Ever After

( A vigil for Michael Lee )

Pēdējoreiz, kad dalījos ar līdzīga rakstura bildi par godu musulmaņu terorista Norvēģijā noslepkavotajai Andrea Nēbelai, ticat vai ne, komentos pēc brīža kā likts klāt bija teļausis Krišjānis Lācis ar pilnīgi nesaistītu ideoloģisku šļuru, nulli cieņas un kvintljardu piepišanās. Ar kuru pēcpuses puslodi viņš domā? (c)

AND IF LIFE IS JUST A HIGHWAY THEN THE SOUL IS JUST A CAR
Mani 13-15 :'(

Paskatījos, kur tad tas nesaprotami apraudātais un svaigi mirušais franču skaistulis, kura vārds uzvārds man ir pirmā dzirdēšana, tēlojis, un secināju, ka slavenākā no visām ir loma, kurā viņš atveido Odrijas Tatū līgavaini, kas visu filmas (kuras saturs atbilst savam nosaukumam A Very Long Engagement) laiku ir prom Pirmajā pasaules karā, kamēr šī sēro savā sēpijas toņiem bagātināto Francijas lauku villā. No pirmā acu uzmetiena diezgan viegla loma, jo jārunā nav, tikai ik pa laikam jāpacieš kādā tranšejā, bet (SPOILERI) vienā brīdī tēlot nākas arī Odrijas Tatū karā KRITUŠO līgavaini, un tas jau ir next level (deth/being completely absent). Otru slavenāko filmu es pat, izrādās, esmu tulkojis; tur viņš tēlo Entoniju Hopkinsu jaunībā, pirms tas kļuva par lektoru un cilvēkēdāju. Nebija pārāk interesanti, bet bilde glīta, cik atceros.

Pats galvenais jau ir tas, ka viņš nomira bez ķiveres saskrienoties ar citu slēpotāju, paldies Frīdvaldam. Labāk neslēpojiet, loxi, ja neprotat. No forsmažoriem, protams, gan slēpotprasme un ķivere neglābs.

Perfekta recenzija par Rūbena Estlunda lielisko* Force Majeure

* arī nesenais kavers ar Vilu Ferelu nav slikts (kinosnobi, protams, tā nedomās, bet ejiet dirst, kinosnobi; arī tas, ka jūs strādājat industrijā, ir tikai mīnuss jūsu spējai adekvāti novērtēt filmu kā tādu; es skatos uz tām meitenēm, jūs jau zināt, kurām, ir cibā dažas)

No Bībeles kaut kāda jēga ir tikai Vecajai Derībai. Spēcīgs, daudzslāņains darbs, ja nopietni. Jaunā Derība, izņemot Saula piedzīvojumus, ir bezzobains, pretrunīgs (tieši attiecībā pret Veco) un tāpēc pretīgs, melīgs, amorāls spin-offs, kas sapisa visu sākotnējo konceptu. Dievs nav nekāds jēriņš, bet pati daba (nejaukt ar dzeju), un pēc nāves paliek tikai jūsu bērni, sarakstītās grāmatas un iestādītie koki, bet jūs jau varat sevi mierināt, teloši, un dzīvot miruši tagad, kas tad man.

Labrīt! Kas der man, tas varbūt neder visiem, bet ir likums tā vai citādi, tāpēc jāpaduksē sevi vēl, jo šī laikā studēju burlakaurā un cibā sevišķi nezīmējos. Es runāju par lomu Artūra Bērziņa britu vampīrmetālistu Cradle of Filth videoklipā, uz kuru AB uzaicināja mani bez īpašas pieteikšanās (no filmēšanās līķu kaudzē, par laimi, izdevās izvairīties, atšķirībā no nabaga Oceanpath Artūra). Esmu viens no tiem trim čuvaxiem, kas skumst par kritušo Zāli (tur ir reāls sižets, ne vien estētika: Zāle ir kritis kaut kādā abstraktā karadarbībā, un šī līgava vai laulene sēro tik ļoti, ka pievēršas nekromantikai, kā rezultātā pati laikam pārceļas uz mirušo pasauli; vnvsk Orfeja un Eiridīkes tēma, tikai ar vietām samainītiem dzimumiem un bez laimīgām beigām; abi paliek par skeletiem). Atpazīt nav sevišķi viegli, jo Viktorija man ir uztaisījusi kaut kādu postpank sasuku un galvā ir cilindrs; principā esmu kadrā tikai divās epizodēs: no 1:01, kur to nevar redzēt, bet īstenībā ar vienu roku palīdzu līgavai turēt Kaspara galvu, jo tajā nedabiskajā pozā bija jāsastingst salīdzinoši ilgi un viena viņa uzreiz piekusa (tas tāds kuriozs, KZ bruņas arī tur kaut kā knapi uzstutētas bija un visu laiku gribēja slīdēt nost no līķa), un vēl vienā uz beigām, kur ar laulenes draudzeni turam ragus ar kaut kādu priekšā abu galveno varoņu kaunumam; principā var teikt, ka galvenais, ar ko mans tēls šajā klipā nodarbojas, ir turēšana, nejaukt ar turdēšanu. Ture. Like & share svp

Heartbreak & Seance

Beigta stirna, ko mans suns vakar atrada pie Ģērķī Ogres:



Tu nevari visu laiku slēpot pa gludu ledu gar upi, neuzduroties beigtais stirnai. Life is deth. Tak mirstat nost, ja nevarat izturēt!

WOE TO ALL
Manā uztverē un vienā no nozīmēm Lingua kļūst vājāka ar katru albumu, kas tikai liecina par to, cik daudz no sevis viņa tajos ieliek un atstāj. Pēc All Bitches Die man virtuvē bija jāliek jauns klons #esvēlnenopirkubet

Hei! Kā jau zināt, man patīk visu laiku izdomāt kaut ko jaunu cibai. Nejauši atradu miruša cilvēka žurnālu; domāju, ka viņai nebūs iebildumu.

Elīna Līcīte (- Aleksejeva, Pekša sieva): traksaule

Kāpēc viņa nomira? Man toreiz (kad doksoju pirmoreiz) neviens tā arī neatbildēja.

Viņa arī bija Circenes kursā (VFF)

Pareizi, vēl viens tematiskais, pirms paceļu otru uz veselību, slēdzu iekšā Strāviņu un aidā. Šis par mūziku, nevis sadismu. Tā gan nav mana scēna: ne trapmetāls, pat ne death trap, jebšu vienu miksteipu 9102. gada Lieldienās uztaisīju (meklēt manā miksmākonī). Tur ir daudz negāciju, pat kaut kāda tāda inceliska vaiba, kā arī viduvēja treša tajā žanrā (iztēlojos, ka šādas mūzikas producētāji ir ļoti jauni un sevišķi bieži savu guļamistabu vecāku mājās nepamet), bet šī ir viena no pērlēm (ar visu tekstu)

WELCOME

Ko nozīmē "apstājos"? Apturu mēmju un joku plūdus, bet tikai savējos. Paskatieties, ko ir izdarījuši Aretarda skripti – visa ciba bremzē jau kopš vakarvakara, un ne jau tikai Latest Posts! Also, tas ir tikai tāds outlandish claim, ar ko piesaistīt uzmanību, jo pats tam neticu ne mazākajā mērā, jebšu no programmēšanas saprotu apmēram neko (tikai no ēšanas, un HTML nav nekāda programmu ēšana, bet parasta satura formatēšana, tas ir kā nevis spiest bold un italic, bet uzrakstīt bold un italic ar burtiem pirms vārdiem). Apstājas random lielizmēra plakātu ofensīva, nevis Bauda vispār vai Lāčpisis, Gobzems un Gnidrolohs, kuri man ir pārāk iepatikušies, lai tos nekad neturpinātu; Rezorks arī; tas vispār ir tematisks #orcposting blogs, kuram ar parodiju ir sakars tikai nomināli, jo to trako kūmiņu taču nav iespējams parodēt. MF_Doom man arī patika, bet ar to es galvenokārt paudu solidaritāti Freimaņu ģimenei un tikai vakar vakarā sapratu, ka tas reperis ir miris, turklāt pagājušā gada Helovīnā, efektīvi kļūstot par tādu kā populārāko tēlu veļu pasaulē pašā veļu laika sākumā. Galvenais, ka nāves cēloni neviens neatklāj. No kā vispār var nomirt 49 gados? Tikai no narkotikām, Covid vai depresijas.

Nahvalr
Mieriņam

79 mirušie LV šodien uz gobzemu, gnidrolopu, pišjāņu, resorku, mapatu, brukingu, divu zosu, trīs komā, zivju, mariannu, dūru, po, fedru, jokastu un citu pretīgu cibiņu sirdsapziņas (kuras viņiem nav, jo vietā ir bailes un māņticība). Kamēr šie zemcilvēki cibā nesodīti izplatīs savu kaitniecisko un maigi tracinošo sviestu, tos trollēs parodiju konti un cibas buņģis bauda būs agresīvs. Kas vēl nav skaidrs?

Cita starpā, pirms trim dienām viņsaulē iečekojās pacaks, kurš Linča KĀPĀ tēloja doktoru Juē, suku nodevēju, kuru barons Harkonens piespieda kļūt par savu aģentu, piesolot pārtraukt viņa sievas spīdzināšanu. (Es, starp citu, nelamājos, jo par sukiem sauca īpaši sagatavotus imperiālos dziedniekus, kas skoloti pēc ievērojamā doktora Suka metodes, kurš savukārt slavens ar to, ka savulaik aplidoja 30 planētas, lai cīnītos pret kaut kādu starpgalaktisku mēri.) Kā zināms, Juē plāns cieta trejkāršu fiasko, no kā katram būs gūt mācību, ka ar sauroniem, putiniem un visiem tiem kimdiršviņiem nav vienošanās. Ar telohkrātiem arī nebūs. BET pacakam (Dīnam Stokvelam) bija 85 gadi, un nomirt šis uzdrīkstējās ne no kovida, ne vakcīnas, bet gan "dabīgiem cēloņiem". Lai nu tā būtu

Nē nu tas Poruka velis weel arween neatstājas no manīm šajā mīgklainājā rūdēnī! Kārtoju vienu plauktu un atradu salocītu A0 (nulle) lapu, ko izdrukāju kaut kādā CopyPro vienam citam baltu filoloģijas B daļas triecienkursam par Blaumani pie vienas no Ievām Kalniņām (tās trakākās). Laikam sekojot nez kādām jaunākajām konferenču tendencēm, viena no kursa prasībām bija t.s. "stenda prezentācijas" sagatavošana, jo acīmredzot literatūrzinātnes studentēm stenda prezentācijas solījās būt neatņemama akadēmiskās un profesionālās nākotnes sastāvdaļa. Kursa aprakstā tā arī bija sacīts – "A0" –, par ko pabrīnījos, bet beigās izrādījos vienīgais lohs, kas to ņēmis nopietni, jo vairumam kolēģu bija vai nu A1, vai pat A2 formāta stendu prezentācijas (vienai bija A3 lol). Bet tas jau nekas. Apkopoju un uzmaketēju tādu norm tālaika lobstermateriālu, kam ar literatūrzinātni gan sakara visai maz, bet ar dzeltenās preses slejām papilnam, jebšu pasniedzējai nebija iebildumu un pēc prezentācijas katrs dāvanā saņēma šo bezjēdzīgo ķieģeli. Vēl atceros, ka divās komandās bija jāstāda krustvārdu mīkla par Rūdi (kurā jāietver vismaz viena atsauce uz kursa ietvaros apmeklētā viņa un Jaņa Rozentāla memoriālajā dzīvoklī redzēto) un mana kontribūcija tai bija vārds KAŽOKS, bet jautājums ~ kāds ar Blaumaņa nāvi pastarpināti saistīts eksponāts tur atrodas? He he, kažoks atrodas

A0, baby: Blaumanis & Poruks: nesaskaņu hronoloģija
(ar vienu aušīgu neuzmanības kļūdu Poruxa nāves (!) datumā)

Atcerējos, ka tomēr pie Cimdiņas laikam, bija viens B daļas triecienkurss speciāli par Čaku. Pie viena, rokoties mapēs, atradu arī eseju Nāves motīvs Aleksandra Čaka īsprozā, ko VISPĀR neatceros rakstījis. Bet stāv rakstīts, ka mana, un teksts arī pazīstams. Nu, tas tā... Don't be lox & Hail Čax!

( Vēl daži diapozitīvi )

Labi, cik var par to Pītersonu, vai ne? Tagad par kaut ko Cibai tuvāku, proti, paša Cibiņa tēti, to pirmo šķirto (vai mirušo) mātes vīru, ko bērns pat neatceras, spīdošu literātu un paranoidālo šizofrēniķi Jāni Poruku (1871–1911). Bez Kaujas pie Knipskas un Pērļu Zvejnieka (kā arhetipa), esmu viņam pateicīgs arī, piemēram, par viena franču multeņu tēla (tāda padumja kaķa ar aristokrāta ambīcijām) vārda lokalizāciju Runcē, kas nāk no tiem stāstiem, kurus viņš rakstīja piespiedu kārtā ieslēgts redakcijā:

“Kā Porukam gāja ar rakstīšanu, par to liecina vairākkārtīgi notikumi Plātesa izdoto, dr. P. Zālīša vadīto laikrakstu redakcijās. Porukam, kā zināms, bija privilēģija naudu saņemt pēc manuskripta nodošanas. Bet naudas ievajadzējās arī tad, kad vēl nekas nebij uzrakstīts /../ Nu redaktors, negribēdams mocīt rakstnieku, ķeras pie jauna līdzekļa. Tiklīdz Poruks atnāk lūgt avansu, viņu ieslēdz atsevišķā istabā, kur uz galda jau gaida papīrs, spalva un tinte, un lūdz uzrakstīt kādu gabalu. Rakstnieks sēstas un raksta un – arī uzraksta. Kad pēc dažām stundām, lielākais pēc stundām piecām sešām, darbs jau padarīts – Poruku izlaiž, viņam samaksā honorāru, un apmierinātas ir abas puses.” (A. Goba, 1925, 194)

Bet ir vēl kāda interesanta, reizē triviāla un kosmiska sagadīšanās, kurai gadiem pat nebiju pievērsis sevišķu uzmanību. Telefonā internetu lietoju minimāli, tādēļ nekad neesmu iesprindzis uz ērtākas personalizētas tīmekļa pārlūklietotnes (tur Chrome vai FF) ieviešanu un vēsā mierā izmantoju androīda defaulto "Browser" app, jebšu šis un tas tur mēdz gļukot, piemēram, viena problēma ir grāmatzīmes, kuras pēc lapu atzīmēšanas nav iespējams pārkārtot, bet tikai izdzēst (es lielākoties nedzēšu). Kad man uzradās tagadējais telefons, acīmredzot literatūrzinātnes lekcijās pie Vecgrāvja aktuāls bija jaunromantisms un Jānis Poruks, par ko liecina tas, ka viena no pirmajām deviņām grāmatzīmēm (no kurām četras ir dažādi cibas fīdi) ir Poruka dzejolis Pa ziedoņa lejām esi gājis Letonikā (pie viena, visu cieņu Tildei – par visu; pie viņiem, starp citu, strādā mans jaunākais brālis, IT doktors, bet tas jau oftopiks). Lūk, un tā defaultā androīda "Browser" grāmatzīmju izvēlne man regulāri mēdz gļukot un izlikties, ka es esmu izvēlējies nevis, piemēram, tagad lasīt cibu, bet gan Poruku. Vispirms par ziedoņa lejām, tad jau par pasaules cietumu, bet es parasti tālāk nemaz neskrollēju. Vienvārdsakot, sanāk, ka bieži eju pie cibiņiem, bet nonāku pa taisno pie paša Cibas pirmavota un Telosa (nejaukt ar interneta žurnālu, kuram, starp citu, mans "Browser" joprojām atver tikai logosu) reizē. Ar to tad arī šodienas cibošanai varētu pielikt punktu (bet ne jau tai LV industriāļu, he he), paliekot mēreni atvērtam mikrocibošanas, proti, komentēšanas piedāvājumiem. Don't be lox & Hail Porux!


Pa ziedoņa lejām esi gājis

Pa ziedoņa lejām esi gājis –
Un neesi rozes skūpstījis?
Ai, jaunekli, jaunības sārtās dzīves
Tad neesi tu pelnījis!

Pa ziedoņa lejām esi gājis –
Un neesi laimībā smaidījis?
Un, kaut ar tu mirsti ideāliem,
Par velti tu esi dzīvojis.


Pasaules cietumā

Smiekli, lāsti, ķēžu skaņas,
Nopūtas, dažs sāpīgs smaids...
Čuksti, lūgšanas un dziesmas,
Apspiests izmisušā vaids...
Gribu aizmigt, aizmirst visu,
Jā, pat vēlos iznīkt, mirt;
Trīsām pieri rokās spriežot,
Karstas asaras sāk birt.
Bet tad pamostos un redzu –

Gan Veidenabums, gan Blaumanis abi saaukstējās, nepiemērotā apģērbā brienot uz savām (Balumanis varbūt draugu) lauku mājām, un uz TBC fona, pavisam, nemetaforiski nosala zem eglītes, pirmais pusgadu, pēdējais divus mēnešus vēlāk (Somijā). Rūža un Jaņa Rozentāla memoriālajā dzīvoklī Jūgendrīgas sirdī kā eksponāts karājas tas mētelis, kurā viņš ejot sasvīda, kamdēļ novilka, pēc tam strauji atdziestot un nošarmējot kaulaino, jebšu ar tām eksotiskajām eiropiteku ūdens procedūriņām kungam esot veicies visai neslikti. Tā kā nepelnīts tišmājis var nākt arī par labu veselībai. Stay warm, cibas neloxi, jebšu #gowimhooooof

Porukam vispār aizbrauca jumts un viņš metaforiski nosala zem egles kā paša Cibiņš, jebšu cibas lohs nr_1 teiktu, ka tās sīkburžuju feministu draudzenes/sievas dēļ.

Šo viņš rakstīja vēl pie diezgan pilna saprāta esot

Es domāju, ka Cimdara nāvē ir vainīgi lohi. Tāds nu es esmu, cibas lohu veseris bauda, kovidfašistu marionete. Autentiski.