Ever After

Paldies, viņa man arī ļoti palīdz ienīst vīriešus (lohus). Tur nav baigi daudz ko mīlēt, ja neskaita izdomu un krānu. Šis ir no Kaligulas demo ierakstiem:

ASARAS

Citāts no filmas. Kurš pirmais pateiks, no kuras (negūglējot, ko es noteikti nevarēšu pārbaudīt, tāpēc mierīgi var arī gūglēt; jebšu, ja izlasa līdz beigām un filma ir redzēta, kļūdīties nav iespējams), drīkstēs izvēlēties, kurš no maniem troļļu kontiem iepukstēsies nākamais. Raksti pareizo variantu un konta nosaukumu komentāros. Pirmajam pareizās atbildes autoram par to nekas cits nebūs! (Ok, es zinu, ka uz manām viktorīnām un aptaujām cibā neviens nepavelkas; tikai sagribējās padalīties ar citātu. Fuck off krišjāni!)

Y’know what I was thinking about today? I was thinking ‘bout those street gangs they got in Los Angeles, the Crips and the Bloods? I was thinking about that buncha new laws they came up with, in the 1980’s I think it was, to combat those street-gangs, those Crips and those Bloods. And, if I remember rightly, the gist of what those new laws were saying was if you join one of these gangs, and you’re running with ‘em, and down the block from you one night, unbeknownst to you, one of your fellow Crips, or your fellow Bloods, shoot up a place, or stab a guy, well, even though you didn’t, even though you may’ve just been standing on a streetcorner minding your own business, what these new laws said was you are still culpable. You are still culpable, by the very act of joining those Crips, or those Bloods, in the first place.

Which got me thinking, Father, that whole type of situation is kinda like your Church boys, ain’t it? You’ve got your colors, you’ve got your clubhouse, you’re, for want of a better word, a gang. And if you’re upstairs smoking a pipe and reading a bible while one of your fellow gang members is downstairs fucking an altar boy then, Father, just like the Crips, and just like the Bloods, you’re culpable. Cos you joined the gang, man. And I don’t care if you never did shit or never saw shit or never heard shit. You joined the gang. You’re culpable. And when a person is culpable to altar-boy-fucking, or anykinda-boy-fucking, I know you guys didn’t really narrow it down, then they kinda forfeit the right to come into my house and say anything about me, or my life, or my daughter, or my billboards.

Esmu "tikai" cilvēks, kālab jūtu likumsakarīgi augošu ļaunu prieku par ierobežojumiem pret pošmīžiem un principmīļiem, apmēram tādu, kādu varētu just tie, kas priecājās, nopietni, ar triumfējošu smīnu, šēroja un #toldyousovoja par pirmajiem nāves gadījumiem pēc vakcīnām. Prikiņ, tu rēc par to, kā tavai sugai neiet. Es arī rēcu. Tam bija jānotiek jau sen, bet beidzot varēs staigāt pa "savu" Voldemorta Rimi bez darbu meklējošiem ģitāras privātstundu pasniedzējiem zūmā (vidējais statistiskais Darbs nevakcinētiem. pacients) un citiem veselā saprāta pretiniekiem. Tā dēļ var arī pastāvēt ārā, kamēr pārbauda tos QR

Vents Sīlis: Vienoti mēs te nevarēsim būt vēl ilgi, varbūt pat nekad. Es katru dienu vingrinos savaldībā par to, ka cilvēkiem ir tiesības uz kļūdu un ir tiesības domāt, kā viņi grib. Tie, kas pašlaik brēc par visiem ierobežojumiem, ir tie, kuri savu svēto principu vārdā nevakcinējas - tās ir viņu pašu izvēles sekas. Ko sēja, to pļauj, tas arī viss. Valdība ir tieši tāda, kādu esam pelnījuši - paši savēlējām. Es uzsveru tikai cēloņsakarības likumu.

Wow, daudziem (daudzām) gan jau tās ir labas ziņas. Kā zināms, vardarbība nav tikai fiziska. Tāpēc tagad iešu tajā spēlē pameklēt psiholoģisku & emocionālu (tai Singapūras Satīna sievai, piemēram, arī sanāk, pa galvu sita tīri mentāli*):

https://www.pieradijumumuzejs.lv

( * )

Komponistam un diriģentam Jānim Mediņam bērnībā bijusi ļoti stingra mājskolotāja. Viņai esot paticis mazo audzēkni iepērt bez nekāda nopietna iemesla. Tā, piemēram, kādā reizē, kad viņš apguvis rakstu darbus, viņa viņam zvetējusi pa muguru ar lineālu, bet Jānim esot bijis skaļi jāskaita līdzi tam, ko viņš uzrakstījis: "Pī-le. Vī-le. Mī-le." Tas tamdēļ, lai blakus istabā sēdošajai mātei, kura allaž klusi adījusi, nerastos nekādas aizdomas.

Tomēr šī rūgtā pieredze Mediņam kalpojusi par pamatu paša rakstura stingrībai tālākajā dzīvē.

Tā man stāstīja viena muzejniece komponista lauku mājās, viņa memoriālajā istabā.
Sapnī.
Pagājušajā naktī.

Es atkal visu laiku lasu tos mūzikas skolotāju sludinājumus Darbs nevakcinētiem. un redzu, ka ar tiem ir visbēdīgāk, jā, tieši mūzikas skolotājiem kaut kādā provincē, ģitāras privātstundu pasniedzējiem, līnijdeju koučiem un visādām vienreizēju ideju ģeneratorēm no lauku mazpilsētām, nu, ir vēl dažas kategorijas, bet tagad jau ir arī labs noiets un arī atsaucīga mērkaķauditorija, spriežot pēc komentētājiem. Tas ir, ES GRIBĒJU TEIKT, ka muzikalitāte un talants, kā arī pedagoģiskas noslieces varētu pat būt RISKA FAKTORS, piemēram, paskaties uz Vestrtardu Šimkusu ;(

Mediņa bildē arī, ja ielūkojas ciešāk, ir kaut kas no tā Ciekura viegli pasistā skatiena. Ilgi skatīties nav ieteicams, var ievilkt gaismas tīmeklī (tunelī?) brr

Eu es tikai otro reizi skatoties pamanīju, cik tur apakšā skābs muzikālais pavadījums

Atvainojies!

Karagājiens uz Ēģipti nebija vienīgais Musolīni pompozais žests. Viņš Hitleram bija drusku tāds kā Lukašenko Putinam.

Jācer, ka vēsture atkārtosies un Valoģja nošausies savā bunkurā, bet Baķku bečebešņiki piekārs kājām gaisā pie viņa jobanā dvarec ņezaļežnosķi.

Suņus gan varētu atstāt dzīvus

Viens no š.g. foršajiem darbiem bija titri HBO rokumentārijam par 1999. gada mēģinājumu atdzīvināt 1969. gada garu tam absolūti nepiemērotos apstākļos. Lasi, nepiemērotā laikā (pēc grandža norieta un vilšanās, jebšu MTV ziedu ērā, kad repa un metāla konflikts vienojas kopīgā toksisku mačo seksismu slavinošā dziesmā), ar nepiemērotu programmu (neproporcionāli daudz agresīva ņūmetāla) un nepiemērotu infrastruktūru (elles karstumā, asfaltētā armijas lidlaukā). Daudz runājošu galvu, tostarp mūziķu, jebšu pārstāvēti ir kā organizatori, tā pasākuma kritiķi. Atgādinu, ka šis festivāls izcēlās ar bezprecedenta pūļa vardarbību un ievērojamu seksuāla rakstura uzbrukumu skaitu, kā arī vismaz vienu nāvi (tā nāve īstenībā pati vērtīgākā filmas šķautne). Lielāko daļu iztulkoju vienā naktī, kāpdams pīpēt bēniņos, jo bija sabraukuši viesi, tostarp, akadēmiskas slavenības. Iesaku, ja interesē nesekla tālaika ASV popkultūras analīze. Mierīgi var nokačāt, tas taču HBO

Peace, Love & Rage

FB kartupeļu vienotībā ir spēks! Lakoniski atbildēju uz vienu komentāru ("Žēl, ka neizdevās."), kuram šobrīd ir 71 tīkšķis, pie Valsts Policijas ieraksta par sestdien aizturēto Ministru Kabineta durvju dedzinātāju ar "lašara ne revolucionārs", un jau pēc 5 minūtēm komentārs bija noreportēts kā kopienas standartiem neatbilstošs un pazudis. Diezgan ironiski, jo sanāk, ka kriminālnoziedznieku lamāšana ir antikomūnistiska. Oriģinālā komentāra autors (krievs, kas, spriežot pēc visa, krāmē paletes kaut kādā īrijā) vēl paspēja man parādīt 3 vidējos pirkstus (ar emoji), uz ko es paspēju atbildēt ar "MK durvis lašaram" (to gan viņš nez kāpēc ietīkšķināja), bet tas arī viss. Anyway, man ir vēl viens. MK durvis - Lašara 1:0 :-)

Oukeeeei, Team Singapūras Satīns it is.

"Džordžs... Pītersons" 🚩🚩🚩🚩🚩🚩🚩🚩🚩

Policijai tomēr laikam var ticēt vairāk nekā māksliniecisku dvēseļu tieksmei mistificēt savas biogrāfijas, domāju pie sevis, labojot visos sociālajos tīklos noslepkavotās miglas raganas dzimšanas gadu no 1976. uz 1969. (Vikipēdijā mainīts 16. oktobra vakarā.) Es jau brīnījos, ziņās lasot par 52 gadus veco mūziķi, jo man nesanāca 52. Septiņi gadi dāvanā sev, nāvei, kam, cilvēkiem likteņa vērpējām citi plāni. Vēl mazliet ironiski sarūgtinošs ir šis apdeits: Police said that he first started firing arrows at people but constantly missed, that he used two other weapons in addition to the bow and arrow, and that all of the fatalities were a result of stabbings rather than arrow shots.

Iešāvās prātā uztaisīt tizlu mēmi XD

( squid game grandpa sad versus excited swap )

Håkon - the moral compass of Vargnes <3