Ever After

18. novembrī pēc konfrontācijas ar okupantu kaimiņieni menti tā arī neatbrauca, toties aizminos līdz vienam biedram Pārdaugavā atdot cita biedra pie sevis laukos lost&found elektriķa knīpstangas ar uzliektajiem galiem un vēl šo to. No Brīvības pieminekļa līdz Likteņupei bija mērens biomasas sastrēgums, bet interesanti, ka, esot jau blakus Mildai, cauri mūzikai austiņās dzirdēju tādu kā salūta troksni, jebšu nekāda uguņošana nekur nebija redzama un arī no klātesošā pūļa debesīs neviens nevērās. Brīdi vēlāk man sāka šķist, ka laikam tās salūta skaņas pārraida skaļruņi pie pieminekļa, lai vairotu festive noskaņu, spītējot atceltajai Staro Rīga un acīmredzot arī pašam salūtam, bet līdz galam tā arī nesapratu, jo bija jālavierē starp cilvēkiem.

Pie biedra, cita starpā, notika dienas mērenākā sinhronitāte: otra biedra (starp citu, abiem biedriem ir arī konti cibā, bet par to, ka viņi nav nekādi lohi, tad šoreiz strictly no doxx :p) Taurupē aizmirsto knīpstangu nodošanas & pieņemšanas procesā izrādījās, ka pirmajam arī kabatā tieši tobrīd atrodas knīpstangas, vienīgi bez tiem uzliektajiem galiem. Nejaušība? Ja man būtu jāzīmē šī pilnmēness sinhronitāšu ģerbonis, tad tajā dominētu resns ronis un sakrustotas knīpstangas lol

Atpakaļceļā no Pārdaugavas parunājos ar ļoti jocīgiem kristiešiem uz Baronielas, kas pārvietojās Bērnu Pasaules virzienā, divvalodīgi sludinot Jēzu un taisot troksni pa visu rajonu. Varētu atstāstīt sarunu, bet tagad slinkums un nekas interesants jau nenotika, jo es absolūti negāju uz konfrontāciju. Daudz interesantāks bija kopējais šīs 5-6 kristiešu kompānijas tēls un entuziasms (gandrīz visi bija jaunāki par mani), bet arī par to man tagad stāstīt ir slinkums, jo vēl jāpieraksta, ka...

Ap pusnakti pilnmēnesī ar suņiem aizgāju līdz Mūžīgajai ugunij Brāļu kapos. Sveču jūra lejā pie Zemesmātes un 2000 kritušo bauru kareivju kapu kopām bija iespaidīga, bet tas sarkanais krusts gan kretinē; ja būtu kājām gaisā vēl akceptētu (vienu gadu uz valsts svētku nedēļu varētu to Zāles memoriālu mākslinieciskos nolūkos atdot Brektem, but I digress). Iecere nepievilt tradīciju uzpīpēt pie Mūžīgās uguns gan pārvērtās 5-10 minūšu garā sarunā ar kapu apsargu, kas sākās ar autoritatīvu ieceri izbanot manus mierīgos & kārtīgos suņus no valsts svētvietas, bet beidzās ar to, ka viņš man stāstīja par savu 13 gadus veco kaukāzieša jaukteni, bet es – par šo atgadījumu pirms sešiem svešiem gadiem, kad ar cibas ex-lietotājiem po, khosmos, adeptusvirtus un manu vecāko suni (kuci, otrs vēl neeksistēja) Helovīna naktī ap kādiem vienpadsmitiem vakarā pilnīgā tumsā meklējām manas lauku vecmāmiņas kapu, jebšu tā arī neko, protams, neatradām...

kad tu prokrastinē tiktāl, ka lasi cibas leitestus, un tad sāc prokrastinēt veidos, kas optimālā gadījumā uzlabos prokrastinācijas kvalitāti

—Honeybee

Kā vispār cibā, kas ir vieta, kuras 1. noteikums ir tāds, ka tajā cenzūra neeksistē, kādam var šķist prātīga doma protestēt vai sūkstīties par to, ko, cik daudz un bieži atsevišķs lietotājs raksta savā personīgajā žurnālā? Vai to, kas notiek vienā kopīgajā LJ barotnē? Es jums pateikšu: Nekā! Tur ir jābūt pasakainam dalbajobam vai slinkam virinātājam, kas nespēj kaut vai piereģistrēt konspiratīvu (lai nerakstītu anonīmu, jo tas nebūtu korekti) kontu un sastādīt pats savu lasāmlisti. Atgādina to slimo krievu okupanti no kāpņutelpām augstāk, kas pirms brīža izsauca mentus, jo es, nēsājot lietas starp dzīvokļiem, aizgrūdu viņas pa visu padjezdu atvērtās durvis un parādīju vidējo pirkstu par to, ka neatņēma manu Labdienu Latvijas dzimšanas dienā. Smieklīgi tas viss, tie bija mani pēdējie vārdi viņai (krieviski). Menti vēl nav atbraukuši. Kā jūs domājat, atbrauks?

Fk, nu rekā, es šito pat nepamanīju, bet Frīdvalds gan (FB). Izrādās, 11. novembrī jubileja ir arī vienam no mūsu laikmeta sexīgākajiem lāčplēšiem!

( Sakritība? Pilnīgi noteikti )

Bet tagad pārmaiņas pēc reāls lāčciparplēšmuzons (šodien esmu likumsakarīgi ieplānojis precīzi 11 autentiskus pukstus). Pagājušā Lāčplēša dienā pabeigts un publicēts miksteips/izlase ar 20 x 2020. gada tumšā sintezatorviļņa skaņdarbiem, kas par godu asinssvētkiem pārsvarā atlasīti pēc kareivīguma un mītiskuma principa. Atsauksme no mana 58-gadīgā Mixcloud francūžu draudziņa: Ouch !! This one is a real kick in the balls !!

https://www.mixcloud.com/nefolk/welcome-to-the-last-days-vol-v-battlesynthtornado-22x00/



Šo gan labāk klausīties no rīta, ja vispār

Tā, tagad vienu par ordeņiem, jo, kā jau minēts, 11. novembris ir arī ordeņu un apbalvojumu diena, kad dažādi nopelniem bagāti latvieši tiek arbitrāri iedalīti kaut kādā acīmredzot no nopelniem izrietošā hierarhijā (ir komandieri, virsnieki, kavalieri un zemākas kategorijas ačīveri, bet tā vispār jocīgi, ka Kairišs kā komandieris var teorijā, piemēram, ownot tādu Rajecku, kas ir tikai kavalieris) un saņem attiecīgos nopelnus apliecinošus medaļjonus, kā arī zināmu par tiem (nopelniem) signalizējošu statusu sabiedrībā.

Ja man jautā, es domāju, ka šis Mildas plaukstās turētais & Zemgali kā pašpietiekamu entitāti diskriminējošais simbols ir reāli morāli novecojis, jo arī trīs zvaigžņu filmas un viesnīcas, piemēram, skaitās diezgan viduvējas. Bet kāpēc šo rakstu? Jo šogad (šodien) tika izdalīti kārtējie TRĪSDESMIT TRĪS TRĪSZVAIGŽŅU ordeņi, no kuriem pie viena ticis arī manu bērnības & ģimenes māju kaimiņš, kurš dzīvo otrpus Mārupītei (kaimiņos tiem kaimiņiem, kuri tur cūku, ko katru gadu uz ziemu nokauj). Viņam ir (vairāk vai mazāk) paveicies iekļūt tajā vidējā trīszvaigžņinieku "kastā", pie virsniekiem, kādēļ viņš var imagināri ownot, piemēram, Adrianu Kukuvasu vai, teiksim, Aiju Kukuli.

Interesanti, ka uz otru pusi pāri ielai mums kaimiņos dzīvo (pašlaik kāreiz aktīvi būvējas/paplašinās) Kalvītis, jebšu viņam gan, es ceru, nekādu ordeni neviens nekad nepiešķirs.

Atgriezāmies ar saracēņiem no esenciāli kurmīga un gaumīga Baltās Kāpas apmeklējuma (gnidrologu nesatikām), par godu kara, invalīdu un spīdošo trīšžvaiģžņu bļembaku svētkiem* uzliku fonā beidzot to jauno LĀČPLĒSI ar Donu un citiem, ko vispār neatpazīstu, un atvēru cibu, jo biju baigi apņēmies to šajā datumā piepumpurot ar tematisku kultūrsaturu. Nez, cik daudzi ir piefiksējuši, ka Lāčplēša diena ir tā kā gandrīz speciāli pieskaņota ASV Veterānu dienai? Proti, Rīgu no krieviem tajā pēckara daudzpušu bardakā atbrīvoja PRECĪZI VIENU GADU pēc tam, kad (11. mēneša 11. dienas plkst. 11.00) spēkā stājās slavenajā dzelzceļa vagonā (tajā pašā, kur Hitlers 1940. gadā simboliskos nolūkos lika padoties Francijai) Kompjeņas mežā parakstītais pamiera līgums. Sakritība? Lāčplēša dienu Latvijā ieviesa jau 1920. gadā, kad mūsdienu sovokfanu spiedzieni par pārdošanos amerikāņiem vēl nebija baigi aktuāli, tāpēc domāju, ka nekādas sazvērestības te nav, tikai interesanta sinhronitāte.

* Ap 1935. gadu 11. novembra oficiālais nosaukums bija Armijas, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru, kara invalīdu un Brīvības kara dalībnieku svētki

Kas gan ir 45 cilvēki? Vienas vidēja vēriena kāzas vai nelegāla reiva ballīte ar narkotikām un bez distancēšanās.

Re: krii Pirms daudziem, daudziem gadiem

Es savukārt pirms dažiem, dažiem gadiem izlasīju, ka vislielākā tumsas spēku koncentrācija vidējā (cilvēku) pasaulē esot aprīļa beigās, tieši pirms Valpurģu nakts jeb Maija svētkiem, kad milzīgie ugunskuri tradicionāli tika dedzināti, lai ar lielu troksni un līksmību tos ļaunos garus un raganas aizbiedētu. Pēc tam seko dievu mēneši maijs un jūnijs un arī dabā viss ir tāds homo sapisienam labvēlīgs.

Interesanti, kad tad ir tas portāls, kad pārdabiskās nelabvēlīgās būtnes, izejot no šīm polārajām opozīcijām, sanāk atpakaļ? Ziemassvētkos? Jāņos? Mani dziļi personīgi un tāpat uzrunā viens tāds Radzobes lekciju pieraksta fragments: Jāņi kā traģēdijas sākotne (kontekstu neatceros)

Tā, tā (ti, ti, tā), kas tad man vēl te tajā ekrānšautriņu mapītē he he, rekur kaut kas par tēmu



Par tēmu, jo šajā nedēļas nogalē sakrīt gan pāreja uz ziemas laiku un vēl tumšākām dienām, gan veļu laika kulminācija – Helovīns, kad dažās dienās iznāk tikpat daudz jauna tumšā sintezatorviļņa, cik visā pārējā rudenī kopā. Pagājušogad jau stādīju speciālu izlasi no tikai 30. un 31. oktobrī publicētām mūzikām. Šogad acīmredzot būs jātaisa īsāka nekā pērn (tagad zelta standarts ir ducis dziesmu uz jauktlenti, bet, pieņemsim, ka uz Helovīnu drīkst velna duci) un divas: vienu spoku un izgrebto ķirbju galvaskausu svētkiem veltītu, otru – prosta regular October releases par nemošķu tēmām (tādu arī netrūkst). Vakardien, piemēram, vienlaikus parādījās gan STRNGR & Destryur no kājām nonesošās horrorsynth sadarbības II daļa (kas nepārprotami jāpārstāv pirmajā izlasē), gan argentīniešu brīnumbērna Masked jaunais, kas būs jāliek tai otrajā (iespējams, skaņdarbs Sex, Drugs N' Darksynth tīri nosaukuma dēļ... bet ir labāki gabali). Darbiņā savukārt atkal Otrais pasaules karš, kurš arī man ir dikti mīļš. Vismaz kaut kāds detoxx no Cibas lohu kara

bļe nāk lāčplēša diena bļe hujakš bļe cibā pumpurs bauda bļe

Kas jauns Mapatijā?* Rieksturam ģimenē svētki! Vienīgi kaut kā galīgi neskauž... Bet tas jau ir labi! Skaudība nerotā cilvēku, un /s es šeit esmu, lai rotātos.

* (c) antiprojekcija

Tu slinko, tu pūsti
Šovakar plkst. 17:21 beidzas astronomiskā vasara, līdz ar ko slinkošanai un pūšanai taps darīts gals. Augšā redzams fragments no sc user nistagms noslēdzošās performances otrajā folk-industriālajā piknikā manos laukos, taču vairāk materiāla viennozīmīgi jāmeklē eventa fb lapā. Kopējais apmeklējums, spriežot pēc izdalīto biļešu skaita, bija 60+-1 cilvēki, no kuriem 18 skaitījās mākslinieki, bet tikai 3, t.sk. sc user chimera, nezkādēļ neuztvēra pasākumu nopietni un neuzskatīja par vajadzīgu ziedot tos smieklīgos divus eiro. No 18 pieteiktajiem projektiem nospēlēja 14, turklāt visi (izņemot Hipnopitonu, heh) ļoti kvalitatīvi, bet Hitlerpingvīns pat divreiz (ja ne trīs). Pasākumu nopietni neuztvēra un neieradās Apziņas Parazīti un Lehitkarnef (kā arī land art duets Gaujas Grupa, bet par tiem bēda maza; galvenais, ka Nerten galu galā, kaut arī piektdienas vakarā, bet tika), savukārt Dubna un Twrch Trwyth tika atcelti dažādu saprātīgu apsvērumu dēļ. Pārāk nopietni pasākumu uztvēra Ecolies, tomēr šajā sakarā jāpiebilst, ka savas korekcijas ieviesa iepriekšparedzamā kavēšanās nesamērīgos apmēros, kuras dēļ arī afiša Lakstenes malkas estrādē neuzskaitīja uzstāšanās laikus, tikai secību. Viens no iemesliem noteikti bija tāds, ka ceturtdienas naktī notika neprognozējams dižčiks -- salūza fokuss, kuram bija paredzēti vismaz 3 starppilsētu reisi, kā dēļ piektdienas rītā nācās drudžaini īrēt mikroautobusu, kas ne tikai ievērojami sadārdzināja piknika budžetu, bet, kas krietni skumjāk, arī atņēma pusdiennakts tiesu gatavošanās laika. Vēl, par spīti divu draudziņu klātbūtnei, trīs reizes norāvās un pie kaimiņu džekiem (vairāk jau pie sava baltā bruņinieka Zefīra) aizbēga Raita. Nekas, vismaz kucēni būs skaisti. Cilvēkiem manāmi bija par aukstu, bet nelija un nebija arī tā, ka pie ugunskura trūktu vietu. Galvenais, ka visiem patika :) Izņemot 2/3 Ecolies un čimērai, varbūt

Huh, Zālei aiz muguras arī tas sarkanbaltsarkanais gobelēns, bet tā taču ir pasaules mūzikas grupa, vai nē? Nupat sākās dziesma par Samarkandu! Toties Iļģuciema Kultūras centram zāle ir liela un ērta (tikai suni nācās atstāt auto), akustika arī nevainojama, kā radīta Zālei, ar KKC nesalīdzināsi. Vienīgi tas gobelēns :-/

Labrīt, un daudz laimes kantrī svētkos!? Šodien tomēr būšu aktīvs blogosfērās: dalīšos pārdomās par dažādiem brendiem jeb zīmoliem (plašā nozīmē). Bet piekritīsiet taču, ka vispatīkamāk dzimtā valoda skan no apzinīga cittauttieša mutes? Ar visu akcentu, nepareizajiem uzsvariem un gārumzīmem? Piekritīsiet

Labs vispār Valpurģu nakts dienas rīts! Tāds dātums un vēl sabatā, prikiņ. Esmu augšā jau no sešiem sešiem sešiem, vēnās auļo vitriols. Tiekamies kalnā ^^^

Es, protams, nestāvu ne tuvu rasbainieka Disintegration vinilam (nedz arī latviskoju Apple spamu, jāpiezīmē ;), tomēr plānoju sev uzbrūkošajā dzimšanas dienā tomēr uzdāvināt tomēr kādas 50 jaunas mūzikas vienībiņas bendkempā. In Goodhue County, Minnesota, officials have changed "420 St" street signs to "42x St" Daudz laimes rītdieniņā! Hitler, Hitler! :wink:wink:

PPS

Daudz laimes jaunajā gadā!

Le Sacre du Printemps

Normāli. Par godu sievietei Krievija atpūšas 4 (faktiski 5) dienas pēc kārtas... A mums nekā

Pieļauju, ka tieši 0:00 atrados skrējienā /līdzi sunim, Daugavas virzienā, lejup no Torņakalna. Biju ielūgts sagaidīt uzbrūkošo Vēja ielā 21, taču tas ir reāls perons 9¾ un Nārnija (ja netici, paskaties Google Street View), kā dēļ arī šī eventuāli sportiskā steiga. Kas ir pirmais, ko iemācījos Jaunā gada rītā? Zemei vistuvākā potenciāli apdzīvojamā planēta atrodas Čūskneša zvaigznājā. Tikai 13,8 gaismas gadi. Aidā!

Par uzturēšanos Rīgas kapos pēc plkst 21.00 - pirmajā reizē 80 eiro, otrajā - 350. Ar suni arī nedrīkst. Un smēķēt. To nedrīkst jebkurā diennakts laikā. Šoreiz tikai brīdinājums, jo "meitene smuki sakrāsojusies". Paviesojāmies pie Raiņa, Aspazijas, mūžīgās uguns, vecmāmiņu atrast nepaspējām