Ever After

Vajadzētu tā kā pamēģināt uzbraukt kalnā lejā, iekams neesmu ieputināts, fokuss jau rūc kādas padsmit minūtes, bet šis frīdvalds ir tik hipnotizējošs, ka nemaz neceļas dibens... parādīšu vienu autoram speciāli šodien veltītu mēmi ar Lenonu un nēģeriem, bet to tad pēc tam

Vakaru Dienas

Jana Woodstock - Snake Time
Fraternitē Debilitē Levitē!

#esnopirku

$𝖌𝖆𝖓𝖌

Ja neņem vērā 2013. gada, janvāris man varētu būt kāds trešais mīļākais mēnesis pēc maija. Bet tikai tad, ja ir tāds sniegs kā tagad, kad nevar neslēpot divreiz dienā. Tūlīt jau būšu apslēpojis visu pagastu. Stulbi vienīgi, kad reizēm Strāvu izslēgt sanāk atminēties tikai mājās :)

Kāds zina tavu vārdu, cik tev ir gadu, kā tu izskaties un kur dzīvo

Ok, nē, nu, skaidrs. Inbox serveri pāriet uz ziemas laiku 1. decembrī, jo tagad notiek tas, par ko es rakstīju desmit minūtes pirms astoņiem. Whew, gandrīz nolažoju

Tas nav kaut kas, kas kaut kur kaut ko, tas ir kaut kas cits!

Omg, īstenībā reāla eiforija pēc 2018. gada Lāčplēša kavera uzlikt oriģinālo 1988. gada iestudējumu, kam ir arī reāli kāds sakars ar jēdzienu roks vārdā rokopera. Kkāds kultūrkontrastu eargasms pillnīgi, pat tie nebeidzamie nemelodiskie Liepiņa jodu un velnu džezbūgija filleri ar vienas nots piedziedājumiem cēlienu sākumos nešķiet tik kaitinoši un nogurdinoši. Kad Igo atver savas slūžas pēc Dona sažņaugtā kaut kā, nevar nenovērtēt atšķirību, Brīze vēl jauns un konkrēts kings, nav nodzēries, apprecējis Veidemani un nomiris, bet Vanzovičam, izrādās, ir nenormāli skaista un vitāla balss, kā arī daudz vairāk nešpetnuma un harismas, jebšu mazāk slīdenības nekā Martam Kristiānam. Lūsēnas vellatas mati mega jocīgi, bet balss līmenī, Grauba gan astoņdesmitajos svepstēja stiprāk, bet varbūt pēc tam varēja atļauties logopēdu un tad jau ar laiku (& TAS IR LAIKS!!!) nopičot sevi Ēķim kā kinorežisoru, un, re, šovakar visa Latvija, kurai nebūs nekā labāka ko darīt, valsts pirmajā kanālā jau trešo? reizi varēs skatīties viņa YA/leather porn netrilleri Nameja gredzens

TAS IR LAIKS!!!

Tas sausais sals ir stipri siltāks par vakardienas drēgno vēsumu

Pirmoreiz mūžā redzēju saulē kūpošu sienarulli. Jānolasa nekritušie āboli

Leduspuķes uz mašīnas jumta Vidzemes aukstienē šorīt

Hehe, cibas galvenais burkšķis aizrādīja, ka sen neesmu atjaunojis savu žurnālu (tāpēc laikam neesmu tiesīgs komentēt viņējā), nu tad, lai ar kaut ko sāktu, sākšu ar to, ka 2019. gadā beidzot īstenoju šķietami neīstenojamo un tieši LU simtgadē ieguvu augstāko izglītību (baltu filoloģijā). Diplomdarbu rakstīju par Jāņa Veseļa teiksmām, jo pamanīju iespēju starpdisciplināri papētīt dievturību, tādēļ par tā gada subjektīvi nozīmīgāko cilvēku ("publisko figūru") droši vien būtu jāatzīst šis literāts, jebšu pētniecības procesā gana agri sāku apšaubīt viņa morāli ētisko kompasu ģimenes jautājumos. 2020. gada cilvēks man personīgi bija Džordans B. Pītersons (aukstajos mēnešos ik vakaru staidzinot suņus Lielajos kapos, noklausījos diezgan daudz lekciju), savukārt šogad tas neapšaubāmi ir Navaļnijs. Interesanti, ka abiem kopīgs tas, ka daļu pērnā abi pavadīja komā. Tāpēc jāteic, ka no tādām pēdējā laika autoritātēm par labu veselībai gan noteikti visvairāk nācis būs Vims Hofs. Trīs minūtes aukstā ūdenī ik rītu iesaku visiem! Bet, runājot par cibu, tie parodiju konti ir jautrākais, kas te noticis kopš neatminamiem laikiem. Cepuri nost autoram/ei/iem/ēm! BBS? <6 <6 <6