Ever After

Velku laukā un pārdodu visu veco underground stafu, jo pašam tikai aizņem vietu, 100% vairs nebūs vajadzīgs, neinteresē, to visu iekrāju jau pirms 15-20 gadiem un kopš Elven Witchcraft (eu telox, rekur ir mana bērnības māju adrese un vārdsuzvārds, bet ko tu ar to darīsi?) slēgšanas neesmu pat lāgā cilājis, jebšu vienkārši izmest sirds un prāts neļauj.

Jo īstenībā tur ir tūkstoši, mierīgi varu vēl kādu mēnesi nestrādāt, jo pircēji ir, jūs pat neticēsiet.

p.s. pie viena duksēju savu suni Imiru; nē, tas vārds nenāk no Vladimira bez autokrātiskām ambīcijām, bet senskandināvu mitoloģijas milža, no kura nokautās miesas daļām tika radīta pasaule (visas deviņas pasaules; Midgarda tikai no uzacīm vien, how about that?)

Šis ir dienas jaunvārds. Tā ir situācija, kad kaut kas obligāti jānoskaidro, lai nenāktos atvainoties kā Čečenijas līderim. Piemēram, nupat man bija steidzams jānoskadirovs mārku jautājumā. Kas ir mārks? Nojautu, ka tas kaut kā saistīts ar linu mērcēšanu pirms pēcapstrādes, un, izrādās, nojautu pareizi bet tomēr bija jānoskadirovs.

https://tezaurs.lv/m%C4%81rks:1

Bet Austēja (tiesa, ar šauro e) ir common leišu vārds, man liekas, vai tik ne kāda senču dieviete, wtf, Tieslietu ministrijas dzimtsarakstu departament, tie taču kaimiņi, kāda tēja. Bet Inerce labs. Vajag arī Ērci (vīr. dz.). Ērcis Lācis, piem.

Tikko pārstrollēju Akmens tiltam ar kājām un riteni pie sāniem, jo to bija vērts izbaudīt nesteidzoties: margas vējā gaudo, kauc, auro kā sirēnas; tur, kur margu režģis, raksts, musturs biezāks, sapītāks, sarežģītāks un spraugas gaisam mazākas, šaurākas, un to ir vairāk, vējš taurē skaļāk, griezīgāk, apdullinošāk. Par vēja spēku, stiprumu, jaudu neizteikšos, jebšu Sadales Tīkls man visu laiku sūta īsziņas, bet es te cenšos čenelēt Regīnu Ezeru

Viena no Dabām raksta, ka Balodim uz skausta esot ietetovētas rūnas TYR... Interesanti, jo trīs secīgas rūnas man tur nudien ir, ir arī citi burti, kuriem 2022. apritēs 20 gadi (ietetovēju Lietuvā), jebšu NEVIENA nav no tām, ko uzrakstīja Egijs, vismaz ne vispārpieņemtajā izrunā (Algiz/Elhaz ir Z). Man nav arī nekāda sevišķa iemesla citu starpā izcelt tieši šo senskandināvu dievu, kur nu vēl tetovēt tā vārdu sev uz skausta. Tas ir tikai kārtējais rādītājs ar kādām puspatiesībām šī persona, būtībā mans produkts, tāpat kā Gobzems ir Kaimiņa blakne, operē. Operē, bet būtībā imitē mani. Slikti imitē, jo, ja man pat kaut kāda, es tiešām nevaru iedomāties, kāda, iemesla dēļ sanāktu piečurāt kedas, es par to nepietaurētu visu sviesta cibu, bet nokaunētos un izdarītu secinājumus. Nākamreiz nemaz nesākšu... ar šādām personām operēt es.

Tā jau nu gluži nav, ka savā hroniskā miega bada un taurīna delīrijā, apdullinājies ar spaisa dūmiem un trulu mašīnmūziku, būtu pilnībā zaudējis spēju paskatīties uz sevi no malas un praktizēt pašrefleksijas tehnē, jo, piemēram, ievēroju, ka atprātotā wokeševiku influencera Ingmaņa Frindžmāra iespaidā arvien biežāk izjūtu kārdinājumu izmantot sintaktisko vienību atprātots, jebšu apropriēt svešu humoru ir labais tonis tikai ar retiem izņēmumiem. (Iespējams, tādēļ, ka sensenos laikos manis pieskatītajā elektroinxrustriālās kultūras forumā bija internet dad type klons Dementors, tikai ar drusku citādiem simboliem, tā, lai sanāktu, ka viņš ir arī mentors ar noteikto artikulu). Tālab apņemos atprātotību un atprātošanu turpmāk atstāt Frindžmārmērmena ziņā un pats būt vienkārši (jebšu ne īstenībā, bet pasakaino lohu recepcijas "recepcijā") ajts ar novakcinētu auru

Vēl mazliet, un mans riebums būs sasniedzis, ja ne zenītu, tad pietiekami lielu intensitāti, lai es apstātos; es runāju, protams, par riebumu pret sviesta cibu (nevienu konkrēti! jebšu katrs, kurš iedrošinās sūdzēties par Latest Posts kvalitāti manās acīs automātiski kļūst resns & should check one's effin privilege & eff off nicely), to, kā šis portāls man pēdējā laikā (2021. gadā vispār) liek justies un cik maz gandarījuma sniedz. Gandarījums turpinās vidēji 10 minūtes pēc puksta, bet pēc tam domas ir jau vai nu citur, vai nākas pārslēgties uz aktīvu karošanu/aktīvu ignorēšanu/pasīvu rezignāciju, jo pozitīvs fīdbeks reāli zaudē orkiem vienos vārtos un vispār nerodas iespaids, ka tev te ir vairāk par uz pusotras rokas pirkstiem saskaitāmu draugu, jebšu piedraugoti ir 70.

Rezignācija ir vārds, ko iemācījos no Hederas to 3 rudens mēnešu laikā pirms 10 gadiem, un jāteic, ka tas ir viens lielisks vārds, par ko nebija arī šaubu pirms 10 gadiem, lai aprakstītu stāvokli, kurā tevi agrāk vai vēlāk noved tas pasaulīgais, kas patiesībā nav domāts tev. Tas, par ko uzdodot sev jautājumu: Vai tev to vajag? atbilde ir: Ne pārāk.

Vakarnakt tajā nelabumā peldējos pārāk ilgi, tik, ka sajutos kā tāds barons Harkonens tajā melnajā dūņu vannā jaunajā Kāpā; ejot gulēt, jau šķebināja no tā, ka tik daudz un bezjēdzīgi ir nācies domāt par to tārpu Krišjāni vai par tiem smieklīgajiem, resnajiem inceļu tehnokrātiem, it kā pasaulē nebūtu interesantāku lietu par ko domāt. Tad jau labāk nopirkt Go3 abonementu uz mēnesi, līdz Z-svētkiem noskatīties šāgada Lauku Sētu un gulēt mierīgi. Bve

Pamanīju, ka līdzīgs nelabums pēcpandēmijas laikā mani pārņem ikreiz pēc mazliet ilgākas nekā nepieciešams komunikācijas ar nepazīstamiem cilvēkiem, kā, piemēram, ar to priecīgo kristieti 18. novembra vakarā vai Brāļu kapu sargu, ar kuru tērzējām par suņiem un narkomāniem, kas te nākot lietot, pie Mūžīgās uguns. Tas noteikti ir viens introvertu krusts, bet, jo šī komunikācija šķiet nekaitīgāka un pozitīvāka, jo pretīgāk es pēc tam jūtos; man vienam ar sevi pāris minūtes ir īslaicīgas mentālas paģiras, teju instinktīvi gribas spļaudīties, teatrāli vemstīties vai vismaz nolamāties.

Vai tie būtu tie dēmoni? Nē, tā ir emocionāli kognitīvā disonanse. Tā man nekad nav pēc runāšanas ar pazīstamiem cilvēkiem, pavisam neatkarīgi no manas attieksmes pret tiem, tad, ja ir zināms, ka man ar šiem cilvēkiem būs kaut kāda darīšana nākotnē. Jo tad tas ir jēgpilni, bet padziļināta komunikācija ar random svešiniekiem pēcpandēmijas periodā... no, nē, why, tā laikam man būs no-go zone, jo, cik esmu novērojis, šo nelabumu nejūtu tikai tad, ja ir notikusi konfrontācija un esmu atdzēries lobsteru serotonīna.

Domājot par to, kāpēc nereti esmu spējīgs uz spīdošu pašsabotāžu, kas beigās noved pie visā visumā apsveicamiem rezultātiem, sapratu, ka to pašu ar sevi nemitīgi dara cilvēce – ar katastrofālām blaknēm, bet vienmēr pozitīvu iznākumu, lai ko arī gvelztu pesimisti un atpakaļrāpuļi. Patiesībā visvairāk parodijkontu cibā ir par mani, jo tādi taču ir pilnīgi visi baudas parodijkonti. Dombravai ir taisnība par rūgtumu, Zazim par to, ka tas ilgi neturpināsies (prognozēju, ka 2022. gadā jūs pārsvarā izklaidēs Parets un Boriss), jo es, goda vārds, apzinos, ka man vajadzētu izmantot savu pieslēgumu logosam produktīvāk. Nevis tā, ka vienu brīdi skaļā balsī smejos pats par saviem jokiem, bet nākamajā esmu viegli aizkaitināms vai pat agresīvs realitātē tikai tāpēc, ka tobrīd paralēli pārmācu kaut kādus zemcilvēkus onlainā. Smieklīgi taču tas viss. Bet es klausu interneta tētim JBP, un man jau sen ir plāns. Wait for it

p.s. šovakar/šonakt jau 50+ sms no khosmos & it's happening as we speak; visu izlasīt nav iespējams, taču phz esot viņu izvarojis, bet cibā neejot vairs vispār nekad ne par ko un nekādos apstākļos, jo smaga trauma pēc tā parodijkonta, par kuru policijā esot iesniegums (es viņai ticu :) un kurš, goda vārds, nav mans

Zīmīgas pārrakstīšanās cibā šorīt:

veselis lamuvārds vietā labumvārds
bauda nevar būt bulijs, jo ir viens pret vārākiem, nevis vairākiem

Vārdam ņirgāties latviešvalodīgo uztverē ir emocionāli spēcīgāka un negatīvāka nokrāsa par krietni neitrālākajiem un korektākajiem izsmiet vai zoboties tāpēc, ka daudzi bērnībā ir stigmatizēti par ņergāšanos uztura jautājumā, kālab jau paši saknes burti vien rada atbaidošu iespaidu.

Katrs, kurš savā mūžā trenējies boksā, austrumu cīņās vai ielu kaujās (es pats tikai otrajā), zina, ka sist vajag nevis ar roku, bet gan ar visu ķermeni.

Kā es varu būt bulijs, ja esmu viens pret vairākiem? Pārējie kolēģi kaujas savās ielās.

Tās man tikai tādas pārdomas.

Konservatīvās domāšanas portāla Telos.lv redaktora analīzes līmenis



Opā, deģis nefolks ienīst piderasu kautski! Šķelšanās cibas liberastu bariņā!1 & vēl piezīmēt sarkanu pimpīti kaut kur, jo uz savas ielas sētas taču nedrīkst. Nē, bet jā, visu cieņu kautskim par mīkstā ŗ prašanu un lietošanu, jo es to vēl nemāku un tā organiski nesajūtu. Kad izaugšu liels, sākšu saprast akciju tirgu un to, ka esmu seksīgākais vīrietis savā reģionā, noteikti saņemšos un iemācīšos, un tad izmantošu visuŗ

Tas nav kaut kas, kas kaut kur kaut ko, tas ir kaut kas cits!

Šajā novembrī varētu apņemties vienīgi neiebraukt nevienam ar pieri degunā. Nebūs tik grūti, kad tie divi metri un viss tass

Konsekvence bija kaut kas labs, vai ne? Labi, tad, ja es teikšu (teicu) "beidz", tas nozīmēs (nozīmēja) "Beidz!" as in pavēles formā, nevis "lūdzu, beidz" liekulīgā kristieša formā. Kas pienākas par nepakļaušanos pavēlei (likumam)? Pareizi, sods jeb bauda. Bauda par nebeigšanu uzmākties laikmetīgajā sabiedrībā vismaigākajā gadījumā parasti ir vai nu naudas sods, vai uzmākšanās iespējas liegums, mazāk maigākos un nelaikmetīgākos gadījumos – moku rats vai sabradāšana ar ziloni, bet es būšu maigs. Jebšu nevis pašmērķīgs konsekventums, bet gan autentiskums un radikāla brīvība ir nākotnes panteisma vērtības. Ja mana brīvība ir tavs cietums, tu neesi pietiekami #laikmetīgs un 22. gadsimta sabiedrībā tev būs tikpat daudz vietas, cik brīvības 1. gadsimta romiešu arēnā pie lauvām pūlim par izpriecu. Savukārt lepnums ir tikums, jo neparedz melīgu lišķību un izdabāšanu ne dēmosam, ne dzīviem vai izdomātiem elkiem. Beidz! (Nelūdzu!)

Vakar pirmoreiz biju LIDL (Mežciema), sapirkos sev un suņiem* dāvaniņas no Kārļa Skalbes un ar visu stāvēšanu rindā pilnīgi nopietni izbaudīju pilnīgu NEYSLUTRANS

* poļu vistu sirdis par 1/3 lētāk nekā centrāltirgū, eitunost, iztukšoju visu vitrīnu**
** manis attaisnojumam, sevišķi daudz palicis nebija :/

Par menspleiningu es, protams, atvainojos nenopietni. Manā semantiskajā universā tas ir tāds pats non-issue kā doksošana, jo, nu, kamon. Kamēr kāds (KĀDA) to spleiningu neizvelk no aizgultes, tādām lietām, man liekas, uzmanību neviens cits nepievērš. Šāda mākslīga jēdziena piesaukšana jau pati par sevi diskusiju neglābjami padara par seksistisku, sevišķi tad, ja tā iepriekš tāda nav bijusi. Kad es kaut ko paskaidroju, man ir vienalga, kādam dzimumam es to paskaidroju, un skaidrojumā nekas nemainās. Kaut ko var modificēt atkarībā no vecuma vai intelektuālās un morālās attīstības līmeņa, bet beigu beigās jāatgriežas pie vienas senas atklāsmes (kas man jau bija kļuvusi par aizklāsmi, taču, klikšķinot uz savas cibas tagiem, uzgājās): cenšoties panākt tikai kaut ko vienu, vienmēr tiks panākts arī tieši pretējais. Jo vairāk kādam pārmetīs menspleiningu, jo vairāk tas skaidrosies, attaisnosies un vīrskaidrosies, kamēr saputrosies. Jo vairāk pišjānis vai zazis man kratīs ar pirkstu, jo sliktāk es uzvedīšos. Jo vairāk es spiegšu cibas orkiem Atpisies!, jo vairāk tie te spietos (kas arī ir jautri, bet apnīkoši). Un neetiski mani nekad nepiedraugos, jo es toreiz izmetu to smirdīgo cirslīti, ko viņa bija iekonservējusi savam nekrozoodārzam. Tas taču ir tik pašsaprotami (uzrakstīja lietotājs bauda un aizgāja atbildēt anonīmajam vēlās nakts virinātājam ar vēl vienu khosmisku cibas momentuzņēmumu)

Nesaistīti, bet fakti: cibošana tomēr ir veselīgāka par smēķēšanu, jebšu (esmu apņēmies (korekti) lietot jebšu pie katras izdevības tik ilgi, līdz uz to atkal nesaņemsies Haijams) vienlaikus to veicina, jo pēc iecibošanas ir jāuzcibo, savukārt tā vienu brīdi LV industriāļu leksikā (kas, starp citu, vienmēr bijusi kā subkultūrai ļoti unikāla, vēsturiskos nolūkos būtu jāsāk veidot kaut kāds glosārijs) sauca uzpīpēšanu, proti, ciba (cīga) ir cigarete. Bet vispār es cibojot pēc pēdējās iecibošanas biju izdomājis iecibot kaut ko par degvielas cenām, bet tad sāku domāt šito

Tā, nu jau es sāku aiziet spaisā. Domājot par Paula tēvu, Kaladanas hercogu Leto kā sava veida Vecās Derības Lātu, kurš dievišķas varas mudināts pameta dzimto Sodomu, sāku domāt par Lato Lapsu, par kuru arī jābrīnās, kā harkoneni vēl līdz šim nav nožmieguši. Hercogs Lato? Skan autentiski (tikai skan)

#baldursdune

Tā kā tulkot DUNE neviens man nav piedāvājis (bet pats neuzprasos, jo bīstos Jodorovska likteņa) un lielā filma jau ir uz ekrāniem, varu pateikt, ka es spice būtu lokalizējis nevis kā spaiss, kas ir drusku smieklīgi, ņemot vērā vēsturisko kontekstu, bet gan kā viela. Nav perfekti, jo pēc būtības tas ir vielu maisījums, taču esošajā valodas piedāvājumā, manuprāt, labāku alternatīvu nav.