Friends

Mēs ar kolēģi šo dienu pavadījām ērģelēs.

pie visa vainoju lietuvēnu

zīmulim noplīsa gals? lietuvēns! es zinu, tu!
slinkums? lietuvēns apēda enerģiju!
viss dirsā? lietuvēna ļaunie plāni kļuvuši par realitāti!
ķiplokus izvagojuši kurmji? tas nebija kurmis!
mēle pinas? lietuvēns to klupina un smejas!1!
gultā izlija kafija? lietuvēns nodrebināja roku!
rokas bremze ieķērusies? waa juu &**((()%%$$%%

nabaga lietuvēns

Laukos, kur es izaugu, neviens krieviski nerunāja, un mēs skolotājus saucām par skolotājiem. Tas neliecina par pieklājību, mēs visādi, bet nemaz ne tik bieži, spokojām viņu uzvārdus. Vārdā saukt vispār bija neiedomājami.
Vēlāk, pilsētā, es uzzināju, ka viņus sauc par učukiem.
Un kā skolotājus saukā tagadējie skolēni, kuri krieviski vairs nerunā? Učuks mūžam dzīvs vai tomēr atkal skolotājs?

Par sarežģītu darbu pirms 20 gadiem- štrunts par pišu, galvenais, tikt galā. Tagad- nu tiks jau galā, bet būs jāāpišās...
Slava arī vairs īsti nerūp, svarīgāk, lai interesanti. Diemžēl, interesanti reti mēdz būt vienkārši.

amuse bush

Reizēm ir patīkami būt vecam, jo "pirms 20 gadiem" bija nesen.

Tikko uzzināju, ka man mājās ir kaķis kopš 2006. gada 29. aprīļa. Tagad ir cits kaķis, bet mājās kaķis kā tāds.

Manas bērnības skolas direktors, plašāk pazīstams kā bijušais viena kroga īpašnieks, kādu laiku atpakaļ sāka internetos postēt pārspriedumus par dažādiem politiskiem, sociāliem un ekonomiskiem jautājumiem. Mazliet būmerisma, bet bez nevajadzīgas agresijas, ar spēju uz racionālu dialogu, un kopumā pozitīvi izcēlās uz pārējo būmeru fona. Viņu satrauc publiskā sektora tēriņi, liels entuziasms par mazo uzņēmējdarbību kā risinājumu nokāpšanai no nodokļu maksātāju naudas adatas, un kaut kāds aizvainojums uz Progresīvajiem, par kuriem viņš ir balsojis iepriekš. Pamanīju, ka viņa pārspriedumos sāk iezagties vārds "marksisti", un pārspriedumi par to, kā sociālisms mūs visus izputināts, kas no malas izskatījās tā, ka viņš arvien vairāk sāka ieslīdēt pārējo būmeru apziņas telpā, taču vēl spēja noturēt racionālā spēlētāja seju. Kādu retu reizi es pie viņa esmu kaut ko iekomentējis, un reizēm jautājis, kas īsti notiek ar šīs dīvainās leksikas parādīšanos? Tad pienāca brīdis, kad viņš paziņoja, ka būšot Hermaņa partijas biedrs, un tad man tapa mazliet vairāk skaidrs, kāpēc šīs izmaiņas retorikā.

Es atceros tos laikus, kad Hermanis sāka murgot par Eiropas iznīcināšanas plānu, aka great replacement conspiracy, bet pēc visa spriežot, esmu izvairījies no pirmavota, un pārsvarē šo visu zinu no citu cilvēku refleksijām. Šorīt ieraudzīju viņa tekstu par to, kā Progresīvie ir nāves idialoģijas partija, un ir padomju represiju turpinātāji. Nevāji. Jāsaka, ka es nevarētu izvēlēties, kas man šķiet pieņemamāk - pilnīga šīza, vai populisms uz steroīdiem, bet tas arī nav tik svarīgi. Kas man likās interesanti, ka acīm redzot Hermanim šķiet, ka Šlesers nespēj nosegt visu piedāvājumu pēc kristīgā konservatīvisma vājprāta, un mums vajadzētu vēl vienu šādu politisko spēku. Un kaut kādā ziņā man tagad ir prieks, ka Hermanis ir saņēmies dibināt jaunu partiju. Es pārstāvu to pārliecību, ka cilvēkus nav iespējams pārliecināt ar racionāliem pārspriedumiem, un ja vien mums dzeramajam ūdenim nav sākuši pievienot smagos metālus, sabiedrības mentāli nestabilā daļa ir aptuveni konstants procents. Tas savukārt nozīmē, ka šim elektorātam tagad būs izvēle izvēlēties starp Šlesi un Hermani. Which is, you know, a good thing.

govs, sençu gars tevi sauc.
brauc uz Vārnām, būsim kaimiņienes.

Sapnī no bankomāta izņēmu miljons eiro, 50 000 no tiem 10 eiro banknotēs atdevu nezin' kam, pēc tam visu ieliku makā, un gāju kaut kādu dobi ravēt, somu nometot turpat pie lauka. kaut kur pie Jelgavas.

(mani senči >200 gadus dzĩvoja pie Jelgavas Mežciemā, mājas sauca "Vārnas".)

paldies, govs! es arī.

dārzā uzradies jauns putniņš ar stilīgu kepku - erickiņš (Phoenicurus phoenicurus)
"Erickiņa izplatības areāls plaši aptver Palearktikas rietumdaļu, galvenokārt sastopams Eiropā, populācijai samazinoties austrumu virzienā.[4] Ligzdo Eiropā, Ziemeļāfrikā, Tuvo Austrumu ziemeļos, Kaukāzā, Vidusāzijā un Sibīrijas dienvidu daļā līdz Baikālam. Areāla dienvidrobeža sasniedz Ķīnas ziemeļrietumus un Mongolijas ziemeļus. Ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, daļa populācijas arī Tuvo Austrumu dienvidrietumos (Sarkanās jūras un Adenas līča krastos)."

iedomājies, ko tik viņš nav redzējis - ziloņus, sahāru (!) baltos lāčus, pingvīnus.. un tagad viņš ir tavā dārzā. varbūt pat jājis uz ziloņa vai baltā lāča.



uzradās uz dobes malas, kad ravēju. pēc tam nosēdās uz dakšas gala, tad uz ķerras kreisās rokas, tad labās. meklēja tārpiņus uzrušinātajās vietās.

birds birds birds
birds bb bb birds birds bb bb birds birds bb bb birds birds birds bb bb birds birds birds
birds birds birds
birds bb bb birds birds bb bb birds birds bb bb birds birds birds bb bb birds birds birds

padevos aktuālākajam cibas trendam "pirms 20 gadiem...", aizgāju palasīties savu žurnāli un konstatēju, ka pirms 20 gadiem es pārsvarā visu laiku biju vnk pālī.

pirms 10 gadiem šajā dienā: "Klausījos radio, teica, ka psihožu saistība ar radošo domāšanu esot pierādīta."

pirms 20 gadiem šajā dienā: "āgenskalna tirgū sēdēja vecs hipijsisks nehipijs - 'bez opregjeljonoj mesta zhitjeljstva' - ādās jakā, skruļļainiem jo skruļļainiem un sirmiem gariem matiem, un milzu saules brillēm"

Pēc Fresh:
- tu ar mani draudzētos, ja es būtu cilvēkēdājs?
skatās ar savām lielajām seksīgajām acīm un gaida atbildi, kamēr es iedomājos, kādā spraigā sižetā mums būtu jādzīvo, ievilinot un nomušījot cilvēkus, slēpjoties no likuma, dzīvojot bez dvēseles kā vampīriem. vai tā joprojām būs īsta mīlestība, ja es teikšu nē? cik ātri var mainīties uztvere par cilvēku atkarībā no tā, ko viņš par sevi atklāj.
un viņš redz par ko es domāju un smejas.

šodien visu dienu šitā:
cīruļputenis/vasara
cīruļputenis/vasara
cīruļputenis/vasara
cīruļputenis/vasara
... ... ...

Privātās ziņās - kaut kāda romantiska sajūta par aliņu vakarā manī nav pavisam izgaisusi. Sure, kviešu alus garšo ok, bet kopējais gandarījums par šo pieredzi kopumā ir mīnusā. Turpinu nonākt pie tiem pašiem secinājumiem, un būt pārsteigts. Kas liek domāt, ka varbūt tā vietā vajadzēja uztaisīt kādu dzērienu ar ierūgušo cidoniju sīrupu. Varbūt trāpītu pa tiem pašiem garšas sensoriem, izslēdzot visu to, ko pienes alkohols. Bet neskatoties uz to, ka man nav nekādas patikas bakstīt telefonu, adīt, lik puzli, vai ko nu vēl tur cilvēki tipiski dara, kaut kāds instinkts pieturēties pie ēdiena vai dzēriena manī tomēr ir. Gluži katru otro vakaru es nevaru skrūvēt IKEA mēbeles, kas ir mana atslodze no mentālās spriedzes. Ir konstanta vēlme kaut ko rosīties. Filmu skatīšanās kinoteātrī ir izņēmums, kur es varu nolikt malā jebkādus stimulantus uz trim stundām. Nez, varbūt jāsāk staipīties uz paklājiņa?

Tikko redzēju fragmentu, kur Domburs uzdod jautājumu - kur sākas homofobija?

Šlesers kā parasti nebija ieinteresēts atbildēt uz jautājumu, bet bliezt savu sakāmo, un paziņoja, ka viņa partija ir gatava tolerēt jebkuru individuālu izpausmi (citiem vārdiem, protams), bet pārmeta to, ka vispirms tika prasīta tolerance, bet tagad jau šo visu neķītrību uzspiež mācīt bērniem skolā. Ir pilns ar visādiem informatīviem materiāliem, kāda ir kristīgi-komservatīvo kareivju stratēģija cīņā par dažāda veida brīvību ierobežošanu, neiešu atkārtoties, bet mani sajūsmināja fakts, ka Šlesers pārmet tieši to, ko homofobijas aktīvisti dara vai darītu paši. Es esmu diezgan drošs, ka krītot vienam pīlāram, netiktu paziņots par uzvaru un līdzsvara iestāšanos, bet sāktos cīņa par nākamo, un turpinātos mēģinājumi virzīties tajā virzienā, kur paziņot, ka gejus vajadzētu salikt koncentrācijas nometnēs vai nošaut, būtu vārda brīvība.

Bet šajā sakā mani satrauc doma, ka varētu būt taisnība, ka kāds dzirdot šādus mērenus izteikumus, varētu padomāt, ka Šlesers ir ok viņa vērtību pārstāvis. Var jau būt, ka es arī ņemtu par baltu patiesību kādas jaunuzlēkušas politiskās zvaigznes izteikumus, bet nespēt lasīt starp rindām tam, ko saka tādi rūdīti caurkrituši veterāni, man šķiet drusku absurdi. Var jau būt, ka tā nav taisnība, un tur apakšā ir kādi citi motīvi, bet man līdz galam nav skaidri kādi. Tai pat laikā anekdotes par to, ka cilvēki ir gatavi paciest neērtības, ja kaimiņam iet vēl sliktāk, izrādās daudz patiesākas, kā varētu likties, un laikam pat ir pētījumi, kas šo tēzi apstiprina. Varbūt tas.

vnk robeža blakus

salaidu mājā lietuvēnus ups

egija jau karo pati ar sevi. laikam zīmējas, lai iegūtu tavu dešreli hh hh

✍️ Kā viņš rakstīja
Viņa radošuma process bija ļoti lēns un rūpīgs:
viņš rakstīja maz, bet slīpēja daudz
bieži vien dienā uzrakstīja tikai dažas rindas
pēc tam tās pārrakstīja, laboja, pārkārtoja atkal un atkal
Par viņu pat teica: 👉 viņš “rada kā lācis” — vispirms kaut ko raupju, un tad ilgi “laiza”, līdz tas kļūst gluds.
📜 “Eneīda” kā piemērs
Viņa slavenākais darbs Eneīda:
tika rakstīts apmēram 10 gadus
un pat tad viņš uzskatīja, ka tas nav pabeigts
uz nāves gultas viņš pat gribēja to iznīcināt (!)
Tas daudz pasaka par viņa perfekcionismu.