Friends

bet vispār, esmu tajā stadijā, kurā izmazgāt matus ir lielas saņemšanās un piespiešanās jautājums

"Calcium carbonate crystals, or otoconia, are tiny, essential structures in the inner ear's utricle and saccule that detect gravity and linear motion. They rest on hair cells, and when the head moves, these crystals shift, signalling movement to the brain. When displaced into the semicircular canals, they cause vertigo."

:O

https://www.youtube.com/shorts/ZHXm1Xx9AAA?feature=share

no rītiem dzirdēju it kā kristāliņus birstam, aizgāju pie ārstes un viņa man pastāstīja par tādiem kristāliņiem ausīs. "un jūs viņus dzirdat?" viņa izbrīnīta prasīja?
laikam pizda ir.

katru dienu katrā brīvā brīdī ar Kaju skrienam pa mežiem, ielām, takām un grāvjiem un visu laiku viņam ir seja: maucam! es gribētu redzēt viņu kādreiz nogurušu. uzinstalēju beidzot soļu, km un cardio skaitītāju. viņš ir vienmēr labā garastāvoklī, vienmēr enerģisks un kaut kādā ziņā, bez pretenzijām visu laiku būt blakus.

Vīkendā biju uz biatlona mačiem, atrakciju teltī pamēģināju šaut mērķī, un trāpīju. Man netrīc rokas. Prasmes noderētu.

aizmirsu jums parādīt savu mīļāko šīsdienas klipiņu
https://www.facebook.com/watch/?ref=saved&v=1392755355958311

man vienreiz šitā bija, kad ar H minēju mestu monētu un uzminēju kādas 6 reizes pēc kārtas, toreiz mums bija tik pat liels prieks un pārsteigums.
Tajā ielā, pa kuru pastaigājāmies, kāds uz savas mājas bija uzgleznojis Voterhausa "The Soul Of The Rose" kopiju.
Tā arī bija tieši tāda iela, kuras mūri apauguši ar gleznieciskiem ziediem. Bugenvilejas saucās.

viņam uz labās rokas jābūt Jēzum un uz kreisās iņjaņ
bet viņai uz vēdera jābūt skorpionam
tad varbūt viss izdosies

es nesūdzos par uzmanības apliecinājumiem
kaut ar dažreiz mēdza palikt bail

labi gan, ka uzpeldēja tā Laura
varbūt beidzot savāksies

🌗 IŅ UN JAŅ TAVĀ DĀRZĀ: MELNBALTĀS DOBES MAĢIJA! 🌗

bija ļoti labs eksistenciālā eskeipisma mēneša noslēgums. atbrauca K - atklājām visādas sezonas - bf ieurba bērzā, K uzcepa savu epic sojšliku, bijām iegremdēties Niedrājā.
ļoti patika, ka 6d bija vairāki brīži, kad visi trīs vnk lasījām grāmatas. likās, ka tas ir tāds jauks introvertu protests pret kapitālisma grind vai pavasara dzīvības sprādziena fomo.
7dien izgājām Nigras taku. joprojām ļoti skaista. iesakām.
ļoti izbaudīju to, ka vienlaikus ir gan ciemiņš un kkādas konkrētas ieplānotas aktivitātes (tai skaitā fokača!), gan pilnīgs un ultra rāms neobligātums.

šon gan agonēju pie epastiem un bezgalīgi garā sapulcē ar priekšnieci. izriju veselu paku ar sēmenēm. noknibināju pirkstiņu līdz asinīm. aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa.

Jaunākajā SNL bija Harry Styles. Tas ne tikai radīja vēlmi iečekot viņa jaunāko daiļradi, pēc piezīmēm spriežot tā atšķiras no senākas viņa daiļrades, bet es uzzināju, ka šis dude mēdz uz pasākumiem vilkt visādus ekstravagantus tērpus. Pats par sevi tas nav netipiski slavenībām, bet man patika sketčs par to, ka random dude ikdienā nevar atļauties uzvilkt to, ko var atļauties Harijs Stails uz sarkanā paklāja. Sketčs, protams, bija pārspīlēts, un tam nebija arī pienākums sniegt kontekstu šai "problēmai", bet tas iekļāvās tipiskā SNL un pārējās popkultūras diskursā par seksīgo lampu. Apakšžanrs tam, ka visas sievietes iekārto Džeisonus Momoa vai Maiklus B. Džordanus, ir sieviešu neapstrīdama fanošana par saldajiem zēniem. Un te man rodas jautājumi par tādu kā divkosību, kas iespējams ir kaut kāds pašcenzūras un savu jūtu apspiešanas produkts. Ja vien mēs neejam tādā primitīvā cilvēku dalījumā skaistos un ne tik skaistos, no kura mēs saprotam, ka Harijs Stails būs pievilcīgs arī krokšos un netīrā t-kreklā, tad no kurienes nāk šis apbrīns par viņa dzirkstošo personību, kamēr average Joe mēģinājumi tapt vizuāli mazliet vairāk interesantam ir izsmejami. Protams, visi mēģinājumi kaut kad atduras pret neveiksmēm, bet tā vien šķiet, ka vairumam nepienākas kredīts pat mēģināt. Man varbūt pietrūkst queer eye, bet man Harijs Stails šķiet vienkāršs dude, lai gan es māku lietot gūgli, un redzu arī viņa ļoti pārproducētos foto, bet tādu netrūks jebkura izskata slavenībai. Ar šo visu es gribēju teikt, mēs paši par sevi varētu justies labāk, ja kolektīvi iemācītos dot sev brīvību darīt lietas, kā arī ar labticību un mīlestību mācētu gan izteikt, gan pieņemt kritiku par to, kas tomēr neizskatās baigi labi, un tad arī ne tik veiksmīgās lietas nekļūtu par tādu kā spīta spēli, kur cilvēks ir uzdrošinājies pamēģināt vienu lietu, un tad nu viņam ir jāiet uz visu banku.

tāpēc, ka govs + afēra = love
jūs abas ar mazo cūku visko te kruķījat

i see you

domā zivs tagad kļūs par izvarotāju? shit
un piromānu?
nu diez vai, govs, pārāk jau tu dramatizē, afēriste

zelta zivtiņa = es + zivs = love

ap māju sastādīju egles, saspraudu visus iedomājamos spraudeņus, iestādīju korintes,
sapotēju ap 10 augļu kokus un procesā gandrīz nošķēlu sev īkšķi
asins tā šļācās, bet ātri apstājās pēc tam, kad brūci netīšām
sasmērēju ar mālu (to es izmantoju koku brūču apstrādei).
tā lūk vairāki ķirši būs ieguvuši manu dns
naktī daudz grozījos, sapņoju, ka man krūtis sapotētas ar ķiršu zariem

vispār jau biju ieplānojusi šogad ierobežot dārza darbus, jo
pag. gadā bez mazz visu sasēto norija gliemji,
un tas viss atņem laiku ķipa būtiskajām lietām
bet tak uzrādās, ka bez sēšanas
ir tik daudz citu interesantu lietu, ko dārzā darīt un un
varbūt nemaz nav nekā būtiskāka kā čubināšanās ap kokiem
un pēc tam skatīties kā tie aug.

Paralēli noklausījos Great Gatsby, jo gribēju saprast par ko
visi tā kaifo. Nu bāc, "bagātie arī raud" man pēdējā laikā sāk vilkt uz korķi un tas ir viss par ko tur iet runa. Visi caurām dienām tusē un zviln, kamēr bērnus pieskata auklīte.
Visi mīl Deiziju, jo viņa ir tāda trausla puķīte ar trauslu balstiņu bļaa cik skaista ļaļaļa
Deizija domā, ka mīl Getsbiju, bet beigās tomēr laikam to savu vīru arī. Bet vīram ir mīļākā, bet nu nekas, visiem augstākajā sabiedrībā ir mīļākās (jāpriecājas jau vēl, ka, piemēram, neēd mazus bērnus, nja). kr4 baigais sūds. nu varbūt tas tā arī bija domāts - parādīt augstās klases seklību, bet kur tad ir atsperes punkts?

tagad lasīšu normālu grāmatu. grāfs Montekristo tieši šobrīd realizē savu atriebības plānu...

Norvēģijā lašus baro ar burkāniem.

"Rats the size of rabbits are still stalking the streets of Birmingham a year after bin workers staged an all-out strike.

Britain's second largest city has been described as a 'slum area' and 'as bad as Victorian Britain' as it continues to reel from one of the longest-running industrial disputes of modern times."

Reaali jums Latvijaa nav par ko suudzeeties.

Esmu uz salas.
Vakars. Silts, bet ne tik silti, lai nevilktu jaku. Pūš stiprs, bet samērā silts vējš.
Rajona mazais dārzeņu veikaliņš ir kā izgaismota oāze. Ik pa brīdim pie tā pieparkojas kāds tūristu vai vietējo auto, fiksi paķer kaut ko no ārpusē noliktajiem dārzeņiem, ledu no saldētavas vai dzērienu no iekšas plauktiem, un metas atpakaļ haotiskajā salas satiksmē. Karu te nejūt. Gandrīz.
Pie pašas veikala ieejas sēž divas krievu valodā runājošas pusaudzes, iekārto ģitāras futlāri sev priekšā, ieliek pāris akmeņus lai vējš neaizpūš, dažas monētas - ēsmai.
Tā viņas tur sēž, lēnām iespēlē ģitāras, runā par to, ka vienai tētis visu māk un arī ģitāru spēlēt iemācījis, bet otra visu no youtube un tiktoka. Viņas spēlē vieglu melodiju, tik ļoti pienērotu šim vakaram un uz brīdi pat liekas, ka pasaulei ir cerība. Šī mazā, autentiskā ceļmalas oāze, kas vienuviet vienā vakarā, tikai dažādos brīžos, savāc kopā ceļotājus, vietējos, mīlētājus un bērnus ir vieta, kur sajust dzīvi, pasaules garšu. Mirklis īsts un nearkārtojams, ielu fotogrāfa sapnis. Es esmu tur, parkinga stūrī, kā ēna. Jocīgs čalis, kuru nepamanīt un aizmirst.
Te, uz salas, lieliski piestāv cigarete. Auto stūrējot, kafejnīcā sūcot stipru kafiju vai pludmalē, kājas virs vēl aukstās jūras šūpojot. Nesezona. Pustukši apartamenti, tukšas stāvvietas, viesnīcu pagalmos strādnieki steidz pēdējos pirmssezonas darbus darīt. Baseini nedarbojoties, lai gan mums, Baltijas klimata rūdītajiem, tajos esošais caurspīdīgais ūdens liekas visnotaļ kārdinošs.
10 gados sala nav pārāk mainījusies. Bet izmaiņas tomēr ir. Man aizvien te nepatīk un patīk reizē. Paņemt kameru, aizklīst piekrastes ieliņās un ķert sauli, ēnas, kontrastus. Sala ir vieta, kas atkailina - kā burtiski, tā emocijas.

Bet es dodos tālāk, ar ledus paku un mazo vīna pudeli maisiņā. Ir satumsis pavisam, taisās uz lietu.

kādi ir jūsu remonta ieteikumi?
ko noteikti darīt, ko noteikti nedarīt
ko "likt", bez kā var iztikt?
1 ist dzīvoklis, budžets nav grandiozs
plānoju atstāt gāzes plīti

upd.paldies

I've finally solved the equation!



EUREKA!!!

for the cop : 2 09A1

mizoju lazdu zarus un klausos Entonija Hopkinsa autobiogrāfiju. grāmatas beigās balss pārslèdzas uz viņa paša balsi un nolasa visus manus mīļākos dzejoļus, tai skaitā nāras:

I have heard the mermaids singing, each to each.

I do not think that they will sing to me.

I have seen them riding seaward on the waves
Combing the white hair of the waves blown back
When the wind blows the water white and black.

We have lingered in the chambers of the sea
By sea-girls wreathed with seaweed red and brown
Till human voices wake us

and we drown.

Opinions are opressive as they are pressing in my brain. Lets just all exist in fluid silence and transcendental ambivalence - a delirious plasma field that existed before there was Word that was good.