Sapratu, ka tas ir sapnis, kad man no plaušām sāka augt krāsaini burkāni.

slimošana mani padara ļaunu. No, Ambroz, nauda de necromancia!

Koki ap centrālās izlūkošanas pārvaldi nometuši lapas, Brodijs ir pakārts (maita bija pelnījis mirt), Abu Nazīts notverts, visi noslēpumi atrisināti, Kerijai vairs nav interesanti iet uz darbu.

otrā slimošanas diena. nogāju gar spoguli un nobijos.

kāds tur prasīja, kā atslābināties
viens vārds beibī - VĪI OOOU DDDDiiii Eiii Čeee KEi EIIIIII



Priecīgu Pilnmēnesi, palaistuves!

"That brings up what happened to Actaeon, when he spied Artemis bathing and she did not like that so she turned him into a stag and his own dogs ripped him limb to limb."

un tad atbrauc inteliģentie citplanētieši un nodomā - joooobanijrot, kas par pretīgiem kokroučiem.

- you should fight one another for the honor of leadership

rudens ir dzejas un Džeremija Aironsa ierunāto grāmatu laiks

https://www.youtube.com/watch?v=t-Thyoyx4zA

- Nelaid iekšā to krievu kaķi!

Begemotam sākušies drudža delīriji. Aizgāja uz poliklīniku un noķēra gripu. Visu dienu taisu viņam dzērieniņus - aveņu kaulu tēju, buljoniņu, karsto ogu dzērienu. Uztaisīju arī melnā rutka sīrupa podiņu ar noņemamo vāciņu tā, ka rokturītis ir rutka sakne. Saberzēju ķepas ar ārstnieciskajām ziedēm un uz visām četrām ķepām uzvilku pa vilnas zeķei.

- Nerunāt krieviski! Runāt tikai latviski!
Laikam poliklīnikā kāds kaut ko viņam pateicis par tautību. Tas dakteris - mouse of a man.

paldies, man pašai savs vīns kurš vispār atceras kaut kādu sūda frāzi pirms 20 gadiem pusbalsī nošņurkātu zem deguna. jā. es. man ir ahujennā atmiņa. visur 10.

šodien saplīsa šķīvis. es saplēsu. tam šķīvim bija ap 100 gadu. viņš ļoti gribēja būt mozaīka.
biju būvmateriālu veikalā un iedomājos paprasīt, lai atdod man plīsušās flīzes mozaīkām; viņi ar lielāko prieku man atdeva veselu kaudzi norakstīto flīžu, kuras vispār nemaz nebija bojātas.
gatavojos 600 m gara mozaīku koridora izbūvei, ko man palīdzēs izdarīt Zālamana dēmőni. pēc tam pie dārza ieejas uzcelšu divas sfinksas, kuras izceps visus, kuri neuzminēs mīkliņu. p.s.jāuzzvana Liedskalniņam. plānotājs pilns uz 100 gadiem.

pretīgi

cik daudz mums ir kopīga? viņš domā, ka molberts ir cilvēka vārds. bet kad Molberts, poltergeista apsēsts, drebinās un čīkst, tad viņš ar savām spēcīgajām rokām mani pasargā.

izlasot "atklās papīra, ādas, porcelāna mākslas darbu izstādi", pirmais attēls manā prātā bij cilvēka ādas izstrādājumu izstāde un paspēju pat nodomāt "hm. pretīgi", līdz sapratu, ka tā jau gan jau tikai dzīvnieka āda...
par to pašu tēmu runājot - esmu sākusi otiņas taisīt no cilvēka matiem hiiiii hi hiiiiii ļoti zīžainas, fantastiskas smalkām detaļām ;)

viņam ir tädas
aplaizītas lūpiņas
rrrrRRRrrr

mēs atradām milzu pūpēdi un iegrauzāmies tajā kā kailgliemeži mmmmmm mmmmmmmmMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMMM

Siguldas vietā aizbraucām mušmirēs uz Tīsu mežu. Ja citu sēņu nebūs, mušmire tur vienmēr būs. Atradu arī tinteni, kura tagad peldas šņabītī. Sēnes ir mana jaunā mīla!

chop it up, Little Onion!

beidzot Rudens ir klāt! 😍 gaidīju veselu gadu.

klusums lielām rokām aptver melnos olīvkokus skaņa iestrēgusi zem mizas lauztas līnijas tās elpo Roda mūžības tunelī iestrēgusi uz kailas zemes krituši zari ogļmelni netīri pirksti viņas balss uzmodina mani nakts vidū un lūdz lai tai sekoju viena kāja tad otra 4:30 es parakstu savu vārdu Es. logs ir aizsvīdis smilšu katedrālē kuru cēlušas miljons rokas mēs regulāri tiekamies te - pludmalē un guļam gliemežvāku formās tīklu acīm mēs izmelojam cauri es ievelku krustu vietā kurā man ir veicies visvairāk bet to nesaskatīju mana atrautība no realitātes kā privāta istaba bez griestiem pilnīgi neaizsargāta bet kas par skatu kas par skatu romieši būvēja visus savus ceļus uz šo istabu tā arī to nesasniedzot dizorientēti apmaldoties vīna glāzē kā augļu mušiņas trofejas vienmēr mūsu pašu saules noskūpstītās takas lauru zari sakarināti krāsns stūrī žāvēties saule ceļas Roda stāv pie loga vērojot Āfrikas krastus smilšainām rokām berzējot acis gultas kājgalī sabērti sīki ziedi zili dzelteni raudot pēc miega manā neskaidrajā prātā ielaužas smarža garša tekstūra verdošs katls iet pāri visos koridoros rudens 30 sekundēs TV3 Lie stacijas triks kā tu stāvi uz perona kā kalns tikai pa daļai apgaismots brīnumā un šausmās izmetot tīklu zem koka cenšoties notvert katru kastani kamēr tīkla acis veras platākas un platākas. - bezjēdzīgi, tu saki, un pēdējā minūtē ielec vilcienā Rīga-Jelgava-"a confused and composite message that they sent back to us".

tagad saprotu, kā tas iespējams, ka daži mutanti prot 17 valodas - pusi itāļu valodas es jau sapratu pateicoties tam, ka biju mācījusies spāņu. tas bija tik patīkami, ka nolēmu atsākt savus tīņu seriālus skatīties spāniski.

lilāku, lai labāt redz

Ciklopa picas krāsnī tapa mūsu pistāciju pica. tas ir tas pats Odiseja Ciklops. pēc Odiseja Ciklopam nekas cits neatlika, kā strādāt par picu cepēju Pellegrino picērijā. To mēs atradām galīgā naktī. Oficiants bija galīgā pipelē, līgojoties, pusaizvērtām acīm pieņēma mūsu pasūtījumu un aizgāja uz jūru.

piccolo

Roberta pārbaudījums bija pareizi nomizot kaktusa augli. tas viņam neizdevās. jā jā es zinu, viņš teica un iegrieza par dziļu PAR DZIĻU TU IEGRIEZI, ROBERT! SPUCALO!!!
pusdienas laikā es pastaigājos pa dārzu un uz galda ieraudzīju divus rozā kaktusa augļus, it kā kāds tos būtu speciāli man nolicis (nu Jūs jau zināt to narcisa domāšanu - ka salūts tiek rīkots tieši viņam) un pacēlu vienu no tiem, kaut es, iebraucot šai valstī tiku brīdināta NEEEEAIZTIKT NENOTĪRĪTUS KAKTUSU AUGĻUS!!! Sīkās adatiņas momentā sadūrās manās rokās un manās nāsīs manās plaušās un manās sirdīs līdz es pārtraucu elpot un gala rezultātā nomiru.

Il Drago. Ak Dievs. Apmēram kā pie grāfa Drakulas tikai gaiši un saulaini. Es vienmēr esmu gribējusi, lai manu guļamistabas logu rotā pūķis ar paceltu ķepu. l'interdit. solis tālāk un viņš jau sāk ēst savu asti. mozaīkām noklātais koridors ved uz aso piparu dārzu trīs reiz sešas kolonnas es paceļu gliemežvāka fosīliju un apjēdzu, ka atrodos okeāna dzelmē.

tā medūza laikam uzsūtījusi man slimību, pasargājot valsti no ļauniem gariem 😈

kāda patīkama viela pārņem manu ķermeni, kad laižos miegā, kā viļņi, elektriskās puķes atveras dažādās ķermeņa vietās, izlaižot savu ambroziju tūkstots maziem pirkstiņiem, es sapņiju par bizantiešu mozaīkām, ģipša un marmora skulptūrām, strūklaku naivisma stilā Artemīda bez galvas suns blakus paklausīgi gaida sirma sieviete runā ar mani spāniski, viņa smaida un dāvina man arābu ornamentiem izšūtu maisiņu, tajā kaut kas ir

zagara di Taormina

jā, manas kurpes ir pilnas ar lavu, manas somas ir pilnas ar pistācijām, kuras aug tikai te - Etnas pakājē. Tā pīpē un vēro, kā strādnieki ložņā pa viņas auglīgo zemi, kā tūristi vāc pilnas kabatas viņas akmeņu, kā Lonija masē kājas Jonijas jūras līča akmentiņos un atsakās kāpt dziļāk. mēs dzīvojam uz krātera un televizorā rāda tikai lavu lavu lavu. hail Enceladus hail Hephaestus!

7c
see ya leita lūzers

esmu apdzīšanas procesā uz Lietuvas šosejas, kad Begemots, laiski izlaidies pasažieru sēdeklī, paziņo: "Tu jau nepaspēsi". Veltu viņam vienu no saviem nāvējošajiem skatieniem, strauji nobremzēju un vēroju, kā viņš palēninājumā izlido caur priekšējo stiklu, melnajai astei zibinot turp atpakaļ. Klusumā guļ pāris minūtes, tad it kā kaut kas viņā kā balonā iepūš gaisu un viņš grīļīgi uzstīvējas kājās, asām rokas kustībām traušot stiklus no pleciem: " Es jau tikai pajokoju," viņš burkšķ, stīvējoties atpakaļ pasažieru sēdeklī, šoreiz uzliekot drošības jostu un to kārtīgi paļurinot.

Otrais oktobris. Īstais laiks, lai atkal skatītos Donniju.



28:06:42:12 evrībodī
lalalaaalaaalāaaa

kāda sagadīšanās - šodien esmu nonākusi līdz Amuleta 13. sērijai - par piektdienu trīspadsmito. saucas From Fear to Eternity. par veco sirmo veci, kurš uzmin tavas lielākās bailes un pārbiedē tevi līdz nāvei, noteikti pazīstat to veci.
bet pagaidām mums diezgan veiksmīgi - apsaimniekotājs beidzot atbrauca atdambēt podu. that's the power of three.

jou, publicē vēl vienu referātu brīvu cilvēku pasaulē, es tevi nožmiegšu! neviens to sūdu neggrib redzēt pēc augstskolas beigšanas.

pusceļā cidoniju džina pakaļā apjēdzu, ka rīt plkst astoņos ir kartupeļu talka pulsktens astoņos no rīta 8 AM. tas ir līdzīgi kā toreiz, kad Tesco pie banānu stenda apjēdzu, ka man tajā rbrīdī ir paredzēts būt darba intervijā, tikai kartupeļu talka ir svarīgāka

- They have my favorite book,

Kitab al-Bulhan... The Book of Surprises...

From the 14th century.

I used to love looking at these pictures
when I was a little girl.

- It's beautiful.

- My grandfather
would read it to me.

It's about djinn and devils
and shape-shifters.

- There are seven djinn kings, right?

One for each day of the week.

They all have their own color.

They can change into anything, any animal.

Any person.

- This djinn is the Red King of Tuesday.
He was the one that scared me the most.

My grandfather said
the djinn were gone forever…

but I still see him in my dreams.

[phone ringing]

[speaks French]

katru rītu Begemots man taisa kafijiņas un es vienmēr cīši novērtēju šo mīlestības pilno žestu, bet šorīt tai ir dīvaina a k n u piegarša. ko viņš tur atkal perina.

Begemots, ošņādams jauno bērzu lapiņas, vēro kā es iegriežu sētā.
"Es pasūtīju tikai čipsus un tu vēl nopērc TORTI?!" viņš griezīgi izsaucas, redzot Topa pirkumu maisiņu.
"Nu nekas, ēdīsim ar kafiju, būs garšīgi. Es gribu no prīmusa, redzēju tev virtuvē vara prīmusu," viņš nosaka neieinteresētā tonī, spīdošām acīm šķielējot uz prīmusu, kurš, vakara saules apspīdēts, gozējas virtuves logā; tam blakus zaļa, nopilējusi svece izskatās pēc bēdīgas merlina sejas.

beidzot lieliski leitesti. es ceru, ka kāds saglabā skrīnšotus

"he is fighting to our garden alone"

gribēju paskatīties perseīdu lietu, bet sikspārņi sāka brukt virsū. ievēroju, ka viņi mani ienīst kopš vienu no viņiem nestīšām iespiedu durvīs. es tiešām nezināju, ka viņi guļ durvīs. grāfs drakula gulēja zārkā, tas ir viss, ko par viņiem zinu. kā arī to, ka viņi neveikli staigā un pīkst kā peles un ne jau no melīgās literatūras es to uzzināju, bet gan no tās nakts, kad krasi izbijos no miega un tur tas bija, iespiedies istabas stūrī, mēnesnīcas apspīdēts, bolīja savas melnās izvalbītās acis, it kā nepārtarukti būtu šausmīgi pārbijies no tā, ka ir pieķerts.

omg viņš mūs tagad mācīs kas mēs esam. puke

hei, tu nerunāsi sūdu par zivi!

pēkšņi ārkārtīgi sagribējās uz Sicīliju. atstāt savu nospiedumu Etnā - goldie bija te. šis arī īdeāls brīdis - izvirdums, malkojot bagātākos vīnus. Riska zonā jeb tā pakājē dzīvo apmēram 20-25% Sicīlijas iedzīvotāju, ideālas jaunās mājas.

tev vairs nav deguna? vai tas notika dēļ sifilisa? tas gan ir bēdīgi. tu pamazām sāc pazaudēt ķermeņa daļas kā lelle. bet tas nekas. man bērnībā bija lelle bez kājas un ne jau es viņu dēļ tā mīlēju mazāk.
tikai nepielipini mammai.

kā no kā tāda lai atsakās? hot. I love pee. karsti. es mīlu čuras. kad mēs beidzot gulsimies mūsu čuru mīlas gultā? matracī. Čuri saldi!

jomajo kāds šito redz? kā gribētos paķert, bet nav garīgā.