Ever After

Nefolka postindustreālo deģu festiņš sauksies ZYKLON BAUR un notiks pie Satrakona Augšciemā (vai Latvijā ir vēl psihodēliskāka nosaukuma ciems, kur tādam pasākumam notikt?), turpat, kur Krankvāli, vecās slimnīcas teritorijā. Egijs nav ielūgts.

Viens no š.g. foršajiem darbiem bija titri HBO rokumentārijam par 1999. gada mēģinājumu atdzīvināt 1969. gada garu tam absolūti nepiemērotos apstākļos. Lasi, nepiemērotā laikā (pēc grandža norieta un vilšanās, jebšu MTV ziedu ērā, kad repa un metāla konflikts vienojas kopīgā toksisku mačo seksismu slavinošā dziesmā), ar nepiemērotu programmu (neproporcionāli daudz agresīva ņūmetāla) un nepiemērotu infrastruktūru (elles karstumā, asfaltētā armijas lidlaukā). Daudz runājošu galvu, tostarp mūziķu, jebšu pārstāvēti ir kā organizatori, tā pasākuma kritiķi. Atgādinu, ka šis festivāls izcēlās ar bezprecedenta pūļa vardarbību un ievērojamu seksuāla rakstura uzbrukumu skaitu, kā arī vismaz vienu nāvi (tā nāve īstenībā pati vērtīgākā filmas šķautne). Lielāko daļu iztulkoju vienā naktī, kāpdams pīpēt bēniņos, jo bija sabraukuši viesi, tostarp, akadēmiskas slavenības. Iesaku, ja interesē nesekla tālaika ASV popkultūras analīze. Mierīgi var nokačāt, tas taču HBO

Peace, Love & Rage

Varbūt kāds cibiņš arī skatījās marksistu vampīrkomēdiju ASINSSŪCĒJI no Riga IFF programmas un nebija tāds lohs kā es, kuram seanss/translācija pārtrūka 10 minūtes pirms beigām, un var pastāstīt, kā filma beidzās/kas vēl notika pēc ~1h50min/bija kāds punkts uz i vai tml.? Apmēram no vietas, kur Oktāvijas personīgā asistenta rēgs pilnmēnesnīcā liek "viesim no bezšķiru sabiedrības" atcerēties, kā tas dzīvojis pirms 1917. gada [cue flashback] ainas ar sava darba augļu (ķirbju) pirkšanu konservos par 2 kapeikām? Novērtētu, jo tagad tāds feilīgs/ķīniešu blusu fīlings. Filma ļoti patika

Blutsauger

Sēžu vilcienā no Tilburgas uz Eindhovenu. Visu cieņu fenomenāli lieliskajai Čelsijai Vulfai, tomēr par Roadburn 2017 naglu (666 naglām) diezgan negaidīti, bet cieti un pārliecinoši kļuva norvēģu psihodēliski industriālā black metal kvintesence Mysticum, kas burtiski apžilbināja ar 100% pārdomātu un tehniski nevainojamu uzstāšanos, arī burtiski atrodoties 3 metrus virs pārējiem. I'm pretty sure I witnessed the single most impressive metal performance of my life so far. Ja neticat, pagūglējiet. (Kaut ko jau arī nofilmēju, paldies nistagmam par 64 GB atmiņas karti!?) Ja sanāks, uzrakstīšu vairāk, jālasa Blaumanis lol

Īsumā čārtiņš tāds: 5. Those Poor Bastards 4. Wolvennest 3. Oranssi Pazuzu 2. Chelsea Wolfe 1. MYSTICUM!

BLANCK MASS koncerta laikā pēc tāda paskaļāka fragmenta kāds (it kā netīšām) zālē ieslēdza gaismu, kas bija visnotaļ nejauki, jo mākslinieks to manāmi uztvēra kā mājienu un savu uzstāšanos pabeidza pēc mazāk nekā desmit minūtēm, vienkārši atstājot skanam jaudīgu skaņas sienu un pametot skatuvi. To vareno skaņu vairākas minūtes neviens neslēdza ārā, un man tas likās ļoti skaisti un piemēroti tādam "ar dievu uz pusēm" festivālam. Pilnīgi žēl sametās, kad uzzināju, ka to izdarīja nevis kaut kāda īgna kultūras nama direktore, bet, visticamāk, saguris apmeklētājs, kurš nejauši atspiedās pret slēdžiem, šādi savdabīgi izgaismojot arī galveno Durbes k/n trūkumu, proti, pufu iztrūkumu zālē (čilla faktors mīnus divi)

Nakšņojām ļoti skaistā un vējainā vietā Durbes ezera krastā, ozoliem un dižskābaržiem bagātajā Līgutu muižas mežaparkā. Lafuma paklājiņi, trīs guļammaisi, termosega, pleds, un visi veseli :)

Šausmas, jau esmu paklausījies Dināru Gulbi (wtf, kaut kāda hāgenskalna komūna), A Dead Forest Index (Jaunzēlande), kuri mierīgi no sava nosaukuma to Dead var mest ārā un, ja tā padomā, tad Forest arī, vienmuļa dīkdienību apliecinoša gaudošana, Matana Roberts (arī garlaicīgi, turklāt angliski un pārāk pasaulīgi, pat urbāni, baznīcā neiederīgi), man gandrīz bail turpināt

Man pat teorētiski nav saprotams pasākuma sākuma laiks ceturtdienā 19:00, bet llai vēl vairāk nostiprinātu sevī slinkumu doties uz Elizabetes Balčus albuma prezentāciju Trīs Zirgos, nopirku biļeti uz Zemliku, kāds tur vairs čiekurveida dziedzeris, man jāmācās un jau braucu uz Zemliku, ir vietas auto, pīkstiniet, kants lasīs lekciju, bet es redzēšu vismaz 1/2 zemāko audioburvju irlā

Sweet Love for Planet Earth

Tu slinko, tu pūsti
Šovakar plkst. 17:21 beidzas astronomiskā vasara, līdz ar ko slinkošanai un pūšanai taps darīts gals. Augšā redzams fragments no sc user nistagms noslēdzošās performances otrajā folk-industriālajā piknikā manos laukos, taču vairāk materiāla viennozīmīgi jāmeklē eventa fb lapā. Kopējais apmeklējums, spriežot pēc izdalīto biļešu skaita, bija 60+-1 cilvēki, no kuriem 18 skaitījās mākslinieki, bet tikai 3, t.sk. sc user chimera, nezkādēļ neuztvēra pasākumu nopietni un neuzskatīja par vajadzīgu ziedot tos smieklīgos divus eiro. No 18 pieteiktajiem projektiem nospēlēja 14, turklāt visi (izņemot Hipnopitonu, heh) ļoti kvalitatīvi, bet Hitlerpingvīns pat divreiz (ja ne trīs). Pasākumu nopietni neuztvēra un neieradās Apziņas Parazīti un Lehitkarnef (kā arī land art duets Gaujas Grupa, bet par tiem bēda maza; galvenais, ka Nerten galu galā, kaut arī piektdienas vakarā, bet tika), savukārt Dubna un Twrch Trwyth tika atcelti dažādu saprātīgu apsvērumu dēļ. Pārāk nopietni pasākumu uztvēra Ecolies, tomēr šajā sakarā jāpiebilst, ka savas korekcijas ieviesa iepriekšparedzamā kavēšanās nesamērīgos apmēros, kuras dēļ arī afiša Lakstenes malkas estrādē neuzskaitīja uzstāšanās laikus, tikai secību. Viens no iemesliem noteikti bija tāds, ka ceturtdienas naktī notika neprognozējams dižčiks -- salūza fokuss, kuram bija paredzēti vismaz 3 starppilsētu reisi, kā dēļ piektdienas rītā nācās drudžaini īrēt mikroautobusu, kas ne tikai ievērojami sadārdzināja piknika budžetu, bet, kas krietni skumjāk, arī atņēma pusdiennakts tiesu gatavošanās laika. Vēl, par spīti divu draudziņu klātbūtnei, trīs reizes norāvās un pie kaimiņu džekiem (vairāk jau pie sava baltā bruņinieka Zefīra) aizbēga Raita. Nekas, vismaz kucēni būs skaisti. Cilvēkiem manāmi bija par aukstu, bet nelija un nebija arī tā, ka pie ugunskura trūktu vietu. Galvenais, ka visiem patika :) Izņemot 2/3 Ecolies un čimērai, varbūt

Otrajā (trešajā?) festivāla dienā bija tik karsti, ka, vedot skaņotāju uz autobusu, pat aizmirsu uzvilkt kreklu, taču tika nospriests, ka Daugavpilij šāds robs garderobē visnotaļ piestāv, tāpēc atpakaļ negriezāmies. Ar pēdējām degvielas lāsēm aktuālo reisu tomēr nenokavējām, bet pēc benzīntanka apmeklējuma iestrēgām trīsstūrī starp milzīgas zobu balināmā līdzekļa reklāmas apēnotu autostāvvietu pie lielveikala MEGO MAX, Svētā Pētera ķēdēs (!) Romas katoļu baznīcu un kaut kādu PDittonnamu ar miljons numurētiem tirguskioskiem iekšā un kinoteātri "Silver Screen" otrajā stāvā, kurā par nesankcionētu tualetes apmeklējumu ("tikai kinoteātra klientiem") draudēja piecu eiro naudassods. Kad vairāk nekā stundu nekur neizdevās atrast gāzes baloniņu prīmusam (pat kioskā, kas piedāvāja visa izmēra zāles pīpītes un maniaku nazi ar galvaskausiem rotātu spalu), secinājām, ka vienkārši jābrauc uz Depo, kur arī meklētais tika iegūts, bet no turienes līdz Daugavpils cietoksnim jau bija kā padot ar roku, tāpēc tālāk devāmies turp. Cietoksnī, kas, visai ticams, ir vispatīkamākā vieta Latgales Tautas Republikas galvaspilsētā, pabildējāmies, pabradājām un palietojām, bet laukā izbraucām pa citu izeju (tas mani mēreni samulsināja, jo pirmās piecas minūtes pēc tam likās, ka tā bijusi tā pati, pa kuru iebraucām). Esot Daugavpilī, tomēr gribas vismaz simboliski pabūt arī pie pašas Daugavas, taču it kā izdevīgākā vieta, kur to padarīt pa ceļam uz Lietuvu, beigu beigās izrādījās esam blakus funkcionējošam cietumam, kuru sākumā daži labi noturēja par pamestu. (Kāpēc mūsdienās vispār vēl liek cilvēkus cietumā?) Redzējām arī rezidentus, bet, kad mums, visai nekaitīga izskata hipijiem, kuri uzskatāmi tikai meklē vietu laiskam piknikam, sāka tuvoties nedraudzīgi noskaņoti vīri ar stekiem, mainījām plānus un nolēmām atgriezties festivālā, pa ceļam piestājot izdaudzinātajos Medumos... kuri izrādījās esam īsta elle in disguise, jo pēc pirmajām piecām pastaigas minūtēm šķietami idilliskajā dabas parkā "Ezeraine", mūs apsēda kvantitatīvi nenormālas odu ordas, kas čilla faktoru samazināja līdz vismaz mīnus desmit. Jāpiebilst, ka parkā bija arī pārāk daudz soliņu tik mazas apdzīvotās vietas parkam (burtiski ik pēc 10 metriem, turklāt jaunu, šogad krāsotu), kā arī no skaidu plāksnēm saskrūvēta "estrāde" pusotras autobusa pieturas izmērā, pie kuras pat piknikoja kaut kādi vietējie, kas, spriežot pēc visa, bija vai nu imūni pret asinssūcējiem, vai atraduši vienīgo no odiem brīvo vietu teritorijā (zem kāda koka -- jāpaskatās, varbūt ir kādi koki, kurus odi īpaši nemīl), jo, nopietni, tas bija neizturami. Tāpēc, ja jums kādreiz sanāk apmeklēt dabas parku "Ezeraine" vasarā, noteikti paņemiet līdzi pretodu līdzekli. Bet tā visā visumā, tas deijtrips uz subj. bija festivāla low-points, turklāt nemaz nebija festivālā, kuram kā tādam nudien nebija par ko piesieties. Formāli nevis saturiski, jo, ja godīgi, es nesaprotu to ārprātīgo "rikšiem bērīt es palaidu" (po) īpatsvara nepieciešamību. Mans personīgais tops izskatās šādi: 1. Theodor Bastard 2. LAIBACH 3. Vilkduja 4. Alio Die 5. OBŠRR. Mēs arī esot nospēlējuši tīri labi, lai gan programmā ierakstīto, visneizdevīgāko laiku bezatbildīgi nokavējām, haha, un Ugņiuss mani vairs nekad nekur neaicinās. Nevajag jau, ja tā padomā, jo līdz šim vienmēr to, kur un kad spēlēt, esmu izvēlējies pats. Nākamais koncerts pašam savā festivālā, bet oktobrī jādīdžejo Tallinā. Tas tad arī pagaidām viss, atā

Daži video no festivāla

Saturn's Husk (sludge/doom, Latvija)
Dj Acetons (classical/antrock, Latvija)
Major Kong I (stoner doom, Polija)
Major Kong II (stoner doom, Polija)
Entropia (post-black metal, Polija)

* (p) po

Daubos Griaucmas '2016 lielākie pārsteigumi bija synthwave disene no palešu skatuves pašās beigās (kurā neviens noteikti nedejoja, jo sākās pamatīga lietusgāze), kā arī tas, ka nekur nemanīju nevienu vemjošu metālistu, ne arī grafiskas vemšanas jeb to cēloņu sekas. Savukārt šīrīta triviālākā atskārsme ir tāda, ka Morisons savās pēdējās pirmsnāves bildēs Parīzē reāli izskatās pēc Šlesera, vienīgi ar gariem matiem :/

Muzikāli Cūkvālā man visvairāk patika DB, Strops (neanonsēta uzstāšanās ar četriem skaņdarbiem no "Likuma burta"), bet jo īpaši -- somu duets Mörkö (arī iepriekš nepieteikts), kas savu performanci novadīja zem sarkanām milzu segām, savukārt tās sākumu (septiņos sestdienas rītā) izziņoja ar velnišķīgi pūķisku tautas instrumentu no Tanzānijas vai Tasmānijas, kuram nosaukumu arī laikam neviens nezina vai neatceras. Toties vārds mörkö somiski nozīmē "bubuli" jeb "bogeyman", un tā sauc arī tēlu Tūves Jansones grāmatās, kura vārds latviski tiek tulkots kā Morra un kurš droši vien līdz ar to neprasa tālākus komentārus. Protams, ugunskurs viņu uzstāšanās laikā dega grūtāk (joprojām spilgtā atmiņā palicis Mūminu Morras paradums apsēsties uz pamestiem, izdegušiem ugunskuriem un aizejot atstāt savā vietā salnas pleķi), taču sava vaina tur noteikti bija arī uz rīta pusi divreiz nolijušajam lietum, kas vēl jo vairāk samērcēja jau tā slapjo malku. Vēlāk biju tik iedvesmots, ka pat pa jokam uzzīmēju viņiem logo. Ja nu kādu interesē, kā Morra apmēram izskatījās un skanēja, lūdzu

Wow, cik sen nav heitots. Nu tad klavierei pie ragiem: filmā "Baltu ciltis" tomēr neuzņēmos (tātad, principā lieki mocījos nedēļu neskujoties -- visu "cieņu" hipsteriem, metroseksuāļiem un postmetālistiem, kas spēj izturēt to fakciknetīro sajūtu), jo viņu briljantais kāstings izlēma "pēdējā mirklī" (ar ēpastu pusvienos naktī pirms filmēšanas dienas) atteikt dalību draudzenei, ar kuru kopā bija plānots turp doties pa taisno no Lampas (t.s. "auglības rituāls ar skriešanu uz upi" notika Rāmkalnos) un tad atpakaļ -- lēmums, kura sakarā savus plānus bija nācies koriģēt pietiekami lielam skaitam ar sentēvzemes pagānismu nesaistītu cilvēku. Tā nu nācās attiecīgi atteikt personai vārdā Edīte ar SMS starpniecību pusvienos filmēšanas dienā. Principiāli. Nenopelnīju 20 eiro, toties atklāju sev vecos Cēsu kapus, paklausījos patīkamu ambientu (beidzot mūzika! nevis tikai tās sarunas "ne par nāvi, ne literatūru" (c) svens) no meitenes zem kupola, uz kuras laptopa ar lieliem burtiem bija rakstīts IEVA, un beidzot redzēju sieviešu stendapu, kurš bija tik izklaidējošs, ka visasprātīgākā pat šķita nevis kāda no komiķēm (pirmo nokavēju), bet pati stendapa moderatore (Inga Gaile). Penija atstāja visizplūdušāko iespaidu ne tikai tāpēc, ka visvairāk kustējās un dīdījās, līdz ar ko bija visgrūtāk nofotogrāfējama (tas tomēr ir "stendaps" nevis kkāds prēnsaraunds, ja), bet tāpēc, ka divas trešdaļas kontenta jau bija iepriekš publicējusi savā cibā. Skaidrs, ka festivālam nevar īpaši pārmest organizatoriskos feilus, ja tas tiek rīkots tikai otro gadu un 90% darbinieku ir brīvprātīgie krekliņos "Pajautā man, un es tev atbildēšu, ka neko nezinu", taču visvairāk man nepatika telšu pilsētiņa, kurā teltis lika celt rindiņās un dzīvniekus neielaida, jo "diemžēl ir mums tāds (nekur nepublicēts) noteikums", tāpēc pēc UZZIBSNĪ vienkārši aizlaidām līdz tuvākajai atlantā atzīmētajai "kempinga vietai" pie Gaujas un pārnakšņojām simtreiz lieliskāk un netraucētāk nekā tas būtu iespējams gludi nopļautā basketbola laukumā, ar visu rīta peldi un virzuli no svētupes piedevām. Otrā vakara Politiķu cepienā galēji nonācu pie lēmuma vairs politiski neatbalstīt Martinesu Bonderasu (c) sveetaa_seeta, un ne jau tāpēc, ka viņa aizstāvības runā trūka jelkāda improvizācijas momenta, bet par rupjo mēģinājumu ielikt sveša cilvēka mutē vārdus "Nepīpējiet zāli!" Kauns, Martinez! Tā nav 22. gadsimta domāšana. Balsošu par Kaimiņu. Bet vakara naglu paurī sagādāja neogrieķu īsanimācija "Dinner for Few" no 2Annu programmas "Sistēmas kļūda" APGAISMO teltī: Vimeo par vienu baksu. Nudien, tā paiettiek apēsta pasaules godība. Īssavilkumā: sarunas galīgi noteikti nav mana stihija, toties guļambanāni gan ir

Rex
Nu ko, šovakar, citēju, konjunktūriskie murgi, kas saucas "Baznīcu nakts". Pasvilināsim?

Īsi un kodolīgi:

Kur es biju 6 gadus? <333

( Detalizētāk )

Dažu epizožu nosaukumi vakardienas roudtripam uz Tamperi

- the grand tammer hotel
- thou shalt pass
- thou shalt not pass
- thou shalt have six free movie tickets you have no use for
- fear & loathing in a paid underground parking lot
- an unnecessary detour
- the living need light, the dead need music *
- clumsy little acts of tenderness
- one man's moustache is another man's poison
- is this shit funny to you? it's not fucking funny you fuck
- this totally happened... again
- corvus corax @100mph

* festivāla grand prix, pelnīti. 5/5

Svētdienas leģions Baltajā naktī Zunda dārza bija dievīgs. Zāle Arkādijas parkā pirms tam gandrīz tikpat. Pat tematiski paspējām uz Ābeļbrāļu Kastrātkuili Spīķeros (nebiju redzējis), vienīgi tur gan varēja nosalt. Pēc šāda sākuma Anglikāņu minimālisms likās pliekans un iemidzinošs. Vēl jāpiemin Saskaņas elektorāta valodā sniegtā intervija raidījumam Vsjo, vsegda, vezģe

Lietuvā ir tik daudz skaistu meiteņucilvēku

Jau otro reizi pēc kārtas pamanu, ka viena festivāla laikā dzirdu krietni vairāk lamuvārdu nekā visā līdzšinējā gadā kopā