Nē nē, tu arī 'brīvais tirgus' saproti nepareizi :P Kapitālisms un brīvais tirgus tiešām ir visnotaļ sinonīmi. Bet brīvā konkurence kā sociāla sistēma ir fikcija by default - tā eksistē ļoti reti, tikai ļoti konkrētās, šaurās jomās.


Lieta tajā, ka kapitālisms (neliekot to pēdiņās apzīmējot ne tikai negatīvās izpausmes) nav ekonomiskā iekārta, bet sociālā. Tā ir iekārta, kur valsts nejaucas biznesā un pati pēc iespējas vairāk (ideāli – visas) funkcijas nodod biznesa rokās.
„Stulbi skolotāji? Pārejam uz privāto izglītību, konkurence piespiedīs kļūt labākiem, jo citādi nenopelnīs naudu.” – Lūk tas ir tipisks kapitālisma sauklis. (un arī "kapitālisma" pēdiņās - negatīvākajā kapitālisma izpausmē).

Konkurenci viņi glorificē – jo ideālā (no kapitālisma viedokļa) sabiedrībā tas tā arī strādātu - tiešām visi skolotāji kļūtu mega advancēti un visi būtu laimīgi.

Praksē tas, protams, tā gluži nestrādā, jo cilvēki nav ideālas būtnes, kuras neietekmē ārējie faktori un kas spēj vēsi apsvērt visas preces īpašības. Cilvēki savā būtībā ir tādi paši dzīvnieki kā pārējie.

Ja kaut ko atceries no bioloģijas droši vien esi dzirdējis tādu lietu – piemēram, mātītes izvēlas spilgtākos indivīdus, jo tie parasti bija arī labāku, tīrāku gēnu nesēji (un vienkārši nebija slimi).
Rezultātā kā blakusefekts rodas tā dēvētais ‘superapspalvojums’ – aizvien vairāk īpatņu dotajā areālā ir ar ļoti spilgtām spalvām. A ber ar veselību tas kļūst saistīts aizvien mazāk. Un tas dēļ izkropļotas konkurences.
Savukārt PR, reklāma, zīmoli ir ‘superapspalvojums’ ekonomikā. Pazīšanās un labas komunikāciju spējas/labas zināšanas par personāla atlases metodiku – darba tirgū.

Domāju, monopola/oligopola analogus dabā nav grūti atrast - sugas, kur ar visām pieejamajām mātītēm pārojas viens tēviņš, kas uzvarējis kaut kādā disciplīnā – jo viņam ir spēks un autoritātē pārējos pie tās nepielaist. Ne jau tāpēc, ka viņa gēni būtu labāk piemērots izdzīvošanai.