JP2

« previous entry | next entry »
Oct. 25th, 2021 | 06:34 pm

Labi, cik var par to Pītersonu, vai ne? Tagad par kaut ko Cibai tuvāku, proti, paša Cibiņa tēti, to pirmo šķirto (vai mirušo) mātes vīru, ko bērns pat neatceras, spīdošu literātu un paranoidālo šizofrēniķi Jāni Poruku (1871–1911). Bez Kaujas pie Knipskas un Pērļu Zvejnieka (kā arhetipa), esmu viņam pateicīgs arī, piemēram, par viena franču multeņu tēla (tāda padumja kaķa ar aristokrāta ambīcijām) vārda lokalizāciju Runcē, kas nāk no tiem stāstiem, kurus viņš rakstīja piespiedu kārtā ieslēgts redakcijā:

“Kā Porukam gāja ar rakstīšanu, par to liecina vairākkārtīgi notikumi Plātesa izdoto, dr. P. Zālīša vadīto laikrakstu redakcijās. Porukam, kā zināms, bija privilēģija naudu saņemt pēc manuskripta nodošanas. Bet naudas ievajadzējās arī tad, kad vēl nekas nebij uzrakstīts /../ Nu redaktors, negribēdams mocīt rakstnieku, ķeras pie jauna līdzekļa. Tiklīdz Poruks atnāk lūgt avansu, viņu ieslēdz atsevišķā istabā, kur uz galda jau gaida papīrs, spalva un tinte, un lūdz uzrakstīt kādu gabalu. Rakstnieks sēstas un raksta un – arī uzraksta. Kad pēc dažām stundām, lielākais pēc stundām piecām sešām, darbs jau padarīts – Poruku izlaiž, viņam samaksā honorāru, un apmierinātas ir abas puses.” (A. Goba, 1925, 194)

Bet ir vēl kāda interesanta, reizē triviāla un kosmiska sagadīšanās, kurai gadiem pat nebiju pievērsis sevišķu uzmanību. Telefonā internetu lietoju minimāli, tādēļ nekad neesmu iesprindzis uz ērtākas personalizētas tīmekļa pārlūklietotnes (tur Chrome vai FF) ieviešanu un vēsā mierā izmantoju androīda defaulto "Browser" app, jebšu šis un tas tur mēdz gļukot, piemēram, viena problēma ir grāmatzīmes, kuras pēc lapu atzīmēšanas nav iespējams pārkārtot, bet tikai izdzēst (es lielākoties nedzēšu). Kad man uzradās tagadējais telefons, acīmredzot literatūrzinātnes lekcijās pie Vecgrāvja aktuāls bija jaunromantisms un Jānis Poruks, par ko liecina tas, ka viena no pirmajām deviņām grāmatzīmēm (no kurām četras ir dažādi cibas fīdi) ir Poruka dzejolis Pa ziedoņa lejām esi gājis Letonikā (pie viena, visu cieņu Tildei – par visu; pie viņiem, starp citu, strādā mans jaunākais brālis, IT doktors, bet tas jau oftopiks). Lūk, un tā defaultā androīda "Browser" grāmatzīmju izvēlne man regulāri mēdz gļukot un izlikties, ka es esmu izvēlējies nevis, piemēram, tagad lasīt cibu, bet gan Poruku. Vispirms par ziedoņa lejām, tad jau par pasaules cietumu, bet es parasti tālāk nemaz neskrollēju. Vienvārdsakot, sanāk, ka bieži eju pie cibiņiem, bet nonāku pa taisno pie paša Cibas pirmavota un Telosa (nejaukt ar interneta žurnālu, kuram, starp citu, mans "Browser" joprojām atver tikai logosu) reizē. Ar to tad arī šodienas cibošanai varētu pielikt punktu (bet ne jau tai LV industriāļu, he he), paliekot mēreni atvērtam mikrocibošanas, proti, komentēšanas piedāvājumiem. Don't be lox & Hail Porux!


Pa ziedoņa lejām esi gājis

Pa ziedoņa lejām esi gājis –
Un neesi rozes skūpstījis?
Ai, jaunekli, jaunības sārtās dzīves
Tad neesi tu pelnījis!

Pa ziedoņa lejām esi gājis –
Un neesi laimībā smaidījis?
Un, kaut ar tu mirsti ideāliem,
Par velti tu esi dzīvojis.


Pasaules cietumā

Smiekli, lāsti, ķēžu skaņas,
Nopūtas, dažs sāpīgs smaids...
Čuksti, lūgšanas un dziesmas,
Apspiests izmisušā vaids...
Gribu aizmigt, aizmirst visu,
Jā, pat vēlos iznīkt, mirt;
Trīsām pieri rokās spriežot,
Karstas asaras sāk birt.
Bet tad pamostos un redzu –

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {1}

extranjero

from: [info]extranjero
date: Oct. 25th, 2021 - 09:05 pm
Link

Rakstnieks ir tāds pats darbs kā citi. Tu raksti, ko prasa darba devējs, un tev par to maksā. Katrs jau nevar rakstīt, jo ir vajadzīga atbilstošā kvalifikācija, bet tieši tāpat ne katrs var būt ārsts, inženieris vai klientu menedžeris. Katram savas dotības un izglītība.

Reply