Ever After

Man personīgi bija pats baudāmākais un saviļņojošākais gabals, ko izlasīju visu baltu filoloģijas studiju laikā. Turklāt, to var izlasīt vienā vakarā, which I did. Turklāt onlainā kapos kupenā jā tinderī whatsappā nē bet letonikā: https://www.letonika.lv/literatura/Reader.aspx?r=223

Centos atsvaidzināt atmiņā viena nullto gadu pirmās puses LV etnomūzikas projekta, kas nav LAIKSNE, nosaukumu, bet spēju atcerēties tikai PĒRĻU ZVEJNIEKUS, par kuriem vispār šaubos, vai tādi nulltajos jau bija. Bet kaut kas bija. Tā vai citādi, šo meklējumu blakni vēlos te atstāt, jo uzrunāja un atkal pārāk daudz "nejaušu sakritību" ar aktuālo redakcijas diskursu, kā arī lai mūsu cibas izspiegotājiem būtu jāskrollē garām VĒL vairāk feiniem jutubčikiem. Jebšu tas sekundāri. Galvenais tomēr Porux*

VISA PLAŠĀ PASAULE IR LIELA SMAGA ASARA
* Cibiņa (c) un tēvs, atgādinu Latvijas literatūras zelta laikmeta nepārzinātājiem

Ja jau, tad jau arī mans #smagais AOTY so far #sintezatormetālvilnis

ULTRA MASS APLOKAPIS by DAV DRALLEON (Le France)
https://davdralleon.bandcamp.com/album/fall-ov-men #esnopirku

Pērkot mūziku Bandcamp, tev ir iespēja pie nopirktā dalīties ar īsu atsauksmi, kas izpaužas kā atbilde uz jautājumu Why do you love this album? Pie pēdējā vakardienas pirkuma tādu ierakstīju, jo tas patiešām ir bijis tik nozīmīgs manas gaumes vēsturē, ka pat nepirku par minimālajiem 50 centiem vai 1 eiro, bet nepažēloju 3.33

In 1996 or so, I was reading Robert Holdstock's classic 'Mythago Wood' for the first time and heavily perusing a back-to-back C-120 with Allerseelen's 'Cruor' and this, which complemented the atmosphere of the book so perfectly that I still can and would not get rid of that immediate mental connection. Whenever the first notes of 'Riverine' chime in, I'm instantly spirited away to Ryhope, if only for a brief spell. Since then, 'Spindrift' has been my favorite atmospheric/dark ambient album of all time

RIVERINE

( nevajadzīgs, ar mūziku nesaistīts komentārs )

Corvus Corax (USA) - Son of the Earth
Obskūrs un pārepisks, jebšu cienījams 90. gadu beigu USBM, ko nosaukuma dēļ varētu viegli sajaukt ar labi zināmo vācu bungu un dūdu lielansambli. Man šis ir pat diskā un ka tik ne vairākās kopijās (no Elven Witchcraft distro laikiem). Fricim Bārdam ir dzejas krājums ar tādu nosaukumu, bet atcerējos Faetona, Saules dēla, sakarā, jo, protams, atkal nofeiloju un iepriekšpēdējo pukstu vispirms nosaucu par Faetona dēlu ¯\_(ツ)_/¯

Volodja atkal spīd ar savām literatūras klasikas zināšanām. Ko viņš pērn teica par Kiplingu un Širhanu? Toreiz Krievijai nelabvēlīgās valstis bija šakāļi, kas pielien sliktajam Rietumu alfa tīģerim (ASV), tagad pašmāju liberāļi ir sulaiņi, kas par to vien sapņo, kā pucēt zābakus ārzemju kuklovodiem. Tādā ziņā tas ir pozitīvi, ka tik lielas un ietekmīgas valsts līderis ir lasījis Dostojevski un "Džungļu grāmatu" un atrod tajā visādas trāpīgas metaforas. Pat Navaļnijs savās pēdējās runās nebija tāds zinītis un tik vien kā salīdzināja Putinu ar Voldemortu. Bet ko man tas atgādina? Hmm, kurš vēl bija izlasījis visu (vai gandrīz visu) Dostojevski? Pareizi, Džordans B. Pītersons. Bet kurš vēl bija izlasījis visu Dostojevski PA ŠO GADU? Pareizi, viņš, topošais valsts vadītājs Aldis. Nu ko, gaidām Rododendronu. Šautauts to )))gobzems(((

Hei, cibiņ! Sen (pirms 15 min) solītā Lāčplēša dienas viktorīna ir klāt! Atbilde jāsniedz uz vienu ļoti vienkāršu jautājumu, kas saistīts ar šīs dienas varoņa rādītāja pamatnodarbošanos, kā arī publiski izplatītāko ģīmetni, kurā viņš, proti, Andrejs Pumpurs, tautas eposa Lāčplēsis autors, redzams tērpies lepnā cara karaspēka mundierī. Pumpura dalība kaujās pret turkiem Balkānos ir "vispārzināms" fakts viņa biogrāfijā, bet viktorīnas jautājums ir šāds: Ko tieši Andrejs Pumpurs darīja Krievijas impērijas armijā? Kā jau var secināt pēc ordeņiem, šajā jomā kungs sasniedzis zināmus nopelnus. Vēl varu pateikt priekšā, ka jūrnieks viņš nebija, bet tas jau ir liels solis atrisinājuma virzienā. Kad esi izdomājis atbildi (ja neesi zinājis iepriekš), spied uz lj-cut un pārbaudi savu atmiņu un/vai intuīciju. Pareizās atbildes zinātājiem par to nekas nebūs!

( Pareizā atbilde )

Tā, tagad mani sāka nomocīt jautājums par to, kur palika Lāčplēša ausis pēc nociršanas. Like... vai Melnais Bruņinieks tās iesvieda Daugavā, vai tās nokrita turpat zemē, nē, nu varētu jau paskatīties avotos, jo rokoperās šai vietai horeogrāfijā uzmanību nepievērsu. Jā, horeogrāfija arī 1988. gada oriģinālā daudz izteiksmīgāka, varētu pat teikt pārspīlēta kā viss astoņdesmitajos. Vienvārdsakot, es par to vēl padomāšu. Varbūt sarīkošu kādu bezjēdzīga aptauju vai viktorīnu. Svētki taču

[Rokoperas "Lāčplēsis"] Pirmizrāde notika 1988. gada 23. augustā. Saskaņā ar Māras Zālītes mājaslapā sniegto informāciju, pavisam bijušas 43 izrādes, kuras ik reizi noskatījās 4 000 skatītāju; pieskaitot koncertuzvedumu skatītājus, skaits pārsniedz 180 000.

Uz vienu no šīm izrādēm biju arī es, bet atceros vienīgi māti (iespējams, nevienu citu no ģimenes tas arī neinteresēja) un to, ka Kangars bija reāli foršāks par Lāčplēsi, bet Jumprava tāda meh, jo par maz (un nemelodiski). Izrādes notika Sporta manēžā Ķengaragā, kuru sasniedzām ar tramvaju, bet pēc tam deviņdesmitajos apsēda importa drēbju un apavu tirdziņi. Tur tad vēlāk es arī tiku pie pirmajām lielajām baltajām botām, kas noteikti saviļņoja mani vairāk par strauji norietošo veco estrādes zvaigžņu repertuāru manas tālaika muzikālās gaumes kontekstā. Piemēram, Lāčplēša vinils manā Melodija Records kolekcijā tā arī neparādījās, lai gan atceros, ka tika apsvērts, bet jau tad likās kā šis milzis ir izgājis no modes Baušķenieka nazālajā intonācijā

Omg, īstenībā reāla eiforija pēc 2018. gada Lāčplēša kavera uzlikt oriģinālo 1988. gada iestudējumu, kam ir arī reāli kāds sakars ar jēdzienu roks vārdā rokopera. Kkāds kultūrkontrastu eargasms pillnīgi, pat tie nebeidzamie nemelodiskie Liepiņa jodu un velnu džezbūgija filleri ar vienas nots piedziedājumiem cēlienu sākumos nešķiet tik kaitinoši un nogurdinoši. Kad Igo atver savas slūžas pēc Dona sažņaugtā kaut kā, nevar nenovērtēt atšķirību, Brīze vēl jauns un konkrēts kings, nav nodzēries, apprecējis Veidemani un nomiris, bet Vanzovičam, izrādās, ir nenormāli skaista un vitāla balss, kā arī daudz vairāk nešpetnuma un harismas, jebšu mazāk slīdenības nekā Martam Kristiānam. Lūsēnas vellatas mati mega jocīgi, bet balss līmenī, Grauba gan astoņdesmitajos svepstēja stiprāk, bet varbūt pēc tam varēja atļauties logopēdu un tad jau ar laiku (& TAS IR LAIKS!!!) nopičot sevi Ēķim kā kinorežisoru, un, re, šovakar visa Latvija, kurai nebūs nekā labāka ko darīt, valsts pirmajā kanālā jau trešo? reizi varēs skatīties viņa YA/leather porn netrilleri Nameja gredzens

TAS IR LAIKS!!!

Dooora pats vainīgs, ka sper lapseņu pūznī. Lai ņem piemēru no zivs

Пацаки на Аракисе

Godīgi sakot, es iepriekšējo ierakstu sāku un publicēju ar vārdiem "Nē, Kārlim nav jubileja, bet", bet tad nodomāju, ka drošības pēc jāpārbauda, pārbaudīju un konstatēju, ka īstenībā ir gan jubileja (142). Mazliet vēlāk pamanīju arī to, ka minēto ierakstu (tātad teikumu par jubileju) esmu sācis rakstīt tieši plkst. 1:42. Dienas (nakts) sinkronitāte! 100+42!! Autentiski!!!

Jā, Kārlim patiešām ir jubileja (142), bet krišjānis kaut ko te man kārtējo reizi klārē par panteismu, tā it kā būtu gudrāks par visiem, Kārli ieskaitot. Skaidrs, ka panteisms nav nekāda vulgāra ajtu reliģija ar kultu, svētajiem, ceremonijām un upuriem (telošu "jātniekiem un taurēm" ;) vai sausa metafiziska doktrīna, bet dzejas, dzīves mākslas un pasaules redzējuma kategorija. Esmu to pētījis akadēmiski:

( Dažas semestra darba priekšaizstāvēšanas tēzes )

Dienas ziņa:

Kad Jodorowskis tā arī beigās netika pie savas DUNE filmas, viņš kopā ar Mēbiusu jeb Žanu Žiro sazīmēto materiālu adaptēja oriģinālai grafiskajai novelei par kāda pagrimuša privātdetektīva Jāņa Muļķa piedzīvojumiem distopiskā universā, kurā figurē tādi antagonisti ar tādiem vārdiem kā Metabarons un Tehnopāvests, bet viss notiek kā komiskās, tā kosmiskās proporcijās. (Pagājušā gadsimta beigās izdevējs pat iesūdzēja tiesā Luku Besonu, kurš no turienes it kā kaut ko nospēris savam Piektajam elementam, bet zaudēja.) Tagad, kad AJ jau ir 92 gadi, jebšu maestro izskatās dzīvāks par dzīvu, viņa metakomikss beidzot tiks atdzīvināta uz lielā ekrāna, bet to režisēt uzņēmies neviens cits kā maoru vess andersons Taika Waititi. Vai tas nav kaut kas?

Incal the Movie

Nē nu tas Poruka velis weel arween neatstājas no manīm šajā mīgklainājā rūdēnī! Kārtoju vienu plauktu un atradu salocītu A0 (nulle) lapu, ko izdrukāju kaut kādā CopyPro vienam citam baltu filoloģijas B daļas triecienkursam par Blaumani pie vienas no Ievām Kalniņām (tās trakākās). Laikam sekojot nez kādām jaunākajām konferenču tendencēm, viena no kursa prasībām bija t.s. "stenda prezentācijas" sagatavošana, jo acīmredzot literatūrzinātnes studentēm stenda prezentācijas solījās būt neatņemama akadēmiskās un profesionālās nākotnes sastāvdaļa. Kursa aprakstā tā arī bija sacīts – "A0" –, par ko pabrīnījos, bet beigās izrādījos vienīgais lohs, kas to ņēmis nopietni, jo vairumam kolēģu bija vai nu A1, vai pat A2 formāta stendu prezentācijas (vienai bija A3 lol). Bet tas jau nekas. Apkopoju un uzmaketēju tādu norm tālaika lobstermateriālu, kam ar literatūrzinātni gan sakara visai maz, bet ar dzeltenās preses slejām papilnam, jebšu pasniedzējai nebija iebildumu un pēc prezentācijas katrs dāvanā saņēma šo bezjēdzīgo ķieģeli. Vēl atceros, ka divās komandās bija jāstāda krustvārdu mīkla par Rūdi (kurā jāietver vismaz viena atsauce uz kursa ietvaros apmeklētā viņa un Jaņa Rozentāla memoriālajā dzīvoklī redzēto) un mana kontribūcija tai bija vārds KAŽOKS, bet jautājums ~ kāds ar Blaumaņa nāvi pastarpināti saistīts eksponāts tur atrodas? He he, kažoks atrodas

A0, baby: Blaumanis & Poruks: nesaskaņu hronoloģija
(ar vienu aušīgu neuzmanības kļūdu Poruxa nāves (!) datumā)

Ar ko man asociējas Rīgas Radio Rūpnīca (RRR) Radiotehnika? Ar šo, jo tas bija pirmais apzinātais saturs, kas komplektā ar ikvakara pasaciņām plkst. 20.50 sasniedza manas jaunās šī sovoka elektronikas un akustisko sistēmu ražošanas giganta produkcijas paterētēja ausis

Eolika - Popūrijs

Dune Sketchbook
Dienas mazā sinhronitāte: oktobrī, kad nebija vēlēšanās klausīties neko specifisku, bet tomēr gribējās kaut ko neuzmācīgi transportējošu, tad klausījos kādu no 3 dažādajiem, citu par citu spokainākajiem (kamdēļ veļu laika kulminācijai ļoti piestāvošajiem) Hansa Cimmera DUNE 2021 mūzikas albumiem, ko esmu savilcies soulsīkā (šautauts Mis Sarajevai!) Šodien pārmaiņas pēc piemetu savai foobar2000 pleilistei The Breath of Shai-hulud klāt tā paša Anša Gladiatoru un Interstellar (vēl man no viņa ļoti patīk Gaja Ričija Šerloka Holmsa saundtreks, bet tas ir diezgan atšķirīgā, jebšu tādējādi par komponista talantu & versatilitāti pārliecinoši signalizējošā stilistikā). Nu, un, lūk, jau sākušas skanēt Gladiatora neaizmirstamās patricīda un Romas kviešu lauku tēmas, kad ziņu lentē parādās jaunums no ne sevišķi ražīgā, bet pārliecinoši kvalitatīvā kosmiskā grieķu sintezatormetāla citplanētieša VOLKOR-X & guess what, ziņa vēsta, ka šis spīdeklis tikko ierakstījis un publicējis... es labāk nocitēšu, jo man patīk viņa ieturētie pašreklāmu teksti: The main theme from Interstellar has been haunting me since I heard it in what you Earthlings call "the theater". I always thought it would sound great with the kind of wide and expansive post-rockish electronic sound I've been developing for a couple of years. So here it is! Not the most halloweenesque choice for this time of year, but I did say it's been haunting me, right? Enjoy, OR DIE! Nopriecājos, ka būs par ko iecibot, izgāju ārā uzcibot, bet atgriezies jau aizmirsu, par ko tik priecīgi biju izdomājis iecibot. Sāku mēģināt atcerēties, bet te piepeši foobar2000 man atgādinaja pats, he he. Sīkums, jo var jau būt, ka vienkārši pēc Vilenēva, un ne tikai Vilenēva, šedevra visi tagad ir apsēsti ar Anša mūziku un nekādas pārliekās sinhronitātes te nav, bet vienalga jāpieraksta :)

Izskatās, ka cibu apkalpojošais serveris nav pārgājis uz ziemas laiku

bļe nāk lāčplēša diena bļe hujakš bļe cibā pumpurs bauda bļe

Atcerējos, ka tomēr pie Cimdiņas laikam, bija viens B daļas triecienkurss speciāli par Čaku. Pie viena, rokoties mapēs, atradu arī eseju Nāves motīvs Aleksandra Čaka īsprozā, ko VISPĀR neatceros rakstījis. Bet stāv rakstīts, ka mana, un teksts arī pazīstams. Nu, tas tā... Don't be lox & Hail Čax!

( Vēl daži diapozitīvi )

120. Jebšu urbānais motīvs mani saprotamu iemeslu dēļ nekad nav sevišķi uzrunājis, ar Čaku (nejaukt ar Norisu) ir nācies ņemties vairāk, nekā būtu izvēlējies brīvprātīgi. No memoriālā dzīvokļa apmeklēšanas gan kaut kā izdevies izvairīties (no pašas mājas, protams, ne, jo tur taču ir dzīvojuši VISI – kā rats no devil dog evil, tā citos dzīvokļos), ko nevar teikt par visādi citādi padziļinātu analīzi literatūrzinātnes studiju ietvaros. Jāsaka, arī te man ir smaidījusi veiksme, jo viens un tas pats, ja nu vienīgi mazliet modificēts, referāts/prezentācija par Mūžības skartajiem labi noderēja divos atsevišķos kursos – gan pie Kalniņas, gan... ēē, Cimdiņas? Nē, pie Cimdiņas es referēju Jāņa Kalniņa Raini, bet es tiešām neatceros. Katrā ziņā otrajā reizē jau gāja sviestaināk un pat sadūšojos meitenēm uzlikt Skyforger, jebšu abās (reizēs) izteicu un biju spiests argumentēt viedokli, ka par īstu eposu šo liroepisko ciklu saukt tomēr nevar. Pie Radzobes (rip) savukārt bija cits tirgus – tur nācās prezentēt poēmas Fransuā Vijons analīzi, kurai piegāju no arhetipiskā Džekila & Haida leņķa, bet par to jau ciboju toreiz. Savu mīļāko diapozitīvu gan atļaušos atkārtot:

Laikam mans mīļākais latviešu literatūras zelta laikmeta zieda foto

( kārtējā bezjēdzīgā aptauja )