Friends

tas, cik "izveseļojusies" vai ne, liecina par manu reakciju uz vienu no viltus profiliem, aiz kuriem sēž viens nelaimīgs cilvēks. mākslīgās drāmas, nesavaldība. un vissenākā patiesība parunā par sūda aiztikšanu.
lai vai cik konfliktu un domstarpību būtu ar vīru, man jāmācās no viņa nostāja pret cilvēkiem, kurus nevēlies savā dzīvē. un pietiek muļķot sevi un citus, ka esmu toleranta vai empātiska, nebūt nē.
šonakt BKUS palātā, turot kartona trauciņu pie bērna mutes, jo jau 3h vemj ar 5-10 min intervālu, viss saliekas pa vietām. tetris!

grūti atgriezties studijās būs arī pēc gada, jo neredzu tam vairs jēgu. 10 gadus mācīties, lai darītu ko?
grūti tikt galā ar kaut kādām sajūtām, kuras pietrūkts. sajūtas, ne cilvēki.
izzviekšanās par savu tizlumu un problēmām, sarunas par ilgām un domām par visuma uzbūvi, iespaidi par kādu mirkli. viens vilnis. kā alkoholiķe, es atgriežos pie savas vīna pudeles, ne tādēļ, ka man šausmīgi garšotu vīns, vai patiktu būt stulbai no reibuma, nē, tas īsais mirklis, kad kļūst silti un tiec visu rēgu samīļots un piedots.

"...dziesmā sāpes dzīst"

Tad tagad šito sauc par sniegvilksni. Rets un unikāls esot. Kam unikāls, kam ne. Jumtu šķūrētāji un sētnieki to sastop vairākas reizes sezonā, apzīmējums- vēja sapūsts. Gandrīz vienmēr uz jumta ir visādi pakši, kur sniegs līdz ceļiem, kamēr citur jumts cauri spīd.
Sniegvilksnis gan skan interesantāk, turpmāk tā arī teikšu. Bet vispār šogad šo vārdu dzirdu pirmoreiz dzīvē, un mans leksikons nav trūcīgs.
Jūs bijāt dzirdējuši par sniegvilksni?

ne
mazācūka guļ ziemas miegu
viņa man pateica, kad saskrējāmies

jā, govs, izlasīju, ka tu biji ahujenna bagāts, tobiš, zivs.

pirms 20 gadiem šajā dienā lietotājs putnupr raksta:

ūdens vārās un karas kaklā, apelsīns skatās acīs un smīn, granātābola izsistie zobi apšļākuši monitoru kā ar asiņainu spermu - tik pretīgi, ieturu vakara maltīti

nu bļin, atkal tā Laura bojā mūsu romanci,

sanskrit word for happiness is sukha (सुख)
kha means space - open accomodating, radiant space. it can also mean a hole, like a hole in the centre of smth
and su means good.
the word sukha therefore can mean good open space in the centre of smth.
a meaning that evolved from the idea of a Chariot wheel with it's hole placed precisely in the centre
so that when it was put to use
those in The Charriot got a smooth and even ride

the word dukkha is freuently translated as suffering, but it also means a bad hole
suggesting the idea that when the hole in The Charriot wheel was misplaced
it would produce an uncomfortable bumpy ride

when practicing
if the core of our heart is not trully centered
if it's not shining forth with radiance
because we have closed it off to others
then our practice
and all aspects of our life are not

sukha

or happy

instead we are filled with suffering
because at the core of our being is the sense of dukkha
or a bad hole

if on the other hand
we have honest relationships with others
and we embrace all beings into the core of our heart
then, as we wake up into the present moment
we find that we are able to penetrate into the depths of our circumstances
and this is the beginning of great happiness

/The mirror of yoga
Richard Austin Freeman

Ok this really bugs me.

Besii ka labeejie tagad meegjina attaisnot taas sievietes noshaushanu. Who cares what was the goddamn ANGLE. Ja tev brauc virsuu mashiina, normaala cilveeka pirmaa reakcija ir palekt malaa nevis noshaut shoferi.

Tie kas attaisno vinjas noshaushanu ir taadi pashi lohi, kas meegjinaaja attaisnot CK noshaushanu.

All of you guys suck, life is not a computer game.

Man vajadzēja piedzimt šodien, bet piedzimu 2 ned. par ātru.
Būtu par gadu jaunāka.
Un 9. janvārī 2002. (?) nomira mana vecāmāte.

Ļoti slikti kartupeļi.

mans AI asistents kaut ko pārprata no latviski teiktā, un sadzirdēja "go and fuck yourself for six hours", un atbildēja "I won't respond to that"

Man ir sajūta, ka “doomscrolling” drīz iegūs vēl negatīvāku konotāciju kā šobrīd, un “nostalgia core” kļūs par vēl vērienīgāku bēgšanu no digitālā satura.

Kaķu video nav nekāds vērtīgs saturs, bet manā skatījumā tā nav sliktāka atslodze par seriālu skatīšanos. Taču šobrīd man jau pat zūd vēlme vērt vaļā Instagram, jo tas teju gandrīz ekskluzīvi sastāv no AI satura. Tas varbūt bija izklaidējoši dažas pirmās nedēļas, un arī tāpēc, ka tas nepārprotami bija AI saturs, bet skatīties labus autentiskās pieredzes atdarinājumus šķiet īpaši tukši. Es domāju, ka dažas minūtes paspēlējoties ar suni es dabūšu no viņa kādu muļķīgu darbību, par ko pasmaidīt. Vēl, protams, var izstrādāt paradumus, kas palīdz sekot reāliem cilvēkiem, bet ir bažas, ka korporācijas pamanīs šo paradumu maiņu, un ieviesīs kaut ko jaunu. Ne velti aplikācijās ir iestrādāts tas, ka ir jāveic papildus soļi, lai redzētu to saturu, kuram tu esi izvēlējies sekot. Vēl, protams, ir opcija, ka parādīsies alternatīvi rīki, un nu jau es lēnām sāku ticēt, ka tiem parādās izredzes izpelnīties cilvēku uzmanību.

Drusku vairāk par soctīkliem mani satrauc profesionāli radītā audiovizuālā satura nākotne. Mūsu paradumu maiņa jau tagad ietekmē masām paredzēto saturu, tāpēc nav lielu šaubu, ka mākslīgais intelekts arvien vairāk tiks iesaistīts tā radīšanā. Ne obligāti tas atņems, piemēram, darbu aktieriem, taču sižets varētu tikt pieslīpēts vidējam skatītājam vēl efektīvāk. Pagaidām mierina tas, ka kino satura netrūkst arī neskatoties Holivudas blokbāsterus, un ka cilvēki, kas ir gatavi savu filmu dēļ doties pat cietumā, nekur nepazudīs arī nākotnē. Bet ir neliels risks, ka būs jāsāk vairāk skatīties vecās filmas, lai arī cik ļoti labāk man patiktu skatīties laikmetīgu kino. Ar mūziku varētu būt vēl trakāk. Es pat neizslēdzu, ka man varētu nebūt iebildumu pret mākslīgi radītu skaņu, kas man vienkārši patīk, jo katra individuālā mākslinieka šķiršanās sāpes mani sen jau garlaiko.

Bet pret ko man jau tagad ir patiesa nostalģija, tas ir kūrēts (curated) saturs. Neesmu gan drošs, ka cilvēkiem šī iemaņa apmainīties ar viedokļiem nebūs jāmācās no jauna. Jāsaka gan, ka katra individuālā mākslinieka šķiršanās sāpēm pavisam ir cita vērtība, ja tas ir kaut kas, ko tu esi iepazinis pēc kāda pazīstama cilvēka ieteikuma.

sapnī biju kaut kādā tornī, kur bija Norai Ikstenai piederošs restorāns. Dega sveces, bet saimnieci neizdevās satikt.

ēst arī nedabūju. stāvēju zāles vidū un skatījos uz logu, mēģinot to nofotografēt, lai bildē redz gan rāmi, gan skatu aiz loga - milzīgas, vecas egles.

man radies jauns paradums - nokrist uz grīdas, lai pievērstu sev uzmanību. tad Begemots nokrīt man blakus un mani iztaujā. success
tad es viņam izsūdzu visas savas bēdas un viņš to visu atkārto ar jautājuma zīmi galā un es apjēdzu kā tas skan no malas, un cik tas patiesībā ir neadekvāti uzpūties manā galvā.

Kad dzirdu vijoles, ģībstu

Saskumu, jo Mežciemā aizver veikaliņu, kas te bija kopš 70tajiem vismaz

beidzot saņemos, lai gan posts jau te mētājās, gandrīz pabeigts, kopš ZSV.
2025. bija baigi sarežģīts. es jutos gan ļoti laimīga, gan ļoti nelaimīga, bet nu gada otrā puse bija diezgan crazy. pavasaris bija samērā foršs, bet, tāpat kā vasara - auksts un slapjš (attiecīgi arī no dārza šogad bija maz prieka. tikai ļoti daudz nezāļu). šajā gadā nebija nevienu foršu svētku (iespējams, tāpēc es tik tikko netīšām sāku organizēt savu dzd, kas būs pēc pusgada), visu laiku nebija naudas (joprojām nav, bet tā jau ir manas dzīves klasika) un gandrīz visu laiku bija tādas vai citādas loģistikas problēmas. peļu invāzija. maz zirga, maz treniņu, bet vismaz bijām zirgkompānijā uz jūru. turpināju (un turpinu) auklēt Mudīti. maz peldēju (sāku vasaru ar "peldikatrudienu", bet izbesīja aukstums un slapjums un atmetu ar roku). samērā bieži apmeklēju Igauniju.
gada grāmatas - Kirila dzejas un Šeperda Radical Wholness. gada konči - Tesa Viskaļos un Nielslens Lielsliens Savvaļā. foršākais seriks - Reservation Dogs. foršākais notikums - roadtrips uz Tatriem.

2025. gada sākumā biju ierakstījusi, ka man nav nekādu mērķu un plānu - tikai izdzīvot. šķiet, ka šis pieticīgais koncepts nav baigi labs. izdzīvojusi es esmu, jā. bet lielos vilcienos nebija baigi forši. pagaidām gan neesmu izdomājusi neko labāku 2026. gadam.


( mazliet sīkāk )

Ļoti patika viena komiķa viedoklis par komunismu - lieliska ideja, nepareiza suga.

Smukais slepkavnieks ir atkal klāt. Baltmelns ar sārtu degunu, siksniņa uzradusies. Šķiet, pagājušogad, kad senjors nogrāba un apēda balodi pie barotavas, vēl nebija. Nebaidās, izlien pa žogu, un gaida, kad aiziešu, sīkais nelietis. Atradis sev lielisku medību lauku. Tas rozā snuķis viņam piešķir īpaši nevainīgu paskatu. Kaķis, protams.

Nu prieksh kam jums izlikties un pljaapaat visaadus aplinkus un nepatiesiibas.

Nu nav mums citu religjiju vai hierarhiju tik dominantu kaa kristietiiba. Mums nav tuukstoshiem budistu templju vai griekju filizofu biedriibu valstiis. Mums ir tuukstoshiem bazniicu un Kristus vaards, kas skaneejis cauri tuukstoshgadeem. Tas arii ir izveidojis muusdienu cilveeku psihi rietumos. Kaapeec juus teereejat laiku un sev meoljiet dizhie humaanisti?

Tas protams, ir aptuvenit taads pats postmoderns bullshits kaa atasaciities no biologjiskiem faktiem.

Tas ka juus veelaties teereet savu daargo esiibas laiku atsakoties no patiesiibas ir skumji, un jaa - kaitinoshi, bet, protams, juusu Dieva dotaa briivaa griba, no kaa Vinjsh, protams, izveidos atkal kaut ko sveetiigu, so it's chill.

man arvien vairāk šķiet, ka mācēt zaudēt ir labs skils

Omg, America is fucked. Tas krukjis reaali noshaava to sievieti, kas vienkaarshi meegjinaaja aizbraukt prom ar savu mashiinu. Deemons.

ieliku grozā eņģeļtaures. lai var aprīt un nosprāgt!
Dārza ābece zina, kā mani uzmundrināt HAHAHA