Friends

Divas dienas pēc filmas man laikam jāsecina, ka es nebūšu norāvis PTSD, un arī naktīs guļu mierīgi. Bet "The Substance" bija iespaidīgs trips. Filma par sievietēm ar nocirstām galvām viduslaikos kaut kur Vācijā tagad šķiet tik nevainīga. Parasti šausmenes mani pārāk neaizkustina, bet šī laikam spēja apvienot eksistenciālās šausmas ar vizuālo valodu, un es ik pa laikam sēdēju kino ar pusaizžmiegtām acīm. Es pat neizslēdzu, ka skatoties šo filmu mājās, es viņu līdz galam nebūtu noskatījies. Divas ar pusi stundas man radīja vēlmi, lai filma jau kādas trīs reizes ir beigusies.

Neskatoties uz to, es domāju, ka šī filma ir gana unikāla pieredze, lai to nenorakstītu kā seklu. Jau sākot ar visām vizuālajām atsaucēm, par ko ir sataisīti klipiņi Instagramā. Vizuālā valoda bija ļoti specifiska un... spilgta, pat visādās pavisam sadzīviskās epizodēs filmas sākumā. Tad es vēl biju naivs zēns, un domāju, ka ainas nekļūs pretīgākas. Dialoga filmā attiecīgi nav pārāk daudz, bet dažas metaforas man šķita diezgan spēcīgas. Vienkāršas, bet ņemot vērā visu filmas over the top vaibu, spēcīgas.

Bet neskatoties uz aukstāk rakstīto, vai arī ņemot to vērā, nav tā, ka es kādam varētu ieteikt šo filmu noskatīties. Tā teik, uz pašu atbildību. Un nesakiet, ka nebrīdināju.

365 un gana

"That brings up what happened to Actaeon, when he spied Artemis bathing and she did not like that so she turned him into a stag and his own dogs ripped him limb to limb."

It's easy to hate, it's hard to love.

Baltā šokolāde un citrusa ziedi. Es neesmu drošs, ka šie apraksti kaut ko reāli nozīmē, kad runa ir par kafiju. Un es pat neesmu drošs, kas mani satrauc vairāk - doma, ka kafijas pārdevēji paši šim tic, vai doma, ka viņi netic. Pagaidām turos pie domas, ka tie ir vietējie grauzdētāji, kuriem ir "vienīgā full washed" vai "vienīgā no šīs valsts" kafija. Bet galvenokārt pie domas, ka tie ir vietēji, un varbūt kaut kādā brīdī jāpāriet uz kaut kādu no bulshit Andrito vai Rocket. Precīzāk sakot, viņu bulšitā es neesmu vēl iedziļinājies, bet viņi jau tā ir all over the place.

Varbūt vēl bez spēļu vakariem ir jātaisa kafijas degustācijas vakari, kur katrs ierodas ar savu kafiju un kafijas gatavošanas rīku, un tad visiem ir iespēja paslurot ar karotīti vairākas kafijas, un mēģināt sagaršot kaut kādu šokolādi ar kaut kādiem citrusiem. Principā es jūtu, ka kafijas garšo dažādi, lai gan arī no dienas uz dienu es nevaru iegūt sistemātiski vienādu rezultātu, bet kad es esmu izdzēris veselu paku, es spēju vien secināt to, kā iepriekšējā kafija atšķiras no nākamās. Vai man ir kādas specifiskas preferences, es nezinu, un līdz ar to es pat nevaru izlikties, ka visi tie baltās šokolādes apraksti man kaut kā palīdz. Jūs to kafiju neesat sadedzinājuši kopā ar visu garšu, un ar to man jau pietiek. Vēl, protams, arī janvāris nav aiz kalniem, un tad būs iespēja dabūt visus tos kafijas adventes kalendārus par milzu atlaidēm, kur iekšā ir precīzi viena porcija kafijas. Nav gluži paralēlā degustācija, un tomēr.

Ar vīnu vismaz ir vieglāk, jo pudele vīna netiek dzerta mēneša garumā. Ar vīnu ir mazliet grūtāk, jo tur ir alkohols, bet nav jau tā, ka kafijai nav savi trūkumi.

un tad atbrauc inteliģentie citplanētieši un nodomā - joooobanijrot, kas par pretīgiem kokroučiem.

There's a lot of vegan meats now. There's Tofu Turkey, which they call Tofurkey. There's Tofu Bacon, which they call Tofacon. Apparently someone has made Tofu Duck, but they're having trouble with the name.

"trying to rationalize with the irrational is, itself, irrational."

This article is dedicated to those who resonate with the vegan cause yet feel they can remain on the sidelines.

https://veganhorizon.substack.com/p/an-urgent-message-to-everyone-who?triedRedirect=true

The powerful forces backing animal agriculture are determined to maintain their dominance, despite the devastating harm their industry inflicts on animals, the planet, and public health.

https://lipidworld.biomedcentral.com/articles/10.1186/s12944-024-02340-5

"known to beneficially modulate risk factors for cardiovascular disease; however, the current literature does not differentiate between various plant-based diets. This study aimed to examine the association between various plant-based diets and plasma lipids and glycaemic indices compared to a regular meat-eating diet."

"In conclusion, this cross-sectional study of healthy middle-aged adults found individuals adhering to a vegan dietary pattern had favourable plasma lipids and glycaemic indices compared to regular-meat dietary patterns characterised by significantly lower concentrations of TC, LDL-C, non-HDL-C, TC/HDL ratio, FBG, HbA1c and insulin."

Tūlīt kā saņemšos un došos strādāt, uh. Pabeigšu objektu, jēē!

"Lai Dievs tev stāv klāt, tu nabaga cietēj!" radīja tādas pretrunīgas pārdomas. Pirmajā cēlienā es pat nepasmaidīju nevienu reizi stundas 45 minūšu garumā. Nevarjau arī teikt, ka publika daudz smējās (izņemot manu dzīvesbiedri un Artusu Kaimiņu). It kā var saprast, ar kādiem paņēmieniem režisors vēlas mums parādīt, ka cilvēki ir ļauni un stulbi, taču pietrūka, šķiet, enerģētikas – skumji skatīties, ka pat tādi grandi kā Keišs, Skutelis vai Znotiņš kaut ko pasaka vai izdara, un ir tāds "meh, te bija joks domāts, žēl, ka jums tas neizdevās smieklīgi".

Otrais cēliens visu izglāba dažādu iemeslu dēļ. Gan aktierspēle kļuva spēcīgāka, gan spriedze kāpinājās lugā, gan citas – vieglāk pasniedzamas – apakštēmas izlīda priekšplānā. Un vislabākais bija, kad iesprūda durvis tur, kur tam nebija jānotiek, un visi aktieri uz skatuves apsmējās un vairākas minūtes nespēja nomierināties. Broka zviedz, publika to redzot, zviedz, Broka, dzirdot publiku, zviedz vēl trakāk, un tā uz apli.

- you should fight one another for the honor of leadership

Nu ja godīgi, ir pilnīgi dirsā. Bet nu, jauna pieredze. Tas, ka citādāk nevar izdzīvot, kā vien dzīvot lēnāk
- fucking hell, tas tiešām ir tikai blakus effekts.

Prikoļī kā nevienu nesatrauc, ka arābi arī ir semīti. Nacionālisms ir viens no lielākajiem idiotismiem, ko cilvēki jebkad ir izdomājuši. Daudz lielāks par reliģiju.

Genocīds nav brīvības cīņas.

https://www.bbc.com/news/articles/cn5wel11pgdo

Is nuclear low carbon - yes

Is nuclear safe - yes

France gud, Germany bad - yes

Should we build new nuclear reactors - largely no

https://climateposting.substack.com/p/never-ending-nuclear-nuisance?triedRedirect=true

Hence renewables will continue to take over - and we need to ensure this will happen even faster than before!

Europe’s top farming university is calling for smaller livestock herds and a shift toward plant-based diets.
https://www.politico.eu/article/food-security-eat-less-meat-says-major-report-common-agricultural-policy-cap-eu-farming/

"Most of Europe’s meat now comes from factory farms, which leak chemicals into soils and rivers, heighten the spread of animal diseases and antibiotic resistance, and violate animal welfare. "

Pēc tēta bērēm sāka brukt mamma, neskatoties uz to, ka bija visai disfunkcionālas attiecības.
tagad, var teikt, esmu slimnieka kopēja. knapi tieku galā, drīzāk jau netieku, bet kaut kā.
mugurkaulā kompresijas lūzums, jo vairākas x pēc bērēm krita. gan jau ka no nervu zālēm galva reiba.
tagad guļu gultā, paraudu un vāru buljonu, ko, visticamāk, izliesim atejā. iedomājos, ka varētu uzvārīt buljonu, jo slimajiem dod buljonu.
tas velna buljons garšo kā traukūdens. lai jau vārās. Čārlijs dabūs vistas gaļu vismaz.
"Vecums ir briesmīgs!", teica tētis.
Briesmīgs gan.

man birojā ir ziemassvētku sajūta pašai ar sevi

"Viņā izpaudās tā dīvainā parādība, kas raksturo daudzus - kas zina, ja rūpīgāk palūkosimies - visus - nejauši viņa dzīves apstākļi kā attēls un līdzība saskanēja ar viņa instinktu virzienu, ko noteica kūtrums un nošķirtība."
[Fernandu Pesoa, "Nemiera grāmata", 35.lpp.]
Šodien ir manas skaidrības dzimšanas diena - jau divi gadi bez alkohola.
Daudzkārt esmu domājis šeit kaut ko ierakstīt par šo tēmu, izkļūšanu no tumsas un biezokņa pasaules, bet tas izrādās grūtāk, nekā biju domājis.
Nav nekādas lēkāšanas zaļā pļavā un cimboles (arī par cimbolēm raksta Pesoa) strinkšķināšana, un, būtībā, nekad arī nav bijis - kad to savulaik ar piespiedu spēkiem centos iedzīvināt, tās izrādījās ēnas no pasaules, pēc kuras tiecos. Protams, kaut kas sirdssilts un patiess bija arī šajos juceklības un paviršības gadījumos, nomēzt visu pagātni no galda kā šahistam ar sliktu raksturu ir augstprātīgi un tikai pasvītrotu manu nevēlēšanos pieņemt pagātni tādu, kāda tā ir bijusi.
"Dzīve mani vajā kā ēna. Ēnas nav tikai tad, kad viss ir aizēnots. Dzīve mūs nevajā tikai tad, kad mēs tai padodamies." [58.lpp.]
Viss notiek un tas, kas notiek, ir iekšpus visa - ar to man pietiek un draudīgas ir tās minūtes, kurās šķiet, ka nepietiek.
Atsaites ir stingras, kalns ir augsts, paldies jums visiem, kuri to veic ar mani kopā - attālināti, savās domās, nejaušās atskārtās.

gribēju savākties noskrienot savus divus aplīšus ap Niedrāju un ielienot dzestrajā ūdenī. kamēr skrēju vislaik zvanīja Kriš. necēlu, bet drausmīgi sadusmojos. sāku testies, elst caur muti un dabūju dūrēju sānos. rezultātā arī baigi nesanāca savākties.
man vairs nav kapacitātes holdot citiem speisu. es gribu, lai kāds holdo manējo, bļe.

nedēļas hailaiti:
* šķiet, ka par spīti visam, fords būs mūžīgs. tagad viņš veiksmīgi ir pārcietis arī pilnu vēderu ar benzīnu, turklāt 30 km arī tā nobraucot (viņa normālā barība ir dīzelis);
* Alfas DDT - patika ideja, aktieri, teksts (tekstā gan beigās tika lieki un nevajadzīgi iepīta Rusiņa lieta). īsti nepatika E.R. muzons un kā tas izskatījās (gaismas par tumšu, bildes par mazu utt.). pirmizrādē bija tāda knapas pabeigtības sajūta, nelikās vēl īsti iespēlēta;
* fakin Tramps;
* no pasaulē siltākā skatiena līdz trauksmei;
* 6d bijām ciemos pie Jolantas Ķeipenē. izjājām līkumu pa teritoriju. bija jauki, bet kaut kā sanāca, ka pie tējas un kūkām runājām tikai par mūsu kopīgo ex draudzeni aka kaķu kaku īrnieci + pirms tam parunāju pa telefonu ar māti. drausmīgi sagruzījos.
* mātei bruka, būs jātaisa operācija un manas attiecības ar māti ir ļoti dirsā;
* 7d pēc vairāk nekā pusgada pārtraukuma uzkāpu uz sava zirdziņa. uz to stundiņu pār mani lija zeltainas gaismas straumes un ausīs dziedāja angelusi, bet vispār pēdējās dienas man visu laiku gribas raudāt (bet neraudas);
* Krišj. uzstādīja savu instalāciju parkā. beidzot tas būs izdarīts un beidzies un viņš man vairs nepārtraukti nezvanīs;
* ļoti cenšos just savas emocijas, bet tas ir nenormāli nogurdinoši un bieži arī vienkārši mokoši. kur ir mans numbness?
* pasaule kaut kādā ziņā liekas, kā ļoti šūpīgs un staigns purvs. turklāt zem sūnu paklāja visdrīzāk viļņojas alkohols, nevis normāla purva rāva. nesaprotu, kur vispār var spert kaut soli. liekas, ka nekur nav droši. vienīgā cietzeme šajā visā šobrīd šķiet bijušais vīrs aka mana jaunā labākā draudzene. bet izskatās, ka viņam ir sākusies akūta depresijas epizode. dirsā, bļeeeeeeeeee;
+ vēl praktiskās dzīves skrūvspīles

un tumsa.