Ever After - Saracēņi

Vakardien atkal nācās no saracēņiem glābt mežacūku (otrā reize; pirmajā pirms dažiem gadiem Mārupes kūdras purvā praktiski visu paveica mdfd) – apmēram slēpojiena vidū, ap to vietu, kur šovasar peldējos meliorācijas grāvī (īstenībā vienā no Mazās Juglas sākumiem), pēkšņi skatos, kā Imirs uzņem ātrumu meža virzienā, Raita seko un pa abiem tiek iztrenkāts 6-7 skaistuļu bariņš, protams, lēnākajam vai lēnākajai tiekot ielenktai un nomočītai divatā infernālu kviecienu pavadījumā. Par laimi, tas notika pašos mežmalas krūmos, un ar lielu svilpošanu, lamāšanos un beigu beigās arī slēpju novilkšanu pēc 5 minūtēm Imiru no turpmākas asinsizliešanas izdevās atrunāt (mazais turks tikmēr jau bija iedzīts tajā pašā M-Juglas grāvī, kur stratēģiski paslēpās zem kaut kādiem bebru krūmiem) un aizvilkt līdz tuvākajai mednieku luktai, kur papīpēju un apsvēru visādus bezpavadas represiju paņēmienus, bet galu galā atlikušo ceļu veicu ar vienu nūju, suni vedot otras galā. Raita palika riet uz cūku grāvī, jo to atrunāt bezceris un mājas nav tik tālu, lai neatrastu un neatgrieztos pati. Bet Imirs ir labs suns :)