Ever After

Ir vienīgais veids, kādā ir jēga slēpot, ja sniegs ir normāls un tāds kā tagad vai priekšā nav meža/izcirtuma/jau iepriekš iebrauktu sliežu, ko arī daru, un tas sniedz brīnišķīgas papildu izklaides un pašapliecināšanās iespējas, piemēram, šodien pat veselas 2x bija izdevība ar pilnu krūti aurot uz citiem taurupiešiem TAS TIKAI JURIDISKI! DIEVA ACĪS JUMS NEKAS NEPIEDER!!! KAS JUMS NEPATĪK! KĀDAS SŪDZĪBAS! KĀ ES JUMS TRAUCĒJU! SAUCIET POLICIJU!!! Tīk forši, kad adresāts ir ahujā un nesaprot, kā reaģēt. Beigās gan ar abiem šķīrāmies draudzīgi, chill, vienīgi pēdējo pirms tam paspēju nolamāt par kartupeli (viņš atbildēja kaut ko par bieti). Jā, bet vispār tas lielākoties tāpēc, ka man līdzi nepiesieti skraida 2 suņi, bet te ir lauki un es taču viņus kontrolēju! Kamon, ja viņi būtu problemātiski, tāda situācija vispār netiktu pieļauta.

Man personīgi bija pats baudāmākais un saviļņojošākais gabals, ko izlasīju visu baltu filoloģijas studiju laikā. Turklāt, to var izlasīt vienā vakarā, which I did. Turklāt onlainā kapos kupenā jā tinderī whatsappā nē bet letonikā: https://www.letonika.lv/literatura/Reader.aspx?r=223

Viena lieta, kas mani riktīgi uzvelk, kad par to aizdomājos, ir lokālie mednieki, kam ir iebildumi pret manu suņu brīvu skraidīšanu rajona mežos. Bitch please, tavi argumenti ir sūds, jo visu gadu, izņemot ziemu, es uz maiņām vienu turu pie ķēdes un pa vienam viņi neblandās un vai nu nemedī neko lielāku par pelēm un kurmjiem, vai arī nevar nomedīt, jo vajag divus, esmu redzējis: viens lenc, otrs izdzen, pēc tam dzinējs (Raita) kož dirsā, lencējs (Imirs) rīklē. Esam izglābuši vismaz vienu stirnu un divas mežacūkas. Dažas noteikti ir nomedītas. Sue me

Atgriežoties pie medniekiem: es apzinos, ka man savi zvēri ir jāsavāc un to maksimāli cenšos darīt, bet tie viņu argumenti aaaaaaa Dzīvniekiem tagad vajadzīgs miers, lai vilki medī (a vilku ta nav), dzīvniekiem tagad pārošanās mazuļi meklēšanās grūtniecība jūsu sunīši nodara lielu postu aa BITCH plx KAM tas miers ir vajadzīgs? Dzīvniekiem? Vai tev, lai pēc tam tos varētu labāk nošaut? Ar ko tu esi labāks par maniem suņiem? Tu esi pat sliktāks, jo tu vari bez tā iztikt, bet suņiem ir instinkti. Vilku Latvijā praktiski nav, lox, kāpēc neļaut dažiem mājas plēsējiem pakontrolēt, parūdīt, paevolucionēt lokālo pārnadžu populāciju mākslīgi? Nē, JŪS gribat izšaut? Nē, nu, šaujiet, bet liek mierā manus saracēņus arī, ja?!

Taisnības labad, ir vieni vietējie mednieki, kas zina manus suņus, ir noķēruši un veduši atpakal, un vispār ir fein-ok un saprotošie, bet nupat bija tas viens plāterieties, un vēl pilns internets sūkstīšanās. Tu gribētu, lai tev "paļauj padzīvot mežā mierīgi" un pēc tam vienkārši bez brīdinājuma nokniebj? Jā, tu nomirsti uzreiz, un tev viss vienalga, bet taviem tuviniekiem? Stirnām arī ir ģimenes, loxi, jūs ko, tikai vientuļos tēviņus šaujat? Es kaut ko nezinu?

Izslēpoju uz bibliobusu Taurupē & satikt apolineers mammu (ok don't even.. ;)

Aderkaši - Meņģeles muiža
Manā fokusā pokusā ar slēpēm un haskiju bagāžā; ir viens labas peldvietas (Ogrē) tips pa ceļam (5. minūtes beigās), bet grūti saprotams (saku, ka te ir ceļs, pa kuru var piebraukt upei un neviens to nezina) un pārsvarā klusēju, turu kameru un stūrēju; tā kā ir austiņas (klausos Sesto dienu), kādu laiku nedzirdu, ka neesmu izslēdzis pagrieziena/apdzīšanas signālu

Šausmas, tikai tagad sapratu_pēdējais attaisnojumu tam, kāpēc mākslīgais ģeopolitiskais veidojums ar nosaukumu "Ogres novads" ir tāds kartupelis ar administrartīvo centru pašā kaktā: tak saprotams, ka Ogres UPES, nevis pilsētas dēļ! Liela daļa Ogres augšteces gan tiek Madonai, bet tagad man viss_skaidrs (pēdējam, protams).

Vakar visu dienu slēpoju: sākumā Ogresmuižā, pa ledu gar pašu upes krastu, līdz pilskalnam un apkārt, sildot pirkstus rīta saules staros ar taurīnu un cigaretēm, klausoties, sajūsminoties un pērkot to Lingvu, ko vēl varu atļauties (ir arī tāda, kas man ne pārāk patīk un noteikti nav tā vērta), un epizodiski tērzējot ar Pamirt Kristiānu par Eschatos un Brektes Sesto dienu #esnopirku

Pēc tam aizbraucu arī uz Ērgļiem, it kā pēc dīzeļa, bet rezultātā pat uztaisīju sev Ziemeļu Naftas klienta karti un izkāpu paslidināties arī pa pašu Ogri virs slūžām, kur tā, izrādās, aizsalst, kas ir brīnišķīgi. Turpat vienā tās krastā ir arī milzīga, nogludināta un brīvi pieejama slēpošanas trase (arī brāļu Olšu kūrētais diskgolfs ir, jebšu vismaz šī no kopā trijām trasēm tāda kurioza izskatījās: ja netrāpi tajās ķēdēs, dabū kāpt lejā 15 metrus makšķerēt to savu šķīvīti no Ogres niedrēm lol), savukārt citos, kā katram baltu filologam labi zināms, ir Blaumaņa un viņa radinieku kapukalns, kā arī Ērgļu (Skanstes) pilskalns, kuros visos arī biju, tikai pirms pēdējā novilku slēpes.

Sanāca diezgan jaukas bildes, skat. fb.com/nefolk/photos_albums (manis gan tur nebūs, tikai viens no suņiem, bet tas jau nekas)

Jā, tā ir strauji dziestoša LGBT+ zvēra zīme virs Taurupes. Domāju, ka citi komentāri par LGBT+ ir lieki. Žēl vienīgi, ka nebiju šajā vietā (pagrieziens no P4 uz Plāteri pirms Pelnu kroga) tajā pērnā septembra pēcpusdienā kādas 5 minūtes ātrāk.

Bet tas vēl nav viss. Uzmini, kas ir varavīksnes galā! Leprinieks uz dārgumu lādes? ( Let's find out. )

Vakardien atkal nācās no saracēņiem glābt mežacūku (otrā reize; pirmajā pirms dažiem gadiem Mārupes kūdras purvā praktiski visu paveica mdfd) – apmēram slēpojiena vidū, ap to vietu, kur šovasar peldējos meliorācijas grāvī (īstenībā vienā no Mazās Juglas sākumiem), pēkšņi skatos, kā Imirs uzņem ātrumu meža virzienā, Raita seko un pa abiem tiek iztrenkāts 6-7 skaistuļu bariņš, protams, lēnākajam vai lēnākajai tiekot ielenktai un nomočītai divatā infernālu kviecienu pavadījumā. Par laimi, tas notika pašos mežmalas krūmos, un ar lielu svilpošanu, lamāšanos un beigu beigās arī slēpju novilkšanu pēc 5 minūtēm Imiru no turpmākas asinsizliešanas izdevās atrunāt (mazais turks tikmēr jau bija iedzīts tajā pašā M-Juglas grāvī, kur stratēģiski paslēpās zem kaut kādiem bebru krūmiem) un aizvilkt līdz tuvākajai mednieku luktai, kur papīpēju un apsvēru visādus bezpavadas represiju paņēmienus, bet galu galā atlikušo ceļu veicu ar vienu nūju, suni vedot otras galā. Raita palika riet uz cūku grāvī, jo to atrunāt bezceris un mājas nav tik tālu, lai neatrastu un neatgrieztos pati. Bet Imirs ir labs suns :)

Guy is like, I'mma be off soon anywaze. Who gives a fuck about ciba Latests Posts when I have my hot sassy Massey Ferguson beast waitin in the barn every mornin. Just gimme a sec and lemme finish this borin city paperwork and then all stars shallalignahh . . . FUCK OFF CIBA 4 EVER Es tevi nicinu (nevienu konkrēti!) jebšu tu neesi un laikam nekad neesi bijusi 'mana scēna', es tik un tā drīkstu tevi izmantot un izvarot kā platformu. Es NEKAD neizdzēsīšos, vnk neesmu tāds tips. Droši vari rakstīt iesniegumu policijai, I dare you even. Kas vēl nav skaidrs?!? #gang

Pērkot mūziku Bandcamp, tev ir iespēja pie nopirktā dalīties ar īsu atsauksmi, kas izpaužas kā atbilde uz jautājumu Why do you love this album? Pie pēdējā vakardienas pirkuma tādu ierakstīju, jo tas patiešām ir bijis tik nozīmīgs manas gaumes vēsturē, ka pat nepirku par minimālajiem 50 centiem vai 1 eiro, bet nepažēloju 3.33

In 1996 or so, I was reading Robert Holdstock's classic 'Mythago Wood' for the first time and heavily perusing a back-to-back C-120 with Allerseelen's 'Cruor' and this, which complemented the atmosphere of the book so perfectly that I still can and would not get rid of that immediate mental connection. Whenever the first notes of 'Riverine' chime in, I'm instantly spirited away to Ryhope, if only for a brief spell. Since then, 'Spindrift' has been my favorite atmospheric/dark ambient album of all time

RIVERINE

( nevajadzīgs, ar mūziku nesaistīts komentārs )

Pirms pusotra gada visa Latvija ar aizturētu elpu sekoja līdzi brīvsolī aizlidojošā pašmāju milzu drona gaitām. Beidzot kaut kas, kas nav pandēmija! (Atgādinu, ka bija pats maija sākums.) Pat pie manis uz kalnu atbrauca karavīri, laipni palūdza atļauju un uz pāris dienām ar radaru nobāzējās apkaimes augstākajā ģeodēziskajā objektā (attēlā). Kā zināms, dronu neviens tā arī nenopeilēja un tas nokrita zemē pats, taču karavīriem manā kalnā tā iepatikās, ka šogad tie atgriezās vēlreiz, nu jau mācību nolūkos. Arī šoreiz bija laipni un pieklājības vizītē pirms izkāpšanas no mašīnas pat uzvilka masku. Tagad gan droni vairs nav nekas jauns un pienācis laiks sekot kaut kam citam. Piemēram, KNAB bezjēdzīgajam modernās mākslas putuplasta aisbergam Daugavas lejtecē, par kuru vienubrīd tika ziņots, ka tas piestājis kaut kur krūmos Ķengaragā, bet tagad jau manīts "pietauvojies" zem Dienvidu tilta...

Kur gan citur korupcijas reegam bomzot ja ne zem pasaulee dargakaa tilta pec izmaksam uz 1 m2

Varētu uztaisīt @KNABinforme lapā aptauju, kur tauta katru mēnesi varētu balsot par viņuprāt korumpētāko iestādi valstī, un tad šo sačurātā sniega kalnu, policijas konvoja pavadītu, turp aiztransportētu un novietotu pie parādes durvīm.

(tw)

Hei! Ir tikai viens jautājums, kurā es mapatam piekrītu, un tas ir par to, ka cibā ir pārāk maz dibenu. Gan Nikolas Kidmenas, gan morāli nenovecojušāku. Lūk, dibenu parāde Vidzemes aukstienes lauku pļavās šajā dienā, 8. novembrī, pulksten divpadsmitos divdesmit pirms precīzi diviem gadiem:

Vienvārdsakot, Ērgļu šosejas (P4; jebšu posmā no Kangarkalniem līdz Juglai (ne tai, kas Rīgā; jugla ir sens lībiešu vārds, kas nozīmē tekošu ūdeni) to nevar saukt par šoseju, bet tikai ceļu vai arī daudz sliktākos vārdos) ~25–30. kilometrā, tieši pirms pirmajām zirgaudzētavām, vienmēr, kopš sevi atceros, atradies tāds riktīgs renegātu degvielas uzpildes punkts. Ļoti ilgu laiku tas bija vienkārši noplucis konteiners un tur laikam nekas nenotika, bet jebkurā gadījumā iekārtojums allaž bijis minimālistisks un kādus pēdējos 10–15 gadus pēc pašapkalpošanās principa (based). Pēdējie saimnieki, ko vēl atminos, bija Gotika (arī labi piestāvēja šosejas atmosfērai), Express 24/7 un KOOL, bet tagad ir kaut kāda bauru (Ropažu?) franšīze Straujupīte, un es esmu pasācis uzpildīties tur, jo degviela ir precīzi par 10 centiem lētāka par vidējo Rīgā un ir arī kafijas automāts, kur tieši var atkratīties no nehigiēniskajām monētām par kaut ko garšīgu, ko izdzert līdz mājām atlikušajā strēķī. Pēdējoreiz gan neuzpildījos, jo, ieraudzījis 1,30 par dīzeli, nošausminājos, ka pirms mēneša bija par 15 centiem lētāk, un nospriedu, ka man vēl tik ļoti nevajag.

Gan Veidenabums, gan Blaumanis abi saaukstējās, nepiemērotā apģērbā brienot uz savām (Balumanis varbūt draugu) lauku mājām, un uz TBC fona, pavisam, nemetaforiski nosala zem eglītes, pirmais pusgadu, pēdējais divus mēnešus vēlāk (Somijā). Rūža un Jaņa Rozentāla memoriālajā dzīvoklī Jūgendrīgas sirdī kā eksponāts karājas tas mētelis, kurā viņš ejot sasvīda, kamdēļ novilka, pēc tam strauji atdziestot un nošarmējot kaulaino, jebšu ar tām eksotiskajām eiropiteku ūdens procedūriņām kungam esot veicies visai neslikti. Tā kā nepelnīts tišmājis var nākt arī par labu veselībai. Stay warm, cibas neloxi, jebšu #gowimhooooof

Vai man izdevās iepukstēt cibā tieši back-up vai kā tur sākuma laikā (ap deviņiem katru vakaru kādas padsmit minūtes labāk neaiztikt) un panikā n reizes nenoklonēt savu pukstu? Laikam. Autentiski.

Kamēr ciba bekapojās, biju ārā, tur pūš spēcīgs, silts dienvidu vējš. Vējš parasti man ir izdevīgs, jo tad labi velk dūmenis, bet dienvidu acīmredzot mazāk, jo kaut kāds haotisks (laikam tāpēc, ka dienvidos ir kalns) un reizēm šo to iepūš atpakaļ iekšā.

Jūs dzirdējāt, ka Facebook mainīs nosaukumu? Kam tas ir izdevīgi?

Tā kā nav steidzamu darbu, kurinu krāsnis savas dzimtas īpašumā, dzeru Cēsu Džonu, saulē pīpēju MacBaren Zware Shag, rakstu Sviesta Cibā un periodiski uzcienāju suņus ar kādu kaulu. Tāds esmu es, autentisks (22. gadsimta) lauku deģenerāts un bauristokrāts bauda, ajta ar novakcinetu auru. Attēls ilustratīvs

Tas sausais sals ir stipri siltāks par vakardienas drēgno vēsumu

Pirmoreiz mūžā redzēju saulē kūpošu sienarulli. Jānolasa nekritušie āboli

Leduspuķes uz mašīnas jumta Vidzemes aukstienē šorīt

21. gadsimta dekamerons Vidzemes aukstienē. Mīlīgi

https://straume.lmt.lv/lv/filmas/latvijas-filmas/Sapnu-pavasaris/1061017

Biju ārā, pierakstu rurālo skaņas piesārņojumu Vidzemes aukstienē: tālu aiz meža ziemeļos rej kāds bauru suns, uz bijušās stacijas pusi rūc hārvesters, lido gājputni, es teiktu, zosis, tās dzirdu tikai pēc tumsas iestāšanās, lapas čab minimāli, lielums jau nopilējis, Ērgļu šoseja klusē. Gaismas piesārņojums nav manāms, vien tik, cik es, droni nelido, gandrīz pilnmēness

Biju ārā un redzēju virs meža lidināmies PLAUDIS.LV dronu. He he, autentiski

Izlīdu ārā, tur līst un arī kaut kāds sātanisms. Mežā agresīvi un neatlaidīgi ar atbalsi un visu rej divi suņi -- viens no tiem varētu būt manējais (otrs ir mājās pie diega / es viņus represēju uz maiņām, kas ir vislabāk strādājošais modelis), bet oponents noteikti ir kāds grūti apgāžams savvaļas dzīvnieks. Galvenais, ka fonā tam visam rūc hārvesters, kurš strādā apmēram pārsimt metrus no ļembasta lokācijas, tāpēc svilpot nav jēgas, jo tāpat nesadzirdēs.

Bez ilgtspējīgo un suņu pastaigām ideāli piemēroto LVM ceļu izbūves deforestācijai mēdz būt arī citi plusi. Šopavasar pamanīju, ka pateicoties pērn sāktajiem mežizstrādes darbiem vienu rietumpuses kaimiņu teritorijā mana lawku rezidence nu ir pati no sevis apgreidojusies par lakeview rezidenci. Nav gan gluži tik smalki kā Kārlim Skalbem Saulrietos, bet tas zilums caur ozola zariem apmēram jūdzes vārnas lidojuma attālumā ir redzams, piemēram, no tās vietas pie loga, kur iznesu datoru strādāšanai ārā tam piemērotos laikapstākļos. Vasarā, kad vairāk lapu, mazāk, bet tagad rudenī vīd pāri kailcirtei pat no ugusnkura vietas un atgādina, ka, jebšu dzīvoju kalna pakājē, tik un tā atrodos diezgan augstu virs jūras līmeņa. Jāaiziet izmērīt, cik, jau esmu aizmirsis

Pirmdienas ir manas dzimšanas dienas. Aizgāju gulēt puspiecos, piecēlos pusdeviņos, iztulkoju pēdējo multeni par trim lāčiem (11 min), nosūtīju visas sešas šodien nododamās piecas minūtes pēc dedlaina, vienai uzrakstīju sinopsi, pārējām rakstīšu vēlāk, pohui. Iegāju aukstā vannā, paelpoju, paēdu un, tā kā vecākais suns (kuce) nav mājās jau trešo dienu, ar jaunāko pastaigas un galvas izvēdināšanas labad aizšāvām izpētīt vienu no pēdējā dekādē izbūvētajiem Latvijas Valsts Mežu ceļiem (tiem kārtīgi noblietētajiem smilšu, kas valstij kalpos vēl simts gadus) starp Aderkašiem un Meņģeli, ko vēl līdz šim nebiju pētījis. Šie ceļi ir lieliski suņu izskraidināšanai, jo neved uz mājām, līdz ar ko nav satiksmes un nekāda stresa. Šis izrādījās ideāla garuma (ar kājām pusstunda līdz galam un vēl pusstunda atpakaļ) ar salīdzinoši patīkamiem izcirtumiem un neizcirtumiem sānos, kā arī diviem deluxe mednieku tornīšiem (tie ir ar logiem un slēdzamu lūku apukšā). Vienā izcirtumā nesen bija notikuši kaut kādi darbi un vēl kūpēja divi palieli ugunskuri, pie kuriem arī pasēdēju un papīpēju. Laiks bija silts un mainīgi mākoņains, mežā stipri smaržoja kritušās lapas (kur vairāk bērzu, tur stiprāk), suns atrada vienu stirnu, kam padzīties pakaļ, bet saprātīgi agri padevās. Pēc tam atpakaļceļā piestājām pie Dullās Daukas birzs un skatu torņa, aizgājām līdz Taukātnītes ieteikai Ogrē, nevienu nesatikām, bet lapas uz takas lejup no kalna bija nogrābtas (!). Uzkāpām arī tornī, kur atradām mīklainu vēstījumu no lēdijas sinhronitātes, pazavērējām apkārt un tad jau braucām mājās, pa ceļām piestājot Taurupes veikalos un iztērējot pēdējos eiro līdz honorāram. Tagad jāiekurina krāsnis, jānoskujas, un vakars var sākties!