JP2
Oct. 25th, 2021 | 06:34 pm
From:: bauda
Labi, cik var par to PÄ«tersonu, vai ne? Tagad par kaut ko Cibai tuvÄku, proti, paÅ”a CibiÅa tÄti, to pirmo Ŕķirto (vai miruÅ”o) mÄtes vÄ«ru, ko bÄrns pat neatceras, spÄ«doÅ”u literÄtu un paranoidÄlo Å”izofrÄniÄ·i JÄni Poruku (1871ā1911). Bez Kaujas pie Knipskas un PÄrļu Zvejnieka (kÄ arhetipa), esmu viÅam pateicÄ«gs arÄ«, piemÄram, par viena franÄu multeÅu tÄla (tÄda padumja kaÄ·a ar aristokrÄta ambÄ«cijÄm) vÄrda lokalizÄciju RuncÄ, kas nÄk no tiem stÄstiem, kurus viÅÅ” rakstÄ«ja piespiedu kÄrtÄ ieslÄgts redakcijÄ:
Bet ir vÄl kÄda interesanta, reizÄ triviÄla un kosmiska sagadÄ«Å”anÄs, kurai gadiem pat nebiju pievÄrsis seviŔķu uzmanÄ«bu. TelefonÄ internetu lietoju minimÄli, tÄdÄļ nekad neesmu iesprindzis uz ÄrtÄkas personalizÄtas tÄ«mekļa pÄrlÅ«klietotnes (tur Chrome vai FF) ievieÅ”anu un vÄsÄ mierÄ izmantoju androÄ«da defaulto "Browser" app, jebÅ”u Å”is un tas tur mÄdz gļukot, piemÄram, viena problÄma ir grÄmatzÄ«mes, kuras pÄc lapu atzÄ«mÄÅ”anas nav iespÄjams pÄrkÄrtot, bet tikai izdzÄst (es lielÄkoties nedzÄÅ”u). Kad man uzradÄs tagadÄjais telefons, acÄ«mredzot literatÅ«rzinÄtnes lekcijÄs pie VecgrÄvja aktuÄls bija jaunromantisms un JÄnis Poruks, par ko liecina tas, ka viena no pirmajÄm deviÅÄm grÄmatzÄ«mÄm (no kurÄm Äetras ir dažÄdi cibas fÄ«di) ir Poruka dzejolis Pa ziedoÅa lejÄm esi gÄjis LetonikÄ (pie viena, visu cieÅu Tildei ā par visu; pie viÅiem, starp citu, strÄdÄ mans jaunÄkais brÄlis, IT doktors, bet tas jau oftopiks). LÅ«k, un tÄ defaultÄ androÄ«da "Browser" grÄmatzÄ«mju izvÄlne man regulÄri mÄdz gļukot un izlikties, ka es esmu izvÄlÄjies nevis, piemÄram, tagad lasÄ«t cibu, bet gan Poruku. Vispirms par ziedoÅa lejÄm, tad jau par pasaules cietumu, bet es parasti tÄlÄk nemaz neskrollÄju. VienvÄrdsakot, sanÄk, ka bieži eju pie cibiÅiem, bet nonÄku pa taisno pie paÅ”a Cibas pirmavota un Telosa (nejaukt ar interneta žurnÄlu, kuram, starp citu, mans "Browser" joprojÄm atver tikai logosu) reizÄ. Ar to tad arÄ« Å”odienas ciboÅ”anai varÄtu pielikt punktu (bet ne jau tai LV industriÄļu, he he), paliekot mÄreni atvÄrtam mikrociboÅ”anas, proti, komentÄÅ”anas piedÄvÄjumiem. Don't be lox & Hail Porux!
Pa ziedoÅa lejÄm esi gÄjis
Pa ziedoÅa lejÄm esi gÄjis ā
Un neesi rozes skūpstījis?
Ai, jaunekli, jaunÄ«bas sÄrtÄs dzÄ«ves
Tad neesi tu pelnījis!
Pa ziedoÅa lejÄm esi gÄjis ā
Un neesi laimÄ«bÄ smaidÄ«jis?
Un, kaut ar tu mirsti ideÄliem,
Par velti tu esi dzīvojis.
Pasaules cietumÄ
Smiekli, lÄsti, Ä·Äžu skaÅas,
NopÅ«tas, dažs sÄpÄ«gs smaids...
Äuksti, lÅ«gÅ”anas un dziesmas,
Apspiests izmisuÅ”Ä vaids...
Gribu aizmigt, aizmirst visu,
JÄ, pat vÄlos iznÄ«kt, mirt;
TrÄ«sÄm pieri rokÄs spriežot,
Karstas asaras sÄk birt.
Bet tad pamostos un redzu ā
āKÄ Porukam gÄja ar rakstÄ«Å”anu, par to liecina vairÄkkÄrtÄ«gi notikumi PlÄtesa izdoto, dr. P. ZÄlÄ«Å”a vadÄ«to laikrakstu redakcijÄs. Porukam, kÄ zinÄms, bija privilÄÄ£ija naudu saÅemt pÄc manuskripta nodoÅ”anas. Bet naudas ievajadzÄjÄs arÄ« tad, kad vÄl nekas nebij uzrakstÄ«ts /../ Nu redaktors, negribÄdams mocÄ«t rakstnieku, Ä·eras pie jauna lÄ«dzekļa. TiklÄ«dz Poruks atnÄk lÅ«gt avansu, viÅu ieslÄdz atseviÅ”Ä·Ä istabÄ, kur uz galda jau gaida papÄ«rs, spalva un tinte, un lÅ«dz uzrakstÄ«t kÄdu gabalu. Rakstnieks sÄstas un raksta un ā arÄ« uzraksta. Kad pÄc dažÄm stundÄm, lielÄkais pÄc stundÄm piecÄm seÅ”Äm, darbs jau padarÄ«ts ā Poruku izlaiž, viÅam samaksÄ honorÄru, un apmierinÄtas ir abas puses.ā (A. Goba, 1925, 194)
Bet ir vÄl kÄda interesanta, reizÄ triviÄla un kosmiska sagadÄ«Å”anÄs, kurai gadiem pat nebiju pievÄrsis seviŔķu uzmanÄ«bu. TelefonÄ internetu lietoju minimÄli, tÄdÄļ nekad neesmu iesprindzis uz ÄrtÄkas personalizÄtas tÄ«mekļa pÄrlÅ«klietotnes (tur Chrome vai FF) ievieÅ”anu un vÄsÄ mierÄ izmantoju androÄ«da defaulto "Browser" app, jebÅ”u Å”is un tas tur mÄdz gļukot, piemÄram, viena problÄma ir grÄmatzÄ«mes, kuras pÄc lapu atzÄ«mÄÅ”anas nav iespÄjams pÄrkÄrtot, bet tikai izdzÄst (es lielÄkoties nedzÄÅ”u). Kad man uzradÄs tagadÄjais telefons, acÄ«mredzot literatÅ«rzinÄtnes lekcijÄs pie VecgrÄvja aktuÄls bija jaunromantisms un JÄnis Poruks, par ko liecina tas, ka viena no pirmajÄm deviÅÄm grÄmatzÄ«mÄm (no kurÄm Äetras ir dažÄdi cibas fÄ«di) ir Poruka dzejolis Pa ziedoÅa lejÄm esi gÄjis LetonikÄ (pie viena, visu cieÅu Tildei ā par visu; pie viÅiem, starp citu, strÄdÄ mans jaunÄkais brÄlis, IT doktors, bet tas jau oftopiks). LÅ«k, un tÄ defaultÄ androÄ«da "Browser" grÄmatzÄ«mju izvÄlne man regulÄri mÄdz gļukot un izlikties, ka es esmu izvÄlÄjies nevis, piemÄram, tagad lasÄ«t cibu, bet gan Poruku. Vispirms par ziedoÅa lejÄm, tad jau par pasaules cietumu, bet es parasti tÄlÄk nemaz neskrollÄju. VienvÄrdsakot, sanÄk, ka bieži eju pie cibiÅiem, bet nonÄku pa taisno pie paÅ”a Cibas pirmavota un Telosa (nejaukt ar interneta žurnÄlu, kuram, starp citu, mans "Browser" joprojÄm atver tikai logosu) reizÄ. Ar to tad arÄ« Å”odienas ciboÅ”anai varÄtu pielikt punktu (bet ne jau tai LV industriÄļu, he he), paliekot mÄreni atvÄrtam mikrociboÅ”anas, proti, komentÄÅ”anas piedÄvÄjumiem. Don't be lox & Hail Porux!
Pa ziedoÅa lejÄm esi gÄjis
Pa ziedoÅa lejÄm esi gÄjis ā
Un neesi rozes skūpstījis?
Ai, jaunekli, jaunÄ«bas sÄrtÄs dzÄ«ves
Tad neesi tu pelnījis!
Pa ziedoÅa lejÄm esi gÄjis ā
Un neesi laimÄ«bÄ smaidÄ«jis?
Un, kaut ar tu mirsti ideÄliem,
Par velti tu esi dzīvojis.
Pasaules cietumÄ
Smiekli, lÄsti, Ä·Äžu skaÅas,
NopÅ«tas, dažs sÄpÄ«gs smaids...
Äuksti, lÅ«gÅ”anas un dziesmas,
Apspiests izmisuÅ”Ä vaids...
Gribu aizmigt, aizmirst visu,
JÄ, pat vÄlos iznÄ«kt, mirt;
TrÄ«sÄm pieri rokÄs spriežot,
Karstas asaras sÄk birt.
Bet tad pamostos un redzu ā