Ever After

Divas epizodes: pirmā, viņa iesaiste epatāžā ap Nacionālā Teātra mūzikla "Vadonis" libretu (it kā Dimas Krimitera sacerētu) kaut kad 00. gadu beigās laikam. Par skandālu es to gluži nesauktu, jo Sakss jau nevienu tiesā nesūdzēja, tikai paziņoja, ka librets lielākoties ir viņa, bet honorāru iekasējis viens Kaspiss, lai gan Nilam to nemaz tā baigi nevajagot, tāpēc ka pieteicies palīdzēt rakstīt brīvprātīgi; līdzautorības kredītu gan). Ojārs Rubenis, kas tolaik bija NT direktors, bija like who the fuck is Nils Sakss, es dīloju tikai ar Kaspi un Zigi, pis nax, un pēdējais to noteikti atbalstīja.

Otra epizode bija nepastarpināta un atgadījās pārvācoties no neilglaicīgas (katrā ziņā negarlaicīgas) dzīvesvietas Z.A. Meierovicas bulvārī uz Āgenskalnu, kad viens bez palīgiem nēsāju mēbeles no tā paša korpusa, kurā rezidē arī Reimonds Pols un Zigmērs Liepišņš, augšstāva lejā uz kupenā noparkotu mašīnu un nama durvīs biju iestutējis rakstāmgalda atvilktni, lai tās stāvētu vaļā un netraucētu. Jau mēreni saguris (man pēc tam divas nedēļas sāpēja ceļgali, jo arī Āģīti bija kaut kāds ceturtais stāvs) kāpjot lejā ar kārtējo kravu, pie durvīm redzu, ka pa tām ienāk Zigmērs un manu sistēmu tā nonšalanti likvidē ar bezmazvai, kas te par bomzi atkal ievācas-izvācas izteiksmi sejā. Toreiz tikai noburkšķēju "baigais kings" (viņš dzirdēja), bet vienlaikus arī sāku mentāli vainot tajā "Vadoņa" lietā. Jauno Veseli Sakss interesē ne tikai viendienītes Severīna dēļ, bet arī kā literāts. Reiz taču cibā bija tāds rakstnieks_nr1 :)

Vakardien no rīta izstaigāju galvenos Rīgas kapus, un man ir dažas lietas ko teikt, bet laikam visas uzreiz nesanāks.

Pirmkārt, Rainis vs. Aspazija. Rainis ir reāli apdalīts, a čom bazar? Esmu 120% pārliecināts, ka viņš pats neaprūvotu to homoerotisko vingrotāju. No kreisās puses viņu kā barga sardze ielenc (Rīgu no Raiņa gara sargā, kā es to iztēlojos) visādu krievu militāristu kapakmeņi ar atbaidošiem uzvārdiem - Zubovs, Zuličs u.tml. Ir viens Matrozis un kaut kāds -kalns, bet kirilicā. Raiņa dibenā nez kādā sakarā aprakts Ādamsons. Nu, vismaz tuvu, bet kāpēc dibenā? Pa labi ir Elīna Zālīte: autore, kuras kopotie raksti gozējas daudzās sovoka laiku sekcijās, bet neviens nekad nav lasījis un parasti vispār ir aizlikti dibenā citām grāmatām, tradicionālajiem Balzaka un Dikensa kopotajiem, piemēram (man pilnīgi visās ilgstošajās dzīvesvietās Latvijā ir bijuši šie komplekti, varbūt vienā nebija Dikensa, bet tas slimīgais pranču grafomāns gan); mums tādu Zālīti baltu filologos LV lit vēsturē pat nepieminēja.

Aspazijai savukārt nav par ko sūdzēties: viņas piemineklis ir monumentāls, interesants, apaudzēts episkiem vīteņaugiem un rosina adekvātas asociācijas (es skatos, un man mēles galā ir vārds: vaidelote). Pati kapa vieta vispār neskaidra, it kā Elza tur plivinātos VISUR kā ēteriska būtne. Un no viņas ir taisna taciņa uz krematoriju. Problēma gan ir ar visu to kompleksu šajā Raiņa kapu stūrī. Tur ir pilns ar nevienam neinteresējošiem krievu čekistiem un to radiem. Es parādīšu vienu piemēru.

Tikko pārstrollēju Akmens tiltam ar kājām un riteni pie sāniem, jo to bija vērts izbaudīt nesteidzoties: margas vējā gaudo, kauc, auro kā sirēnas; tur, kur margu režģis, raksts, musturs biezāks, sapītāks, sarežģītāks un spraugas gaisam mazākas, šaurākas, un to ir vairāk, vējš taurē skaļāk, griezīgāk, apdullinošāk. Par vēja spēku, stiprumu, jaudu neizteikšos, jebšu Sadales Tīkls man visu laiku sūta īsziņas, bet es te cenšos čenelēt Regīnu Ezeru

Pērkot mūziku Bandcamp, tev ir iespēja pie nopirktā dalīties ar īsu atsauksmi, kas izpaužas kā atbilde uz jautājumu Why do you love this album? Pie pēdējā vakardienas pirkuma tādu ierakstīju, jo tas patiešām ir bijis tik nozīmīgs manas gaumes vēsturē, ka pat nepirku par minimālajiem 50 centiem vai 1 eiro, bet nepažēloju 3.33

In 1996 or so, I was reading Robert Holdstock's classic 'Mythago Wood' for the first time and heavily perusing a back-to-back C-120 with Allerseelen's 'Cruor' and this, which complemented the atmosphere of the book so perfectly that I still can and would not get rid of that immediate mental connection. Whenever the first notes of 'Riverine' chime in, I'm instantly spirited away to Ryhope, if only for a brief spell. Since then, 'Spindrift' has been my favorite atmospheric/dark ambient album of all time

RIVERINE

( nevajadzīgs, ar mūziku nesaistīts komentārs )

Pret alkoholu principā man nav iebildumu, jebšu pats lietoju reti (un savu naudu tērēju tikai lētā un vieglā gala džoniem, saldinātajiem "sidriem" un tamlīdzīgiem), jo dodu priekšroku citām augu valsts piedāvātajām abstrahēšanās alternatīvām, alkohols uz mani iedarbojas iemidzinoši, kas manā uztverē ir kontraproduktīvi, tas ir dārgs, neveselīgs, un, cik esmu novērojis, tie cilvēki, kuri man nepatīk, parasti arī dod priekšroku šim augu valsts un mūsdienu ķīmijas piedāvātajam apbreinināšanās variantam. Tāds, piemēram, ir nomācošais vairums metālistu, tāpēc metālismam sevi tā pa īstam pieskaitīju tikai pēdējos vidusskolas gados, kas vispār bija 20. gadsimts (fui, 22. ir where it's all at). No mūsdienu ķīmijas šķidrumiem tad jau labāk ieguldīt naudu enerģijas dzērienos, jo tie daudzreiz garšīgāki un no tiem ir arī reāla jēga (katrā ziņā lielāka nekā no kafijas vai melnās tējas, spriežu pēc sevis). Tālab jau savlaikus brīdinu, ka sviesta čībā esmu piereģistrējis kopienu taurins un plānoju tuvākā vai tālākā nākotnē ievietot izsmeļošu veikalā Santa un Barbara pieejamo enerģijas dzērienu topu/apskatu ar recenzijām, vērtējumiem un lielizmēra fotogrāfijām. Lj-cut nelietošu, jo LCD un nistagms told me to. Jau laikus aicinu visus cibiņus, kas rauc degunu par Latest Posts pārvēršanos atprātotu wokeševiku atejas bedrē, pievienoties Pareta Lielajam Cibas Flirtam un/vai apsvērt iespēju pievienot tam arī šo kopienu. Pašlaik dzeru REIGN: Total Body Fuel: Melon Mania no 0.5 l skārdenes (feins, jebšu mazliet par saldu), bet ledusskapī rezervei vēl palicis viens maziņais SPICE: Conquer your fear .33 l toverītis (negribu kavēties, domājot, kā to taru trāpīgāk raksturot). Visā visumā uzreiz varu pateikt (Spoileris!), ka Santa un Barbara piedāvātais enerģijas dzērienu klāsts vienā setā izgriež pogas kā lielajiem, tā mazajiem RIMI. Mazajos vispār ir tikai Dinamīts (defaultais dzeltenais), Monsters (zaļais) un Redbull (to ridiculuously overpriced bs nekad nepērku). Marcipāns (agrāk arī šokolāde) un enerģijas dzērieni, that's what S&B does best

Mans vakardienas puksts ar nosaukumu GOLD (pareizāk sakot, reakcija uz to) ir gandrīz ideāla ilustrācija tam, par ko rakstīju savā pirmajā rīta heitpostā. (Fuck off, abstraktais virinātāj un vuārist! Laimīgu taciņu tai liepājniecei, kas laikam tomēr nav Dace Čaure!) Pareizā atbilde uz jautājumu, protams, ir virsrakstā. Bet esmu saprotošs un došu cibai otru iespēju. Tātad, konkurss, mēģinājums divi: tas, kurš pirmais komentārā ierakstīs, kurā vietā Rīgā atrodams šis "grafiti" kombo, drīkst izvēlēties, kurš no maniem parodijkontiem trollēs nākamais. Veixmi & don't be loxx!

Mana slavenākā galvaspilsētas woke kaimiņa (nejaukt ar artusu) acis ir ērkšķogu krāsā. Jūs zinājāt, ka ērkšķogas ir gandrīz vai lielas zaļas jāņogas? Es arī ne! Lai gan taksonomiski ērkšķogas ir jāņogu ģints suga, daži speciālisti tās tomēr izdala atsevišķā ērkšķogu ģintī (Grossularia). Pierakstu, lai neaizmirstu.

Vakar pirmoreiz biju LIDL (Mežciema), sapirkos sev un suņiem* dāvaniņas no Kārļa Skalbes un ar visu stāvēšanu rindā pilnīgi nopietni izbaudīju pilnīgu NEYSLUTRANS

* poļu vistu sirdis par 1/3 lētāk nekā centrāltirgū, eitunost, iztukšoju visu vitrīnu**
** manis attaisnojumam, sevišķi daudz palicis nebija :/

Ievietoju YT vecu (2017. gada) video: Aulejas klezmers ar Auļiem MJR XX

120. Jebšu urbānais motīvs mani saprotamu iemeslu dēļ nekad nav sevišķi uzrunājis, ar Čaku (nejaukt ar Norisu) ir nācies ņemties vairāk, nekā būtu izvēlējies brīvprātīgi. No memoriālā dzīvokļa apmeklēšanas gan kaut kā izdevies izvairīties (no pašas mājas, protams, ne, jo tur taču ir dzīvojuši VISI – kā rats no devil dog evil, tā citos dzīvokļos), ko nevar teikt par visādi citādi padziļinātu analīzi literatūrzinātnes studiju ietvaros. Jāsaka, arī te man ir smaidījusi veiksme, jo viens un tas pats, ja nu vienīgi mazliet modificēts, referāts/prezentācija par Mūžības skartajiem labi noderēja divos atsevišķos kursos – gan pie Kalniņas, gan... ēē, Cimdiņas? Nē, pie Cimdiņas es referēju Jāņa Kalniņa Raini, bet es tiešām neatceros. Katrā ziņā otrajā reizē jau gāja sviestaināk un pat sadūšojos meitenēm uzlikt Skyforger, jebšu abās (reizēs) izteicu un biju spiests argumentēt viedokli, ka par īstu eposu šo liroepisko ciklu saukt tomēr nevar. Pie Radzobes (rip) savukārt bija cits tirgus – tur nācās prezentēt poēmas Fransuā Vijons analīzi, kurai piegāju no arhetipiskā Džekila & Haida leņķa, bet par to jau ciboju toreiz. Savu mīļāko diapozitīvu gan atļaušos atkārtot:

Pirmais kovids manā paplašinātajā ģimenē (20+ cilvēki) ieradās tikai pirms 10 dienām un, tavu brīnumu, tieši pie nevakcinētas personas – māsas vecākā bērna, kurš tikai 1. oktobrī sāka apmeklēt to kruto jaunuzcelto dārziņu Mārupē un nekur citur inficēties nevarēja. Visai likumsakarīgi, jo pieļauju, ka Mārupē un Jaunmārupē dzīvo daudz kartupeļu, un tajos bezgalīgajos "jauno" (daudzviet jau paveco) privātmāju līdzenumos vispār valda tāda kartupeliska estētika & domāšana, vecais sliktais viensētnieciskais "ka tik sev labi", ko man cenšas pārmest tas aptaurētais sirdszaptiņas eņģelis no Telox. Visiem pārējiem šajā paplašinātās ģimenes šūniņā (abi vecāki vakcinēti), kas tagad izolējas, līdz šim tests negatīvs.

Oliveram kā jau kārtīgam (jebšu kastrētam) lobsteram nav miera, kamēr nav ticis ārā, piekāvis Princesi un atkal sajuties kā pagalma karalis. JBP approves. Tā kā tas ir dzīvnieku serotonīns, Princese ir sieviete un bulijings ir bulijings tikai tad, ja tiek veikts grupā, arī Telos approves.

Nojda no Heliophagia ģimenes. Dienās, kad līdz mežamparkam pārāk tāluauksti