Ever After

Centos atsvaidzināt atmiņā viena nullto gadu pirmās puses LV etnomūzikas projekta, kas nav LAIKSNE, nosaukumu, bet spēju atcerēties tikai PĒRĻU ZVEJNIEKUS, par kuriem vispār šaubos, vai tādi nulltajos jau bija. Bet kaut kas bija. Tā vai citādi, šo meklējumu blakni vēlos te atstāt, jo uzrunāja un atkal pārāk daudz "nejaušu sakritību" ar aktuālo redakcijas diskursu, kā arī lai mūsu cibas izspiegotājiem būtu jāskrollē garām VĒL vairāk feiniem jutubčikiem. Jebšu tas sekundāri. Galvenais tomēr Porux*

VISA PLAŠĀ PASAULE IR LIELA SMAGA ASARA
* Cibiņa (c) un tēvs, atgādinu Latvijas literatūras zelta laikmeta nepārzinātājiem

Man ļoti gribas novest šo visu līdz likumsakarīgam absurdam, tā kā to dara The Lonely Island čaļi, pakāpeniski ekselējot sākotnējo it kā vēl nepavisam absurdu ad absurdum maximum hypericum. Jo, ja tu nevari vinnēt, tad tu vari padarīt par absurdu pašu vinnēšanas ideju. Piemēram. Pirms 13.5 gadiem biju tikko atgriezies no gada Holandē, kur strādāju par pastnieku Amsterdamas ziemeļu austrumu rajonos (tur visi marokāņi, surinamieši, kruta vopšem; turklāt Latvijā tādā darbā es būtu viens no slinkākajiem, bet te biju reāli pirmrindnieks un beigās jau duksēju vadībai tos melnos loxus, kuri savu pastu vnk iemeta kanālā un pārējo laiku mētāja gurķi), un biju izdomājis kaut kādu ambiento video sēriju, kur es vnk nolieku fotoaparātu un/vai filmēju tikai atmosfēru bez nekādas dziļās koncepcijas. Man tur bija, piemēram, visādi saullēktu, dzelzceļu, strautiņu u.c. ambienti, krupja ambients bija, tas viss vēl ir YT, bet kāpēc absurds? Jo es to projektu nosaucu par TROĻĻI TIE IR VELNI un ne līdz kam nenovedu, jo, nu, kamon, nevienam tas nav vajadzīgs. Beigās Leukādijās pie Raunas ietekas Gaujās (tur tādu jocīgu dzejas un muzona festivālu vienubrīd rīkoja bijušais kursabriedis, Edvarda Treimaņa-Zvārguļa mazmazdēls) uzņēmu Postenī Aizmigušā Orkānu Virsaiša Ambientu. Jo absurds ir skaists

3 min 51 sex, enjoy

Viena lieta, kas mani riktīgi uzvelk, kad par to aizdomājos, ir lokālie mednieki, kam ir iebildumi pret manu suņu brīvu skraidīšanu rajona mežos. Bitch please, tavi argumenti ir sūds, jo visu gadu, izņemot ziemu, es uz maiņām vienu turu pie ķēdes un pa vienam viņi neblandās un vai nu nemedī neko lielāku par pelēm un kurmjiem, vai arī nevar nomedīt, jo vajag divus, esmu redzējis: viens lenc, otrs izdzen, pēc tam dzinējs (Raita) kož dirsā, lencējs (Imirs) rīklē. Esam izglābuši vismaz vienu stirnu un divas mežacūkas. Dažas noteikti ir nomedītas. Sue me

Atgriežoties pie medniekiem: es apzinos, ka man savi zvēri ir jāsavāc un to maksimāli cenšos darīt, bet tie viņu argumenti aaaaaaa Dzīvniekiem tagad vajadzīgs miers, lai vilki medī (a vilku ta nav), dzīvniekiem tagad pārošanās mazuļi meklēšanās grūtniecība jūsu sunīši nodara lielu postu aa BITCH plx KAM tas miers ir vajadzīgs? Dzīvniekiem? Vai tev, lai pēc tam tos varētu labāk nošaut? Ar ko tu esi labāks par maniem suņiem? Tu esi pat sliktāks, jo tu vari bez tā iztikt, bet suņiem ir instinkti. Vilku Latvijā praktiski nav, lox, kāpēc neļaut dažiem mājas plēsējiem pakontrolēt, parūdīt, paevolucionēt lokālo pārnadžu populāciju mākslīgi? Nē, JŪS gribat izšaut? Nē, nu, šaujiet, bet liek mierā manus saracēņus arī, ja?!

Taisnības labad, ir vieni vietējie mednieki, kas zina manus suņus, ir noķēruši un veduši atpakal, un vispār ir fein-ok un saprotošie, bet nupat bija tas viens plāterieties, un vēl pilns internets sūkstīšanās. Tu gribētu, lai tev "paļauj padzīvot mežā mierīgi" un pēc tam vienkārši bez brīdinājuma nokniebj? Jā, tu nomirsti uzreiz, un tev viss vienalga, bet taviem tuviniekiem? Stirnām arī ir ģimenes, loxi, jūs ko, tikai vientuļos tēviņus šaujat? Es kaut ko nezinu?

Izslēpoju uz bibliobusu Taurupē & satikt apolineers mammu (ok don't even.. ;)

Katrīna Ķepule, tie mincīši uz jūsu dzīvnieku kalendāra vāka taču pīpē kāsi Saules aptumsuma laikā, vai ne? Es nesūdzos, tikai gribu pārliecināties, ka nekļūdos. Par mincīšiem runājot, zināt to slaveno glutēna netoleranci par spīti tam, ka cilvēce ēd graudaugos balstītu pārtiku jau 5000 gadu? Jā, 5000 ir nieks, salīdzinot ar homo sapisies kuņģa vecumu kā tādu vispār, bet par kaut ko līdzīgu iesmēju, kad kādā zvēru veikalā vai, iespējams, privātā komunikācijā man rādīja to regulējamo suņu trauku turētāju, kas ir (suņa) galvas augstumā, lai tam nabagam nav jābendē sprands dzerot vai ēdot... Bitch please, suņi ir ēduši no zemes SIMTIEM tūkstošus gadu, un neviens suns NEKAD nav sūdzējies, bet te pēkšņi OPĀ! SAIMNIEK pērc šo lielisko sūdu par 20 eiro, citādi tu nemīli savu lolojumu. So very 20. gadsimts, ka es nezinu... ¯\_(ツ)_/¯

Vecās Derības Dievs (YHWH) nav tikai prasts tirāns vai righteous evil envious motherfucker, vai kas nu tur, jo īstenībā tas ir daudz tuvāks "īstajam, patiesajam", dabai (nejaukt ar dzeju), tikpat nepielūdzams kā stihijas un "pareizs" katrā situācijā individuāli. Pravieša Ješua deificēšana un kristietība vispār bija "apustuļa" Saula projekts (izlasi bio). Tāpēc interesanti un varbūt pat likumsakarīgi, ka Romas Impērija nonāca tur, kur tā nonāca, kristietībā (= dirsā)

Vajadzētu tā kā pamēģināt uzbraukt kalnā lejā, iekams neesmu ieputināts, fokuss jau rūc kādas padsmit minūtes, bet šis frīdvalds ir tik hipnotizējošs, ka nemaz neceļas dibens... parādīšu vienu autoram speciāli šodien veltītu mēmi ar Lenonu un nēģeriem, bet to tad pēc tam

Vakaru Dienas

Tikko pārstrollēju Akmens tiltam ar kājām un riteni pie sāniem, jo to bija vērts izbaudīt nesteidzoties: margas vējā gaudo, kauc, auro kā sirēnas; tur, kur margu režģis, raksts, musturs biezāks, sapītāks, sarežģītāks un spraugas gaisam mazākas, šaurākas, un to ir vairāk, vējš taurē skaļāk, griezīgāk, apdullinošāk. Par vēja spēku, stiprumu, jaudu neizteikšos, jebšu Sadales Tīkls man visu laiku sūta īsziņas, bet es te cenšos čenelēt Regīnu Ezeru

Beigta stirna, ko mans suns vakar atrada pie Ģērķī Ogres:



Tu nevari visu laiku slēpot pa gludu ledu gar upi, neuzduroties beigtais stirnai. Life is deth. Tak mirstat nost, ja nevarat izturēt!

Es reizēm locekļojos par dažu sliktu cibiņu nepateicīgumu! Piemēram Divām zosīm man vispār būtu jāskūpsta kājas, jo tur viss skaidri liecina, ka nelaimīgs cilvēks burtiski barojas no ļaunprieka par svešu drāmu un sieviešu ciešanām, turklāt uzskata par svarīgu to pavēstīt arī donorēm, bet, jebšu nevaru padalīties ar nevienu aizraujošu stāstu par to, kā esmu dabūjis pa purnu no nesaprotamas radinieces kaut kādā lauku dzerstiņā un tagad rakstīšu iesniegumu Araratam par Hospitāļu ielas pēdējā EP kvalitāti, tas nebiju neviens cits kā es, kas psiho Kokoneses pūķu princesi tieši izprovocēja atgriezties cibā. 100%; es varētu izstāstīt detaļas, bet huļi. Jā attēlā zosis skūpsta man kājas

Jā, tā ir strauji dziestoša LGBT+ zvēra zīme virs Taurupes. Domāju, ka citi komentāri par LGBT+ ir lieki. Žēl vienīgi, ka nebiju šajā vietā (pagrieziens no P4 uz Plāteri pirms Pelnu kroga) tajā pērnā septembra pēcpusdienā kādas 5 minūtes ātrāk.

Bet tas vēl nav viss. Uzmini, kas ir varavīksnes galā! Leprinieks uz dārgumu lādes? ( Let's find out. )

Pērkons baronam nosper šķūni. Barons par to traki noskaišas un saka: «Sper, cik tu gribi, spēks un vara tev ir, bet naudas tomēr nav!»
Teic. A. Bulle Līgatnē, pier. P. Birkerts

Darbā, kā jau vēlējos, vieni vienīgi Kurmji, tāpēc šodien atļāvos ļauties Kurmja dzīves aicinājumam, proti, doties ārpasaules eksplorācijā, ko allaž aizrautīgi atbalsta gan abi saracēņi, gan MDFD. Devāmies uz Carnikavu sleš Gauju, proti, no C burta pāri Gaujai pa jauno zilo gājēju tiltu paralēli dzelzceļam līdz Gaujas stacijai, tad pa Jūraskrasta ielu līdz Gaujaskrastam, un tad jau gar to arī līdz pašai Baltijas jūrjai. Brīnišķīgs pastaigas maršruts ar episkām ainavām, kuram pielīdzinot, Lielupes ieteka Vakarbuļļos zaudē vienos vārtos, jo, pirmkārt Gauja ir vismītiskākā Latvijas upe, kas ne vien tek gar daudzām cieši mītiskām vietām, bet čūskainības ziņā piekāpjas tikai Ogres līkumiem un līkločiem, bet tāpēc, ka, salīdzinot ar Gauju, Lielupe ir, atvainojiet, ģeodēzisks pimpis, kas tupa taisnvirzienā iepisies jūrā, kur pavasaros stumj savus ledājus, gāžot priedes un graužot krastu, kas pēdējo piecu gadu laikā kļuvis nestaigājams.

Pie Gaujas ietekas jūrā pirmoreiz redzēju tik tuvu krastam augošus bērzus (metrus piecus desmit no viļņiem), neticami maz cilvēku (nevienu) un neticami daudz roņus (varbūt pat desmit), kas izskatījās ļaujam Gaujas straumei nest tos atmuguriski (atpakaļ?) no upes jūrā, ik pa laikam ienirstot un atkal pabāžot virs ūdens galvas te pa vienam, te pa diviem vai trijiem reizē. Tas bija kaut kas, vienīgi grūti nofotografējams fenomens, jo saule jau bija norietējusi.

Pēc tam atpakaļceļā satikām iepriekšminēto mana 1/2 Sibīrijas haskija, kurš nebūt nav lapsa, vārdamāsu, gājēju tilts uz Carnikavu kosmiski zaigoja mazām gudrona zvaigznītēm un uz tā sabirušās vītola lapas likās māksliniecisks ietves segumu izdaiļojošs elements. Uz atvadām aplūkoju sakņupušā tautas varoņa skulptūru Carnikavas parkā, nospriedu, ka jānoskaidro, kuram tautas varonim (spriežot pēc pleciem uzmestā apmetņa tas bija tautas varonis) tā veltīta, un tad jau devos mājup atpakaļ pie saviem pateicīgajiem kurmjiem un suarešiem, jebšu par sakņupušo varoni drīz aizmirsu un pievērsos citiem varoņiem, kā arī nevaroņiem

Attēlā: saracēnis Raita II, samojeda Mares un haskija Tora meita, Gaujas ieteka Rīgas jūras līcī

Dilemma. Laist ārā to nātru raibeni vai nelaist? Viņš taču tur nosals

upd. viss kārtībā, atkalhibernējās

Pandēmija nebeigsies, kamēr vai nu viena puse neiznīcinās vai nepakļaus otru pavisam (bet tad pēc tam sāksies cita kataklizma), vai abas nesadosies rokās & nesadursies rokās. Tāpēc es domāju, ka piespiedu vakcinācija ir leģitīms īstermiņa risinājums (bet tad pēc tam sāksies cita kataklizma). To es izdomāju pats, nevis feminazi draudzene man vispār ierosināja izdzēst lohu aptauju, bet es vēl pabūšu autentisks

Tas sausais sals ir stipri siltāks par vakardienas drēgno vēsumu

Pirmoreiz mūžā redzēju saulē kūpošu sienarulli. Jānolasa nekritušie āboli

Leduspuķes uz mašīnas jumta Vidzemes aukstienē šorīt

Karavāna iet tālāk, tikai suņu gan baigi daudz (rej). Bet tad tu saproti, ka tiem vienkārši ir bezjēgā skaļas rīkles, slikta audzināšana, intelekts kā divgadīgam bērnam un līdz ar to augsts pamanāmības koeficients. Tik daudz jau viņu nemaz nav, un karavāna aizies, kur tai jāaiziet. Tas loģiski, ka karavānai ir saimnieks; kas tā par karavānu bez saimnieka? Suņiem arī lielākoties ir saimnieki.

Vakardien ar izbrīnu konstatēju, ka man ir relatīvi daudz lasītāju, kuriem nav konta sviesta cibā. Daži no tiem ir Krišjānis Lācis. Bet no darvinisma viedokļa pagaidām vinnējušas ir tikai skudras, iespējams, vēl suņi un kaķi, un daži putni, kur nu vēl tur kaut kādi ungāri. No darvinisma viedokļa konservatīvie, kas nespēj pielāgoties mūsdienu strauji mutējošai videi, ir pagalam riskantās pozīcijās. Tikmēr es ar smaidu veros nākotnes depopulētajā Latvijā (cerams). Heiteriem: čemodan, vakzal, budapešt. Arlabunakti!