi un rada negatīvu un neveselīgu vidi visapkārt. Nežēlīga konkurence uz labi apmaksātām darba vietām nerada vairāk labi apmaksātas darba vietas un nenodrošina augstāku atalgojumu pārējās.
Virknē uzņēmumu, kuros notiek strauja attīstība, ir nepieciešamība pēc izglītotiem, mērķtiecīgiem, apzinīgiem darbiniekiem, un uzņēmumi ir arī gatavi maksāt atbilstošu atalgojumu. Taču tad tiek konstatēts — kandidātu uz šiem amatiem ir daudz, bet te cilvēks nezina svešvalodas (un nav arī gatavs intensīvi tās apgūt), te viņš vēlas precīzi pulkstens 17.00 beigt darba dienu, te viņš nevar veikt kādu uzdevumu, jo tas ir par grūtu vai aizskar viņa kompetences pašvērtējumu.
Um.... Un tagad tā lēnām un skaidri: Kāds man būs labums no, piemēram, 4x augstākas algas nekā šobrīd, ja izbaudīt par to nopērkamos labumus es varēšu tās 6 stundas diennaktī, kuras veltīšu miegam? Ja man nebūs neviena, ar ko tajā dalīties (jo ir vispārzināms, ka attiecību uzturēšanai tomēr arī kaut kāds laiks nepiciešams).
Svešvalodas? Jā, tās pieprasa. Vai vienmēr, kad tās tiek pieprasītas, tās ir arī reāli nepieciešamas? Nu patiesībā jau nav.
Aizskar kompetences pašvērtējumu? Latviski: tiek uzdots pienākumus, par kura veikšanu darbiniekam nav ne jausmas un saskaņā ar amata aprakstu un darba pienākumiem arī nebūtu jābūt ne vismazākajai nojausmai. Un viņš, nelietis, atļaujas iebilst.
Vienkāršākā un laikam pareizā atbilde:
Indivīds naudu neēd, un ar naudu neapsedzas. Un no katra nākamā lata gūst arvien mazāku papildus derīgumu - tb, ja man ir 280 lati, tad viens lieks man sniedz mazu smaidu, bet ja man ir 24 lati, tad viens lieks jau sniedz lielāku prieku.
(šajā sakarā uzdarbojas sociālekonomi, kas uz šitā pamatojoties (robežderīguma samazināšanās likums - vai kaut kā tā), pierāda, ka sabiedrība maksimizētu savu kopējo derīgumu, ja visi ienākumi starp cilvēkiem tiktu sadalīti līdzīgi, bet arī tur tik droši to nevar teikt, jo pazustu iniciatīva). Līdz ar to, piemēram, ja Tev par nostrādātu lieku stundu piedāvā latu, un Tev ir tikai ienākumi 20 lati mēnesī, Tu ticamāk piekritīsi, bet ja Tavi ienākumi ir dafiga lielāki, tad arī savu brīvo laiku atdosi tikai par lielāku naudu (ja Tu būtu vienkārši peļņu maksimizējošs, tad brīvo laiku atdotu ari par 2 santīmiem).
Kāpēc firmas ir peļņu maksimizējošas?
šitas bija grūtāks jautājums, bet ekonomikas teorija firmas uztver kā uzkrājumu fondus - kaut ko tādu kur cilveķs investē (aizdod) savus brīvos līdzekļus. Tb tos, kurus nepatērē, bet izvēlas patērēt vēlāk. Un ja Tu atliec līdzeklus uz nākotni (investē - aizdod), tad Tu investēsi projektā, kurš (abstrahējamies no riska) nesīs lielāku peļņu, jeb atdos vairāk.
(patiesībā pat līdzekļus Tu atliksi uz nākotni tikai un vienīgi tad, ja nākotnē par tiem varēsi iegūt lielāku derīgumu nekā šodien)
Citādi ir ar, piemēram, Dabas Fondiem, tur gan no ek.teor. viedokļa pielieto vārdu investē - bet reāli tas ir patēriņš, Tu naudu nevis aizdod (investīcijas butība), bet patērē - maini pret savu derīgumu, ko sniedz apziņa, ka esi palīdzējis. Nu jā bet dabas fondi arī nav firmas:))
Jācer, ka daudz maz atbildēju:)
Jo neesmu mācīts runāt, ar modeli un aprēķiniem to var parādīt labāk, bet tad mazliet jāzina atvasināšana un ari laiku patērē vairāk.