Ever After

Ir tādi joki, par kuriem pats sāc tā kārtīgi pa īstam smieties tikai kādu brīdi pēc tam, kad tie izdomāti. Šis jāpieglabā sev kā viens no tādiem

Pret alkoholu principā man nav iebildumu, jebšu pats lietoju reti (un savu naudu tērēju tikai lētā un vieglā gala džoniem, saldinātajiem "sidriem" un tamlīdzīgiem), jo dodu priekšroku citām augu valsts piedāvātajām abstrahēšanās alternatīvām, alkohols uz mani iedarbojas iemidzinoši, kas manā uztverē ir kontraproduktīvi, tas ir dārgs, neveselīgs, un, cik esmu novērojis, tie cilvēki, kuri man nepatīk, parasti arī dod priekšroku šim augu valsts un mūsdienu ķīmijas piedāvātajam apbreinināšanās variantam. Tāds, piemēram, ir nomācošais vairums metālistu, tāpēc metālismam sevi tā pa īstam pieskaitīju tikai pēdējos vidusskolas gados, kas vispār bija 20. gadsimts (fui, 22. ir where it's all at). No mūsdienu ķīmijas šķidrumiem tad jau labāk ieguldīt naudu enerģijas dzērienos, jo tie daudzreiz garšīgāki un no tiem ir arī reāla jēga (katrā ziņā lielāka nekā no kafijas vai melnās tējas, spriežu pēc sevis). Tālab jau savlaikus brīdinu, ka sviesta čībā esmu piereģistrējis kopienu taurins un plānoju tuvākā vai tālākā nākotnē ievietot izsmeļošu veikalā Santa un Barbara pieejamo enerģijas dzērienu topu/apskatu ar recenzijām, vērtējumiem un lielizmēra fotogrāfijām. Lj-cut nelietošu, jo LCD un nistagms told me to. Jau laikus aicinu visus cibiņus, kas rauc degunu par Latest Posts pārvēršanos atprātotu wokeševiku atejas bedrē, pievienoties Pareta Lielajam Cibas Flirtam un/vai apsvērt iespēju pievienot tam arī šo kopienu. Pašlaik dzeru REIGN: Total Body Fuel: Melon Mania no 0.5 l skārdenes (feins, jebšu mazliet par saldu), bet ledusskapī rezervei vēl palicis viens maziņais SPICE: Conquer your fear .33 l toverītis (negribu kavēties, domājot, kā to taru trāpīgāk raksturot). Visā visumā uzreiz varu pateikt (Spoileris!), ka Santa un Barbara piedāvātais enerģijas dzērienu klāsts vienā setā izgriež pogas kā lielajiem, tā mazajiem RIMI. Mazajos vispār ir tikai Dinamīts (defaultais dzeltenais), Monsters (zaļais) un Redbull (to ridiculuously overpriced bs nekad nepērku). Marcipāns (agrāk arī šokolāde) un enerģijas dzērieni, that's what S&B does best

Vārdam ņirgāties latviešvalodīgo uztverē ir emocionāli spēcīgāka un negatīvāka nokrāsa par krietni neitrālākajiem un korektākajiem izsmiet vai zoboties tāpēc, ka daudzi bērnībā ir stigmatizēti par ņergāšanos uztura jautājumā, kālab jau paši saknes burti vien rada atbaidošu iespaidu.

Katrs, kurš savā mūžā trenējies boksā, austrumu cīņās vai ielu kaujās (es pats tikai otrajā), zina, ka sist vajag nevis ar roku, bet gan ar visu ķermeni.

Kā es varu būt bulijs, ja esmu viens pret vairākiem? Pārējie kolēģi kaujas savās ielās.

Tās man tikai tādas pārdomas.

Šodien, cita starpā, pie Centrāltirgus satiku feino "zivju" mākslinieci Kati Skati, kurai, cik zinu, nav konta ciesta svibā, tāpēc šis tomēr nebūs kārtējais bezkaunīgais cibas lohu vesera doxxy stāsts. Par to, ka no kreisās puses pa Prāgas ielu tuvojās auto, sanāca tā paātrāk pārskriet tramvaja sliedēm un strauji iznirt Kates acu priekšā. Viņa satrūkās un teica, ka esot viņu nobiedējis, jo nupat viņai jau divas kaijas gribējušas atņemt belašu, ko tobrīd bija jau gandrīz apēdusi. Es teicu, lai iedod nokosties. Uzreiz piemetināju diskleimeru, ka tas tagad es tēloju kaiju, un pateicu, ka eju uz gaļas paviljonu pirkt kaulus suņiem. Kate man novēlēja veiksmi, un šķīrāmies ar smaidu. Paviljonā pirmoreiz bija jāuzrāda sertifikāts un pase, bet iekšā bija vairāk gaļas pārdevēju nekā pircēju. Nopirku kaulus vairākām dienām un samaksāju tikai 50 centus. Vēl vairāk pirkt nav jēgas, jo, ja vien tos uzreiz nesasaldē (bet saldētava jau pilna), tad tie sāk smirdēt ātrāk, nekā tos būtu veselīgi izbarot suņiem.

Vēl šodien izdomāju, ka beidzot jāapgūst Telegram, kā arī jāievieš profils Stravā, kurā reģistrēt savas pastaigas ar suņiem, skaitīt soļus, piedraugot pazīstamos cibiņus, piesekot Vadonim un tā tālāk, ko nu tur vēl dara. Vēl neesmu ne novilcis lietotni, ne izdomājis profila nosaukumu, bet pagaidam viens variants ir Imirity, otrs 33% Samoyed. Vienīgi vēl nezinu, vai Stravas lietotājvārdā ir atļauts procentu simbols. (Tās man tikai tādas pārdomas.)

Kad Arets jums visiem uzprogrammēs Lielo Cibas Filtru, tad gan tas nefolks redzēs! Nevaru vien sagaidīt, ko. Tikmēr aiziešu uz Sātanbarbaru pēc gvaranas dinamīta, ja nu kāds dusmīgs incelis grib nošaut, esmu ~178-179 augumā, maskā, kapučjakā un armijas biksēs, viss melnā. Izskatos diezgan skērī, bet tā ir jūsu izvēle, visu izšķir slāpes (pēc taurīna, es jau eju)

Mana slavenākā galvaspilsētas woke kaimiņa (nejaukt ar artusu) acis ir ērkšķogu krāsā. Jūs zinājāt, ka ērkšķogas ir gandrīz vai lielas zaļas jāņogas? Es arī ne! Lai gan taksonomiski ērkšķogas ir jāņogu ģints suga, daži speciālisti tās tomēr izdala atsevišķā ērkšķogu ģintī (Grossularia). Pierakstu, lai neaizmirstu.

Fk, nu rekā, es šito pat nepamanīju, bet Frīdvalds gan (FB). Izrādās, 11. novembrī jubileja ir arī vienam no mūsu laikmeta sexīgākajiem lāčplēšiem!

( Sakritība? Pilnīgi noteikti )

Vakar pirmoreiz biju LIDL (Mežciema), sapirkos sev un suņiem* dāvaniņas no Kārļa Skalbes un ar visu stāvēšanu rindā pilnīgi nopietni izbaudīju pilnīgu NEYSLUTRANS

* poļu vistu sirdis par 1/3 lētāk nekā centrāltirgū, eitunost, iztukšoju visu vitrīnu**
** manis attaisnojumam, sevišķi daudz palicis nebija :/

Es saprotu cibas lietotāja ingmars errastības ar ēšanu, jo man ir līdzīgi ar gulēšanu. Tāpēc manas ikdienas (autentiskās) jaunais in ir nevis mikrodozēt, bet mikrodozēt atpūtu. Iesaku visiem

Jā, daudziem tas būs pārsteigums, bet ir iespējams noklausīties pat vairāk stundu ar Džordana Pītersona lekcijām, nekā tam aptaurētajam taksistam par epidemioloģiju, un nekļūt par transfobisku alt-right aktīvistu! Kā man tas izdevās? Kad aizveras vienas durvis, atveras citas. Pēdējos gadus aukstajos mēnešos uzturos Rīgā, kur parādās nepieciešamība katru dienu staidzināt suņus, ko es parasti daru Lielajos kapos vienu stundu katru vakaru (jā, jau pāris nedēļas sava mūža kopsummā esmu pavadījis kapos, turklāt, tumsā), bet, lai īsinātu laiku, ņemu līdzi telefonu un klausos kaut ko austiņās. Sākumā daudz klausījos Svena & Toma CIENĪJAMOS LASĪTĀJUS LR1, sevišķi tiem autoriem veltītos, par kuriem nākamajā dienā bija seminārs. Tad izlēmu to lietu, ko rakstīju agrāk par mūziku, un klausījos jaunos darksynth albumus bendkempā. To daru vēl aizvien, bet reizēm variēju ar kaut ko par vēsturi no jūtūba, visbiežāk par Romas impēriju, piemēram, Fall of Civilizations podkāstu u.c. 2020. gada sākumā pašizaugsmes nolūkos nospriedu uz vienu mēnesi izmēģināt paleo diētu, un kaut kā, klausoties kaut ko par tēmu, kāds atkal neimdropoja to Pītersonu, un nolēmu beidzot paklausīties viņu. Mēnesi izturēju, Paleo didn't stick, but JBP did. Pārsvarā klausījos t.s. 'Bībeles lekcijas' un brīnījos, kā var vienlaikus pilnīgi retardēta gliemeža ātrumā un tomēr tik saistoši rāpot cauri vienai 1. Mozus grāmatai, bet, protams, arī citas, kaut kādas intervijas, pie Džo Rogana u.tml. Visvairāk uzrunāja tieši domas par individuālo savākšanos, atbildības uzņemšanos, plāna ieviešanu un tas lietišķums, ar kādu viņš tev pa plauktiņiem motivējoši saliek, ka cilvēks pašplūsmā pēc noklusējuma ir briesmonis un, ja neko nedarīsi lietas labā, kļūs tikai sūdīgāk. Grāmatu arī palasīju, bļe, hanībī, bet tur tik daudz atkārtojās jau dzirdētais, ka tālāk par kādu trešo likumu netiku. Tā kā, jā, no šī tev, pekaini, būtu jāsecina, ka man Pītersona stafs lielākoties pilda self-help funkciju, no mušas uzpūsto vietniekvārdu jautājumu uzskatu par dziļi sekundāru un smeļu no tās akas to, kas man der. (Tagad man ir plāns, es ceļu un nesu savu faking krustu, atpisies.) Citiem arī iesaku.

Rītdien Annai Brigaderei 160. Tieši viņa, nevis Aspazija vai Zenta Ērgle, ir karaliene manā latviešu literatūras panteonā, pateicoties brīnišķīgajām bērnu lugām Sprīdītis un Princese Gundega un karalis Brusubārda, kā arī Anneles triloģijai, no kuras gan esmu izlasījis tikai pirmās divas daļas Dievs. Daba. Darbs un Skarbos vējos. Atceros, kā pēdējā (otrajā) ar drebošu sirdi gaidīju to nodaļu, kad nomirs viņas tēvs (Sārta saule). Nomira ļoti aizkustinoši. Trešajā darbība pārceļas no laukiem uz urbānu vidi (Jelgavu), ko arī atspoguļo tās nosaukums Akmens sprostā, bet mani aizgrābj tieši tie lauksaimnieciskie romāni, tāpēc atliku malā un sāku lasīt Upīša Zaļo zemi. Veikalā arī vienmēr izvēlos Anneles pienu; tas nekas, ka lietuviešu, man patīk, ka pudelei ir rokturis.

Nu labi, nepirkšu vairs Nutego zemesriekstu sviestu ar tumšo šokolādi. Tā burciņa tāpat varēja būt lielāka.

Uzliek vārīties 3 litrus ūdens, var piešaut šļuciņu eļļas, bet nav obligāti. Izņem no saldētavas kastīti ar sagrieztiem mājputnu un lopu subproduktiem (mēles, sirdis, aknas, māgas, nieres, kakli, muskuļkuņģi). Kamēr vārās ūdens, rupji sarīvē ~10 centimetrus pudeļķirbja, ~10 centimetrus kabača vai cukini un kādu burkānu vai divus, ja ir (kabaču nesezonā var aizstāt ar smalki sakapātu kāpostu). Visu liek katlā un, kad uzvārījies ūdens, pieber vienu krūzīti griķu, vienu krūzīti auzu pārslu, puskrūzīti grūbu un puskrūzīti miežu putraimu. Epizodiski apmaisot, vāra uz lēnas uguns 20-30 minūtes / līdz iztvaikojis liekais ūdens un katlā palikusi daudzmaz homogēna masa. Nogriež gāzi, uzliek vāku un atstāj pa nakti uzbriest. No rīta servē suņiem divās metāla bļodās (fakultatīvi pievienojot pienu, biezpienu vai olu, bet ne pirmajā dienā, jo vēl silts iet iekšā labi tāpat), neaizmirstot pabužināt suņus skausta apvidū. Pēc tam liek ledusskapī vai kaut kur vēsumā. Pietiek 3-4 dienām atkarībā no apetītes. Uz veselību!

Labākā no filmiņām, ko pirms pieciem gadiem noskatījos otrajā "Lampā" 2ANNAS programmā Sistēmas kļūda, nupat kļuvusi bez maksas pieejama visiem. Nesaistīti vai tomēr saistīti šodien iemācījos jaunu vārdu ekocīds, jo tas ir tas, par ko Krievija ierosinājusi lietu pret Ukrainu ūdens liegšanas Krimai sakarā. Tādi paši viepļi ierosinājuši

Dinner for Few

Katru maiju no visa spēka vāru sezonālo gardumu rabarberu klimpas. Vakar nolēmu izaicināt likteni un, sekojot kādas receptes ieteikumam tīmeklī, pievienoju kompotam trīs krustnagliņas. Tā bija kļūda, jo nu viss katla saturs smaržo pēc slimnīcas

Ja kas, es tagad Fb automātiski piesakos apmeklēt visus pasākumus, kur tieku aicināts un kas nav pretrunā manai idiotiskajai pārliecībai, tāpēc rītdienas piketā nebūšu -- man vēl puse topinambūru neiestādīti. Topinambūrs ir burvīgs dārzenis vispār, ne tikai nomināli (nomnomināli lol, pimoreiz par tādu uzzināju šajā grāmatā, kuru bērnībā izlasīju pat divreiz) -- laksti aug trīsmetrīgi un aizstāj saulespuķes, savukārt tas, kas zem zemes, garšo pēc sulīgiem lazdu riekstiem, un, kamēr svaigs, var arī baigi nemizot. Bet tu jau to zināji, vai ne?

Hmm. Ko tas rezidentais žagatu pāris ēd manā pagalmā, kad suņa bļodiņa tukša? Pareizi, maijvaboles!

#daba #novērojums