Ever After

ĐƵɆŁƵS MȺŁꝀȺSȻƗɌŦĒɈS ȺɌ ĐƵɆŁƵS SƗɌĐƗ
ĐƵɆɌ ꝀȺɌSŦᵾ ĐƵɆŁƵƗ ᵾN ꝀȺĻ SȺVᵾ SƗɌĐƗ $2BB2<33

Meiteņu pazemotājs? F/O celibāta sapistās smadzenes. Neviens nemīl cibu vairāk par Ingmāru, Nefolku un Miseni, tie ir fakti; bet no šiem trim nevienu meitenes nemīl vairāk par nefolku; nē, ne jau cibas meitenenes, vispār; nu un, ka skauž
Ne jūsu

$𝖌$

3 of 3

Un pie viena sveiciens no filozofijas doktora

Dašai un katram!
via zhirix

Wow, daudziem (daudzām) gan jau tās ir labas ziņas. Kā zināms, vardarbība nav tikai fiziska. Tāpēc tagad iešu tajā spēlē pameklēt psiholoģisku & emocionālu (tai Singapūras Satīna sievai, piemēram, arī sanāk, pa galvu sita tīri mentāli*):

https://www.pieradijumumuzejs.lv

( * )

Tikai tagad pievērsu uzmanību tam, ka vectēvs dzimis tajā pašā 1911. gadā (Odesā), tikai mēnesi un divas dienas pēc Poruka nāves (Tērbatā). Varbūt tas varētu būt izskaidrojums mīklainajam PDF nosaukumam? Ja kādam pārāk daudz satura, atgādinu: šodien internetā sameklēju publikāciju par savu vectēvu, ķīmijas profesoru (RTU zinātniskais žurnāls, nr_19, 2012), kas saucās RAKSTNIEKS JĀNIS PORUKS. Ja tā padomā, abus notikumus tomēr saista vēl kaut kas kopīgs, proti, tie nenotika Latvijā, bet notika ar cilvēkiem, kuru dzīvju lielākā daļa notika Latvijā. The rabbit hole deepnesssss

1940. gadā 27. februārī J. Balodi iesauca Latvijas armijas obligātajā karadienestā 6. Rīgas kājnieku pulkā. Karadienesta laikā viņš strādāja par ķīmiķi-analītiķi Kara ministrijas Apgādes pārvaldes bruņošanās daļas laboratorijā.

1944. gada 2. augustā J. Balodi mobilizēja Latviešu leģionā. Ceļā uz fronti viņš dezertēja un slapstījās līdz 24. septembrim, kad fronte pārvēlās pāri Meņģeles pagastam.

Šo nezināju.

Studentiem J. Baloža piparotie joki patika. G. Zaķis, vēlākais pazīstamais koksnes ķīmijas pētnieks, atceras viņa padomu studentēm: „Ja jums, cienījamās dāmas, gadītos dvīnītes, tad dodiet tām vārdus Entalpija un Entropija un aiciniet par krusttēvu veco Balodi.”

Pie mazeltov jau komentēt neiešu, piešūs vēl menspleiningu, uzvārds arī man megapopulārs, periodikā 1,3 triljoni rezultātu, jebšu žurnālu ZVAIGZNE, protams, atceros kā ikviens vēlīnā sovoka mazpilsonis. Vienā 80. gadu numurā arī mūsu ģimenei bija ticis vesels goda atvērums un uz pāris lapām intervija ar vectēvu, ilggadēju LVU ķīmijas profesoru, brīvajā laikā pusprofesionālu tulpjaudzētāju un selekcionāru (nebūs daudz pārspīlēts, sakot, ka savā mūžā esmu notīrījis, pārkrāmējis, caur pirkstiem izlaidis aptuveni 4,2 kvintiljardus tulpju sīpolu), jaunībā arī vienu no stabilākajiem basketbolistiem starpkaru Latvijas laikā, kurš spēlēja arī valsts izlasē un pat vienā Eiropas čempionātā, 1937. gadā Parīzē, dabūja sudrabu, jebšu uz laukuma nemaz neesot ticis, jo... "sakāvies", kā viņš man stāstīja :). Raksts tika pieteikts ar skaļu atsauci uz paša vectēva metonīmiju – apgalvojumu, ka abiem ar dzīvesbiedri (kuras vārdā viņš nosauca vienīgo sevis radīto tulpju šķirni "Ilona") kopā PIEDER PIECAS VIEGLĀS AUTOMAŠĪNAS! Īstenībā, nepiederēja neviena, bet ar tām viņš, protams, domāja piecus uzaudzinātos, izglītotos un pasaulē palaistos bērnus, no kuriem viens bija mans tēvs. Uz to brīdi arī 4 no 5 bija izprecināti un ieviesuši nopelniem bagātajam senioram mazbērnus. Es pats gan no viņa stopudova vairāk baidījos, nekā mīlēju, bet mūsu bija tipiskā PSRS zinātnieku/ateistu ģimene, kurā mīlestības vietu ieņēma pragmatiskas rūpes un vārdi ar tādu sakni vispār netika lietoti.

Bet tagad pie sinhronitātes: mēģinot sagūglēt vectēvu internetā ar atslēgvārdiem vārds uzvārds ķīmijas profesors, pirmais rezultāts (izmeļošs biogrāfisks pdf) nezkālab saucas RAKSTNIEKS JĀNIS PORUKS, I sith you not. Kādā vispār sakarā? Par Poruku tur nekā nav... Dienas wtf XD

Pirmais kovids manā paplašinātajā ģimenē (20+ cilvēki) ieradās tikai pirms 10 dienām un, tavu brīnumu, tieši pie nevakcinētas personas – māsas vecākā bērna, kurš tikai 1. oktobrī sāka apmeklēt to kruto jaunuzcelto dārziņu Mārupē un nekur citur inficēties nevarēja. Visai likumsakarīgi, jo pieļauju, ka Mārupē un Jaunmārupē dzīvo daudz kartupeļu, un tajos bezgalīgajos "jauno" (daudzviet jau paveco) privātmāju līdzenumos vispār valda tāda kartupeliska estētika & domāšana, vecais sliktais viensētnieciskais "ka tik sev labi", ko man cenšas pārmest tas aptaurētais sirdszaptiņas eņģelis no Telox. Visiem pārējiem šajā paplašinātās ģimenes šūniņā (abi vecāki vakcinēti), kas tagad izolējas, līdz šim tests negatīvs.

Porukam vispār aizbrauca jumts un viņš metaforiski nosala zem egles kā paša Cibiņš, jebšu cibas lohs nr_1 teiktu, ka tās sīkburžuju feministu draudzenes/sievas dēļ.

Šo viņš rakstīja vēl pie diezgan pilna saprāta esot

Tā, nu jau es sāku aiziet spaisā. Domājot par Paula tēvu, Kaladanas hercogu Leto kā sava veida Vecās Derības Lātu, kurš dievišķas varas mudināts pameta dzimto Sodomu, sāku domāt par Lato Lapsu, par kuru arī jābrīnās, kā harkoneni vēl līdz šim nav nožmieguši. Hercogs Lato? Skan autentiski (tikai skan)

#baldursdune

Kas jauns Mapatijā?* Rieksturam ģimenē svētki! Vienīgi kaut kā galīgi neskauž... Bet tas jau ir labi! Skaudība nerotā cilvēku, un /s es šeit esmu, lai rotātos.

* (c) antiprojekcija

Tulkoju kārtējo arheoloģiskas ievirzes seriālu un kā vienmēr uzzinu daudz jauna un interesanta. Piemēram, Bībelē visai neglaimojoši aprakstītā Sodoma, visticamāk, gājusi bojā virs Nāves jūras eksplodējot meteorītam (kaut kas līdzīgs Tunguskai '1908), kas sodomītus burtiski izsmērējis pa sienām, sprādziena izraisītais cunami saindējis augsni ar sāli, tāpēc konkrētā teritorija 700 gadus nav tikusi apdzīvota, u.t.t. Bet stāsts nav par to. Lokalizācijas nolūkos nācās pārlasīt 1. Mozus grāmatas 19. nodaļu, un man metaforiski atkārās žoklis. Iesaku ar to iepazīties katram Svētajos Rakstos dibināto "tradicionālo" ģimenes vērtību aizstāvju dubultmorāles pētniekam. Pasakas kodols gan jau vairumam ir labi zināms -- Ābrams pierunā Dievu nenopostīt Sodomu uzreiz, bet dot iespēju atrast tajā vismaz desmit tikumīgus cilvēkus. Tad nu Dievs sūta turp divus eņģeļus, kurus vietējie tūlīt grib "iepazīt" (tipa, izvarot), bet Ābrama brāļadēls Lats uzņem pie sevis, vietā izvarošanai piedāvājot abas savas meitas-jaunavas (pirmais psc), jo viesmīlība, saproties, pirmajā vietā. Tālākie 20 panti apraksta visu to sāgu ar sēru, uguni un Lata ģimenes bēgšanu, bet pēdējie (30--38) ir otrs megapsc -- abas minētas meitas nespēj tikt pie vīriem, tāpēc uz maiņām piedzirda savu supertikumīgo tēti un ieņem no viņa dēlus, kuri vēlāk kļūst par ievērojamiem jūdu ciltstēviem. Te tev nu bija tradīcijas! Labi, ka vismaz Kabala neinterpretē rakstus burtiski, bet, nez, kādu morāli šajā saskata tie, kas to dara?

Samērā vienmuļa, bet pamācoša īsfilma (tikai 10 min)

Unedited Footage of a Bear