Friends

mana galva sagribēja ēst nēģus

sviests.store.emoji=🇱🇻

sākas

Tur ir vesels chapter, runājams, cilājot vodku, vai ideālāk ar papildus amfetamīna putekļiem.
Ciešanas nav biļete. Kaleidoskops ir tik skaists, un ciešanām ir ļoti skaisti stikliņi tajā

Haha. Pamēģini nodzīvot vienu Jēzus dienu

World 2.0 ir ļoti labs. Man patīk Jēzus "vemšana" – "jūs neticīgie".
Es tā jūtos – mēs esam neticīgi.
Viņa 2.0 versijā ir absolūta Mīlestība. Jūs, muļķi, to neņemat

man ir krutas idejas kā dirsināt kristiešus, since 21 yo.
piemēram, ja tev ir kāmītis mājās, un viņš smagi saslimst (grēks šeit domāts), vai tu viņu metīsi spīdzināšanas kamerā, vai pārtrauksi viņa ciešanas. dogmas ir ļaunas. tās nepieļauj cilvēcību

Kāpēc jācieš? Fake pilnībai. Jo es pat ciešot savelku seju smaidā, un nodomāju "whatever, vai nav smieklīgi?"
Balanss. Esmu muļķis, un tas ir mans ticket

man ir teorija. mana. unikāla. un ja tas jau ir filozofu rakstos, es still izdomāju to pats.
man jau no 21 gv ir strong jautājums par elli. tas ir tik strong, ka neviens kristietis nespēs atbildēt.
par elli, es nonācu dekāžu garumā pie secinājuma pēdējos 3 gados.
katram cilvēkam sadedzinās "grēku", jo tas ir slānis, uzslāņojums. paliks no cilvēka tas, kas bijis Mīlestība. ar to savienosies visi miljardi. elle ir purgatorija, kurā vienkārši viss liekais sadeg nebūtībā

es vienkārši gribu dzīvot, un zinot, ka Dievs redz visu. man nav kauns, tas diemžēl esmu es

Ar Junkuru jau kādu laiku bija tā kā ar radinieku krietnos gados - tu saproti, ka katra ziema, pavasaris un rudens var būt pēdējais. Es viņu atradu pirmajos bēniņos, kuros es iedomājos viņu meklēt. Pirmā reakcija bija atvieglojums, ka šis viss nepārvērtīsies par neziņu, šaubām, sāpēm un vainas sajūtu. Tad šis viss bija no apjausmas jāpārvērš faktā, un sajūtot sastingušo ķermenīti, kas bija ieritinājies siena kaudzē, emocijas nebija ilgi jāgaida. Tas nebija tik brutāli, kā ar pirmo suni, bet es domāju, ka toreiz pie vainas bija fakts, ka es tam piegāju ar zināmu bravūrību. Es pārāk labi par sevi nejustos, ja šoreiz es visā šinī procesā būtu noturējis taisnu seju.

Jāsaka, šis ir bijis diezgan savdabīgs kaķa gandrīz divdesmit gadus ilgs mūžs. Es to zinu no tās vietas, kad viņš tika glābts no cilvēku ļaunuma, kas viņu ir pametuši vasarnīcā, kas visdrīzāk tomēr ir bijusi konkrēto glābēju projekcija, nevis fakts. Tad sekoja mēneši kopā ar citiem glābtiem kaķiem, un tad mēneši jauno māju pagultē, pirmš viņš kļuva gana drosmīgs, lai spētu tuvoties cilvēkam. Vēlāk sekoja stresa pilnas pārmaiņas, kurās viņš iepazina vairākas pagaidu mājas. Tad mēs atklājām viņa īsto mednieka un aizstāvja dabu, taču blaknes tam bija tuvas attiecības ar vetārstiem. Visbeidzot viņš nonāca savās īstajās mājās, kur viņš varēja kilometriem klīst apkārt pa mežu, ziemas skarbākajos salos atrast siltumu, un vasarā atjaunot spēkus un savu cēlo balto kažoku. Lai kāds mežonis viņš arī nebūtu, ap to laiku viņam jau patika cilvēku kompānija, un atšķirībā no brālīšiem, viņš nevairījās no ballītēm. Un, protams, viņa veiksme bija arī tā, ka cilvēku drāmas viņu vairs neskāra, un viņam bija iespēja savas vecumdienas pavadīt savās mājās ar retām vizītēm pilsētā. Viņš savas dzīves laikā paspēja iepazīt arī vairākus cibiņus, kas viņam ir palīdzējuši vienā vai otrā veidā. Domāju, ka kopumā šī bija laba kaķa dzīve. Paldies viņam, un paldies visiem tiem, kas ir bijuši ar viņu ilgāku vai īsāku brīdi.

Nenosodiet skarbi, ja visi vārdi nav uzrakstījušies veiksmīgi. Vienkārši negribējās šo atlikt vai turēt sevī.

Tu tresī sevi pastāvīgā smilšu sietā. Tā var nepazaudēt saķeri

es ļoti nojaušu, ka esmu Dievam mīļš, bet man šajā pasaulē ir jācieš un pastāvīgi sevi jāapšauba.
pirkstus nost no Dieva. tu vari cerēt tikai uz Žēlastību

and she is buying a stairway to heaven.
un es nedrīkstu gribēt. kas gribēs izglābties, tas mirs.
es lūdzu klusu prātā. es negribu Debesis, tikai vienīgo – neciest

un tajā pašā laikā, kāds bija uztaisījis lielu banketu, un visi atteicās piedalīties. un tad viņš pasūtīja visus ellē, un saicināja nabagus.
es neesmu tas, kurš nesaģērbsies labākajās drēbēs, un neies, ja esmu aicināts

Par Gleškes un citām sektām viņš pateica skarbi "izdzenāt ar sūdainu koku".
Man pilns respect pret viņu. Nav mūks. Parasts cilvēks, bet ticība ir far above.

Man personīgi bija pazīstams mācītājs-kodējs. Viņš kalpoja ļoti smagi. Cietuma kapelāns. Neapskaužu. Vissarežģītākā auditorija.
Viņam bija pofig, bet cieta. Tāpēc bieži piedzērās.
Es valkāju kapuci. Viņš teica "nevalkā kapuci". Es sapratu, ko viņš domā. Viņa praksē kapuces valkā slepkavas. Es novilku.

Esmu gājis arī pie viņa uz mājām. Diezgan izmisis cilvēks, kādu nastu uzņēmies.

Tagad gadiem jau viņš ir prom, Valstībā.

Sarunāja pārtiku no ražotājiem, un dalīja visiem. Mēs ar Guntu nebijām trūcīgie, bet teica "grāb, cik vari panest". Mēs bijām viņa mīļotie.

Par mācītāju-kodēju man ir labs īsstāsts.
Es reiz biju kāda ciematiņa baznīcā. Bija gide, kas zināja stāstīt dievnama trivia.

Laikam vēl Latvijas pirmajā laikā, tajā baznīcā bija mācītājs, kurš vadīja dievkalpojumus pālī.
Bet nu tik sirsnīgi, ka draudze viņā labprāt klausījās.

Bija reize, kad viņš pārkrita pāri kanceles malai, un piezemējās diezgan apjucis.
Kāds nostučīja. Viss. Atbrauca melnsvārči no Rīgas, uzteikt viņam darbu.
Bet nebija pavisam mežoņi – lai novada savu pēdējo dievkalpojumu, un tad pateiks.
Viņš esot novadījis tā, kārtējo reizi, ka melnsvārčiem nebija vārda, ko pateikt.
Aizbrauca atpakaļ uz Rīgu, klusēdami.

es tikko no Valmieras teātra.
tur arī sita mācītāju.
mācītājs pats arī bija kodējs.

mammai ir 100% bonuss. viņa mani loloja kā Faberžē olu. līdz 10 gadiem tina kosmiskās šallēs. es slimoju as fuck. man bija 7cm bieza slimības grāmata poliklīnikā. mani totāli baroja ar deep narkotikām – solutānu, dimedrolu, un visu ko citu. man tā patika slimot, jo tad bija Alise Brīnumzemē. es nezināju, ka tās ir smagas drogas, tik ļoti patika. es reiz biju pie šūplādes naktī. mamma pamodās un savāca mani aiz rokas atpakaļ uz gultu. es stāvēju mēnessērdzīgs, un lobiju tabletes no blistera, un bāzu mutē, vienu pēc otras. es neko neatceros, tikai ko mamma stāstīja.

kad 10 gados palaida mani brīvu, es atmetu visas šalles, gāju atvērtu jaku ziemā, es momentā pārstāju slimot, uz visiem laikiem.

jau zināt, vienīgā reize bija Covid, uz 2 dienām, pirms 6 gadiem. citādi es neslimoju pilnīgi nekad

kleitas. tikai dēļ kleitām es gribētu būt meitene

/DM - Sister of Night/ in your saddest dress

Man ir bijusi lieliska dzīve. Nokavējis transportus, es reiz gāju no purvciema līdz centram, klausoties Songs of Faith and Devotion un Ultra, pēctam uz ziepniekkalnu, kādi 15+ km.

Tas bija tik easy

mamma man reiz palīdzēja nopirkt C₉H₁₃N. pret viņu bija liels respekts. ja es prasītu Guntai, mani ticami izlamātu, un pasūtītu dirst. Gunta ir vikings. bet kad Guntai piezvana mamma, un sauc pa zilbēm savā insulta nesaprotamajā mēlē, Gunta nostājās ierindā, un atveda man 3 gramus

Jau zināms, Guntai un mammai nesāpēja nelegālās narkotikas. Mamma klusi atbalstīja, jo dēls ir neticami augstākā pakāpē, pilna empātija. Tāpat Gunta.
Alkoholu necieta abas līdz kaulam, kaut es biju laipns. Bet riebjas, un viss.

/Marilyn Manson - Sacrifice Of The Mass/

Ar nabaga Ūdrīti bijām dažas reizes kopā, dauzoties. Viņš teica, ka beibēm sāp, ka mēs dauzamies. Es vēl biju pārāk jauns, un teicu "nope, nesāp". Viņš pastāvēja uz savu "nē nē, tiešām sāp". Es runāju tikai no savas pieredzes. Dzert es vēl tikai sāku. Nelegālās narkotikas bija pirmās, pirms alko, un nesāpēja ne Guntai, ne manai mammai. Alko ir cits narkotiku līmenis, tur sāp visiem.