Friends

nē, neesmu bijusi Amerikā, ne arī uz domes jumta.

Izrādās, ka TLDR ir arī fiziski žunāli, un man radās liels kārdinājums kaut ko pasūtīt. Kas man atgādina par to, ka es joprojām sēžu uz domas par to, vai man vajadzētu pasūtīt IR nākamajam gadam.

IR pārdošanas punkts ir tāds, ka nākamgad ir vēlēšanas. Lielajā bildē es saprotu mediju lomu sabiedrībā, un to es nevienā brīdī negrasos to apšaubīt. Šogad, piemēram, savu digitālo abonomentu es esmu lietojis ļoti maz, ja neteikt nemaz, un pilnīgi noteikti maz zinu par aktuālajiem sabiedrības cepieniem, izņemot tos, par kuriem katram onkulim feisbukā ir viedoklis. Taču no otras puses es arī saprotu, ka es nestāvu smagas izšķiršanās priekšā par to, par ko es balsošu. Es mazliet apšaubu, ka Latvijas politiskajā piedāvājumā pēkšņi uzradīsies jauni gaišie spēki, un mani arī mazliet kaitina vēlme meklēt jaunus mesijas, lai gan es dotu atlaides jaunai partijai, kas ir veidojusies no kāda cita politiskā spēka neatrisināmām iekšējām pretrunām. Ar pirkstu ne uz vienu nenorādīšu. Bet jā - es zinu, kas ir mūsu tradicionālie sūda brāļi, es arī zinu, ka nav neviena politiskā spēka, kurā to nebūtu, un nez vai jauni skandāliņi kaut ko mainīs manā pasaules uztverē. Ja nu pēkšņi kādu pieķer kanibālismā vai pedofīlijā, gan jau man šis fakts nepaslīdēs garām.

Ko es ar šo gribu pateikt? Ir kaut kaut kāda mītiskā pilsoniskā atbildība, un arī es no viņas mazliet ciešu, tai pat laikā es nevaru atbrīvoties no sajūtas, ka šī visa ir akmentiņa ripināšana kalnā. Tā, kas ir Sīzifam, nevis Andrim Ērglim. Daudziem šī pilsoniskā atbildība ir hobijs vai pat reizēm eskeipisms, bet man arvien vairāk šis jūtas kā bezjēdzīgi pazaudēts laiks. Piemēram, kāda ministrija kādu laiku atpakaļ ir nelietderīgi iztērējusi dažus miljonus? Ko tieši es varu darīt vairāk kā turpināt nebalsot par šiem... līdzpilsoņiem? Vai man ir kādas vecmāmiņas, brālēni, vai konservatīvi draugi, kurus es satieku pie svētku galda, un man viņi būtu par kaut ko jāpārliecina? Pievērsim acis uz pētījumiem, ka pārliecināšana ar racionāliem argumentiem nestrādā. Tipa nav. Ko vēl es iesākšu ar šo iespaidīgo informācijas bagāžu? Patriotiski sevi audzināšu ar stāstiem par latviešiem, kas ieguvuši kaut kādas balvas, vai atgriezušies dzimtenē darīt uzņēmējdarbību? Ja man tie stāsti kaut ko dara, tad vienīgi vēlmi kaut ko ierakstīt cibā, un kā mēs zinām, cibā notiek ļoti vērtīgas un izzinošas diskusijas.

Bet atgriežoties pie TLDR, manuprāt tas ir ļoti labs formāts šī brīža informācijas pārbagādībā. Es septiņās minūtēs varu uzzināt par konfliktu, piemēram, Sudānā, un iegūt aptuvenu rietumcentrisku priekšstatu par globālās pasaules stāvokli, un manuprāt ar to pietiek. Vēl, protams, ziņas kā komēdija ir labs fromāts. Sarkasms un ironija ir diezgan labs veids, kā saglabāt veselo saprātu. Varbūt nedēļā šāda satura patērēšana prasa pārāk daudz laika, bet jau nākamgad būs par vienu šovu mazāk. Visādi citādi astronomijas ziņas mani izklaidē mazliet vairāk, un praksē noder aptuveni tikpat.

jau ilgu laiku pusapzināti izvairos no filmām un mūzikas, kas mani varētu emocionāli kaut kā saviļņot, nu jo mani viss spēcīgi ietekmē un tāpēc mazliet bailīgi, bet jūtu, ka ļoti vajag, jo jūtos mazliet stīva un sacietējusi un sen nav pabimbāts. Rīt beidzot skatīšos 'dancer in the dark'. atsauksmes?

Pirms dažiem gadiem viena rudenī biju ļoti samīlējusies, bet mīlestības objekts uzrakstīja, ka mīl mani tikai platoniski, tāpēc es apmēram trīs stundas klaiņoju naktī pa Hanzas rajonu šausmīgi raudot un klausījos austiņās uz repeat Raimondas Vazdikas "Apsoli man neko". Tas bija lieliski.

Your appointment to FEMA should be finalized within the week.

jebkādi ieteikumi par/ap šarmelšeihu?

upd
paldies

Tik daudz darbā jādara, ka vispār nespēju sākt

amerikāņu rep rock...
Šī dziesmiņa man tīri neko patīk, hah

https://open.spotify.com/track/1SlxMFZexm81T0tUK6mwni?si=N6PMBORmQdKzkg7PEdcorQ

Pirms neilga brīža minos gar Vecrīgas makdonaldu pie kura bija pāris cilvēki ar karogiem un mikrofoniem. Tai vietā bieži vien ielu muzikanti uzstājas. Ieinteresēts, braucot tuvāk, mēģinu izlasīt, kas rakstīts uz tuvākā karoga. Kad nonācu blakus, salasīju Jēzus, savukārt vīrietis, kurš turēja karogu, teica mikrofonā - Jēzu, atsaucies. Es, protams, saulaini pasmaidīju un pamāju vīrietim. Turpināju sirsnīgi smaidīt līdz pat akmens tiltam.

varbūt kāds vēlas no manis atpirkt 2 biļetes uz 06feb2026 izrādi @ Nac teatr "Bastardi"?
nopirku,
bet tajā dienā jau "Pazudušais dėls" Valmierā.
Man sajuka..

ja te neviens, meklēšu citos tīklos.

Klases "audzināšana" dod tik daudz materiāla stand-upam, bet nu GDPR...

This being human is a guest house.
Every morning a new arrival.

A joy, a depression, a meanness,
some momentary awareness comes
as an unexpected visitor.

Welcome and entertain them all!
Even if they’re a crowd of sorrows,
who violently sweep your house
empty of its furniture,
still, treat each guest honorably.
He may be clearing you out
for some new delight.

The dark thought, the shame, the malice,
meet them at the door laughing,
and invite them in.

Be grateful for whoever comes,
because each has been sent
as a guide from beyond.

Jalaluddin Rumi
from Rumi: Selected Poems

Redzēju kādas 20 militàrās tehnikas vienības braucam pa Tallinas šoseju. Uz Latgali?

Arthur Wardle
1864-1949
Animalierartist
The Attack
66 x 96.5 cms | 25 3/4 x 37 3/4 ins
Oil on canvas

Vakardien nogleznoju viņa The Enchantress. Un, es zvēru, viņš tajos kaķos ir kaut ko ielicis. enchanted.