Ever After

Centos atsvaidzināt atmiņā viena nullto gadu pirmās puses LV etnomūzikas projekta, kas nav LAIKSNE, nosaukumu, bet spēju atcerēties tikai PĒRĻU ZVEJNIEKUS, par kuriem vispār šaubos, vai tādi nulltajos jau bija. Bet kaut kas bija. Tā vai citādi, šo meklējumu blakni vēlos te atstāt, jo uzrunāja un atkal pārāk daudz "nejaušu sakritību" ar aktuālo redakcijas diskursu, kā arī lai mūsu cibas izspiegotājiem būtu jāskrollē garām VĒL vairāk feiniem jutubčikiem. Jebšu tas sekundāri. Galvenais tomēr Porux*

VISA PLAŠĀ PASAULE IR LIELA SMAGA ASARA
* Cibiņa (c) un tēvs, atgādinu Latvijas literatūras zelta laikmeta nepārzinātājiem

Es beidzot sapratu to Raiņa kapu pieminekli, nu, to vingrotāju. Patiesībā visu izskaidro jau tā neglīto čekistu viepļu sardze uz Rīgas pusi. Uzlikt tādu homoerotisku jaunieti virsū tautas klasiķim, līdz ar to padarot simobliski par kaut kādu māksliniecisku pediņu un vēl iebāžot pakaļā Ādamsonu, bija ultimate zaimošanas akts. Fuck off, sovoka reabilitētāji, gnidroloh u.c.

Man būs vēl viens pierādījums, bet tagad jāpaslēpo $gang

Vakardien no rīta izstaigāju galvenos Rīgas kapus, un man ir dažas lietas ko teikt, bet laikam visas uzreiz nesanāks.

Pirmkārt, Rainis vs. Aspazija. Rainis ir reāli apdalīts, a čom bazar? Esmu 120% pārliecināts, ka viņš pats neaprūvotu to homoerotisko vingrotāju. No kreisās puses viņu kā barga sardze ielenc (Rīgu no Raiņa gara sargā, kā es to iztēlojos) visādu krievu militāristu kapakmeņi ar atbaidošiem uzvārdiem - Zubovs, Zuličs u.tml. Ir viens Matrozis un kaut kāds -kalns, bet kirilicā. Raiņa dibenā nez kādā sakarā aprakts Ādamsons. Nu, vismaz tuvu, bet kāpēc dibenā? Pa labi ir Elīna Zālīte: autore, kuras kopotie raksti gozējas daudzās sovoka laiku sekcijās, bet neviens nekad nav lasījis un parasti vispār ir aizlikti dibenā citām grāmatām, tradicionālajiem Balzaka un Dikensa kopotajiem, piemēram (man pilnīgi visās ilgstošajās dzīvesvietās Latvijā ir bijuši šie komplekti, varbūt vienā nebija Dikensa, bet tas slimīgais pranču grafomāns gan); mums tādu Zālīti baltu filologos LV lit vēsturē pat nepieminēja.

Aspazijai savukārt nav par ko sūdzēties: viņas piemineklis ir monumentāls, interesants, apaudzēts episkiem vīteņaugiem un rosina adekvātas asociācijas (es skatos, un man mēles galā ir vārds: vaidelote). Pati kapa vieta vispār neskaidra, it kā Elza tur plivinātos VISUR kā ēteriska būtne. Un no viņas ir taisna taciņa uz krematoriju. Problēma gan ir ar visu to kompleksu šajā Raiņa kapu stūrī. Tur ir pilns ar nevienam neinteresējošiem krievu čekistiem un to radiem. Es parādīšu vienu piemēru.

Šausmas, tikai tagad sapratu_pēdējais attaisnojumu tam, kāpēc mākslīgais ģeopolitiskais veidojums ar nosaukumu "Ogres novads" ir tāds kartupelis ar administrartīvo centru pašā kaktā: tak saprotams, ka Ogres UPES, nevis pilsētas dēļ! Liela daļa Ogres augšteces gan tiek Madonai, bet tagad man viss_skaidrs (pēdējam, protams).

Vakar visu dienu slēpoju: sākumā Ogresmuižā, pa ledu gar pašu upes krastu, līdz pilskalnam un apkārt, sildot pirkstus rīta saules staros ar taurīnu un cigaretēm, klausoties, sajūsminoties un pērkot to Lingvu, ko vēl varu atļauties (ir arī tāda, kas man ne pārāk patīk un noteikti nav tā vērta), un epizodiski tērzējot ar Pamirt Kristiānu par Eschatos un Brektes Sesto dienu #esnopirku

Pēc tam aizbraucu arī uz Ērgļiem, it kā pēc dīzeļa, bet rezultātā pat uztaisīju sev Ziemeļu Naftas klienta karti un izkāpu paslidināties arī pa pašu Ogri virs slūžām, kur tā, izrādās, aizsalst, kas ir brīnišķīgi. Turpat vienā tās krastā ir arī milzīga, nogludināta un brīvi pieejama slēpošanas trase (arī brāļu Olšu kūrētais diskgolfs ir, jebšu vismaz šī no kopā trijām trasēm tāda kurioza izskatījās: ja netrāpi tajās ķēdēs, dabū kāpt lejā 15 metrus makšķerēt to savu šķīvīti no Ogres niedrēm lol), savukārt citos, kā katram baltu filologam labi zināms, ir Blaumaņa un viņa radinieku kapukalns, kā arī Ērgļu (Skanstes) pilskalns, kuros visos arī biju, tikai pirms pēdējā novilku slēpes.

Sanāca diezgan jaukas bildes, skat. fb.com/nefolk/photos_albums (manis gan tur nebūs, tikai viens no suņiem, bet tas jau nekas)

Interesanti vispār, kāds ir to šerloku ratio, kuri pieļauj iespēju, ka visi tie konti varētu būt manējie? (Izņemot balodis666 obvs, bet who knows, right?) Kā es, kaut vai teorētiski, spētu būt vienlaikus cieši aizmidzis vai, piemēram, triekt taurīnu, pīpēt un sist lohusklaču fotopastaigā kapos ar nistagmu, un paralēli dominēt Latentos ar random spamu? Es jums pateikšu kā? Pareizi! Tur jābūt vai nu pasakainam, vai dalbajobam, lai ko tādu pieļautu. Bet, ja nopietni, kā? Man ir divas versijas: 1) mēnessērdzība; 2) Kastaņedas nagvālisms, kur bija iespējams operēt ar savu dubultnieku, jebšu lasīju sen un māc vāras aizdomas, ka tas dubultnieks nebija lāgā kontrolējams bez pamatīgas prakses. Kādam ir vēl kādas versijas? Ai, gandrīz jau neviens ar mani te nerunās (izņemot uzmanības izsalkušo Laimu Miziņu un latentestest jauno karali Minetbounty Makanpimpu :))

Attēlā – rokgrupa

Laiks un foto autors nezināms

Ko nevar teikt par Krišjāņa Lāča troļļu konta Dibenmūzika autorību. Pats galvenais pierādījums tai, par kuru jau biju aizmirsis, taču tika piegādāts uzreiz pēc tāda parādīšanās manā redzeslokā ar paša Klāča idiotisku iešaušanu sev kājā pie Gnidrologa, kad viņš pēkšņi painteresējās, kādēļ esmu aizliedzis komentēšanas iespēju arschmusik, pats to nekādi nevarēdams droši zināt, ja vien nav pats aizliegtais vai aizliegtais viņam to nav pastāstījis personiski (rekordīsā laikā), bet Klācis ir vairākkārt apgalvojis, ka nepazīstot. (Jebšu tas ir normāli; neviens mēs sevi tā pa īstam līdz galam nepazīstam! Bet tāpēc nav jāmelo citiem un sev :)

Savukārt mans kontroljautājums bija tikai apmēram kā pirmais lāpstas cirtiens mēreni atkusušā kapsētas zemē, kamēr tālāko rakšanu Lācis jau cītīgi veic pats. Vroģe sen vajadzētu būt zārkā, vākam ciet, un pašaizbērties, es te vēl tikai piemetu dažas saujas, bet rādās, ka vienīgais vērā ņemamais retardācijas pretinieks būs buldozers. Kur palika tas Šlesera elektorāts? Vajag buldozeru! 3.14vs007, mr_doom, fedrs, veči! Ja nenāksiet palīgā, es iedarbināšu nepareizo, absolūta ignore buldozeru. Vai jums to vajag?-->On a somewhat related note, Nistagms man atgādināja, ka arī swimpis ir bijusi neveiksmīga sadursmi ar tramvaju (vai tas bija Rudakam?), pēc kuras laikam viena ekstremitāte kādu laiku atradās ģipsī. Pārējās peripetijas neatceros, bet kaut kur Simona cibas storijos jābūt. Tas būs doxx, vai visi tāpat zina, kurš te ir Simons?

18. novembrī pēc konfrontācijas ar okupantu kaimiņieni menti tā arī neatbrauca, toties aizminos līdz vienam biedram Pārdaugavā atdot cita biedra pie sevis laukos lost&found elektriķa knīpstangas ar uzliektajiem galiem un vēl šo to. No Brīvības pieminekļa līdz Likteņupei bija mērens biomasas sastrēgums, bet interesanti, ka, esot jau blakus Mildai, cauri mūzikai austiņās dzirdēju tādu kā salūta troksni, jebšu nekāda uguņošana nekur nebija redzama un arī no klātesošā pūļa debesīs neviens nevērās. Brīdi vēlāk man sāka šķist, ka laikam tās salūta skaņas pārraida skaļruņi pie pieminekļa, lai vairotu festive noskaņu, spītējot atceltajai Staro Rīga un acīmredzot arī pašam salūtam, bet līdz galam tā arī nesapratu, jo bija jālavierē starp cilvēkiem.

Pie biedra, cita starpā, notika dienas mērenākā sinhronitāte: otra biedra (starp citu, abiem biedriem ir arī konti cibā, bet par to, ka viņi nav nekādi lohi, tad šoreiz strictly no doxx :p) Taurupē aizmirsto knīpstangu nodošanas & pieņemšanas procesā izrādījās, ka pirmajam arī kabatā tieši tobrīd atrodas knīpstangas, vienīgi bez tiem uzliektajiem galiem. Nejaušība? Ja man būtu jāzīmē šī pilnmēness sinhronitāšu ģerbonis, tad tajā dominētu resns ronis un sakrustotas knīpstangas lol

Atpakaļceļā no Pārdaugavas parunājos ar ļoti jocīgiem kristiešiem uz Baronielas, kas pārvietojās Bērnu Pasaules virzienā, divvalodīgi sludinot Jēzu un taisot troksni pa visu rajonu. Varētu atstāstīt sarunu, bet tagad slinkums un nekas interesants jau nenotika, jo es absolūti negāju uz konfrontāciju. Daudz interesantāks bija kopējais šīs 5-6 kristiešu kompānijas tēls un entuziasms (gandrīz visi bija jaunāki par mani), bet arī par to man tagad stāstīt ir slinkums, jo vēl jāpieraksta, ka...

Ap pusnakti pilnmēnesī ar suņiem aizgāju līdz Mūžīgajai ugunij Brāļu kapos. Sveču jūra lejā pie Zemesmātes un 2000 kritušo bauru kareivju kapu kopām bija iespaidīga, bet tas sarkanais krusts gan kretinē; ja būtu kājām gaisā vēl akceptētu (vienu gadu uz valsts svētku nedēļu varētu to Zāles memoriālu mākslinieciskos nolūkos atdot Brektem, but I digress). Iecere nepievilt tradīciju uzpīpēt pie Mūžīgās uguns gan pārvērtās 5-10 minūšu garā sarunā ar kapu apsargu, kas sākās ar autoritatīvu ieceri izbanot manus mierīgos & kārtīgos suņus no valsts svētvietas, bet beidzās ar to, ka viņš man stāstīja par savu 13 gadus veco kaukāzieša jaukteni, bet es – par šo atgadījumu pirms sešiem svešiem gadiem, kad ar cibas ex-lietotājiem po, khosmos, adeptusvirtus un manu vecāko suni (kuci, otrs vēl neeksistēja) Helovīna naktī ap kādiem vienpadsmitiem vakarā pilnīgā tumsā meklējām manas lauku vecmāmiņas kapu, jebšu tā arī neko, protams, neatradām...

Šorīt kapos vienai sievietei, kura reflektēja par sava dzimumneitrālā kranča uzvedību, pateicu, ka te visur ir suņu internets un viņējais tikko pie šī koka atstāja ļoti svarīgu komentāru. (Tas koks bija liepa netālu no The Obeliska.)

Horenam Stalbem savā mūžā īpaši daudz uzmanības pievērsis neesmu, bet kaut kad pēdējā gadā pirms pandēmijas tas Piededzini mann gabals ar Singapūras Satīnu man lika domāt par viņu kā visai a-ok kēksu. Diemžēl, kad sāku ievērot čali katrā krastmalas un citu protestu video, viedoklis strauji mainījās un personāžs efektīvi pārcēlās pie cibas lietotāja dūras uz to sirmo & "viedo" stouneru kategoriju, kurus sevišķi nopietni vērā ņemt nav vērts.

Jau trešo vakaru pēc kārtas kā likts aizmirstu, ka, staidzinot suņus kapos, man obligāti jānoklausās tā Džemmas Sudrabas mušu podkāsta sērija ar Martu Elīnu Martinsoni, par kuru mana MDFD (mēreni dusmīgā feministu draudzene) neliek mierā jau kādu nedēļu, bet tā vietā paklausījos viena no "cibas humora dižgariem" (viena no cibas garlaicīgāko lietotāju ever Minddll vērtējumā) iespamoto Horena interviju ar gobzems, tīri lai paspriestu pats, un... par Horenu vairs daudz nerunāšu, bet par to otru fruktu gan! (Cerams, ne tik daudz.) Jo tas ir viens baigais frukts! (Baigais jaunums, haha.) Horena balsij un intonācijai ir nomierinošs efekts un pats viņš izklausās kā appīpējies koala lācis, kas bišķi tramvajā pa ceļam uz interviju palasījis Koelju, tāpēc tas Gobzems, kas sēž viņa podkāstā, arī visai likumsakarīgi, neesot ne pie Dombura, ne Saeimas tribīnē, ne uz partybus jumta, ir visai rāms un runā lēnām un nesaraustīti. Bet tas, ko viņš runā, ir vienkārši viss iespējamais!

Pirmkārt, tur ir pilns ar truismiem, kas tiek pasniegti kā tik ahujennās atklāsmes un dzīvesgudrība, ka pazūd pēdējās šaubas, ka Aldis savu elektorātu patiešām uzskata par kartupeļiem (jebšu vienlaikus sevišķi pasvītrojot pretējo, kas ir klasisks populistu pārtī triks), kuriem nav saprotamas tādas elementāras lietas, ka, piemēram, bērni dzimst neatkarīgi no tā, vai tev ir vai nav daudz naudas, un patiesībā jau (smieklīgi condescending tonī) cilvēks, kad tam piedzimst bērni, kļūst atbildīgāks, jo jāaudzina bērni (no shit sherlock). Tad, loģiski, ir pilna dirsa pašsaprotamu lietu, piemēram, par kļūdām valsts pārvaldē, kurām vienkārši nevar nepiekrist, taču, lai uz tādām norādītu, arī nav jābūt sevišķi viedam, un, kā to pierāda Aldis, tikai jāgrib, lai tev nevar nepiekrist. Bet tad ik pēc triju četru minūšu ūdens intervāla, tā ka tiešām re-gu-lā-ri, naratīvā tiek nonšalanti iemiksēts pilnīgi arbitrārs bulšits (piemēram, ka Latvijas autoceļu sliktā kvalitāte izskaidrojama ar to, ka valstī ir nevis trīs, bet tikai divi miljoni iedzīvotāju), kas pasniegts tādā pašā know-it-all/ticiet-man mērcē kā viss pārējais, bet neizturētu pat minūtes gūglēšanas rezultātā konstruētu kritiku.

Visu, protams, nenoklausījos, jo sapratu, ka uzzinu ļoti maz jauna un vēl mazāk vērtīga. Piemēram, no jaunā uzzināju, ka Aldis ar Kristu apprecējušies mēnesi pēc iepazīšanās. Super vieda rīcība, no kuras jāņem paraugs visiem! Tam sekoja vēl viedākas pārdomas par to, ka, ja cilvēki dzīvo kopā 5-10 gadus un visu laiku gaida kaut kādu validāciju, ka tas otrs ir tas "īstais", tad... nu, sorry, nebūs, nav īstais (AAAAAA Aldi, raksti grāmatu par attiecībam un jo ātrāk, jo labāk!) Neko citu laikam arī neuzzināju, tāpēc nākamreiz gan noteikti klausīšos to Mušu ar MEM. Cibas humora dižgari, tā turpināt, man patīk! Respecto

Nominācijā debilākais jaunievedums Latvijas hortikultūrā uzvar tūja!

Maķtvajuzanagu ka gribās uz Zivedirju
Ādolfam reiz arī tāpat gāja - gavilēja nozombētie viņam.
Nepareizos krāsnī dedzināja, balstoties uz “zinātniskām” ziņām.

Daudzus, arī mani, sirmo bardu, sirdsapziņa šajā tumsā vada...

I REQUIEM MEAM DOLEAT

#potatofolk #tawta #koviddiktatūŗa #maķtvajuzanogu #kāgribasuzzivedriju #piedidža

Par uzturēšanos Rīgas kapos pēc plkst 21.00 - pirmajā reizē 80 eiro, otrajā - 350. Ar suni arī nedrīkst. Un smēķēt. To nedrīkst jebkurā diennakts laikā. Šoreiz tikai brīdinājums, jo "meitene smuki sakrāsojusies". Paviesojāmies pie Raiņa, Aspazijas, mūžīgās uguns, vecmāmiņu atrast nepaspējām