Ever After

IS TO DOXX THEM? I KNEWS IT

Jebšu cītīgi cenšos sekot sava interneta tēta Džordano Araratsona bamšļiem un domāju piebremzēt ar ārpasaules labošanu, iekams paša nams nav savests perfektā kārtībā, tajā bamslī par melošanu tomēr pieļauju trīs izņēmumus, proti, personas/to tipus, melošana kurām (nevis "kurām melošana", ja?) ir attaisnojama, piedodama un reizēm pat vēlama: 1. valsts (sistēma), 2. policija (sistēmas īstenotāji), 3. vecāki (sistēmas ieaudzinātāji). Discuss. Ok don't

Viena no Dabām raksta, ka Balodim uz skausta esot ietetovētas rūnas TYR... Interesanti, jo trīs secīgas rūnas man tur nudien ir, ir arī citi burti, kuriem 2022. apritēs 20 gadi (ietetovēju Lietuvā), jebšu NEVIENA nav no tām, ko uzrakstīja Egijs, vismaz ne vispārpieņemtajā izrunā (Algiz/Elhaz ir Z). Man nav arī nekāda sevišķa iemesla citu starpā izcelt tieši šo senskandināvu dievu, kur nu vēl tetovēt tā vārdu sev uz skausta. Tas ir tikai kārtējais rādītājs ar kādām puspatiesībām šī persona, būtībā mans produkts, tāpat kā Gobzems ir Kaimiņa blakne, operē. Operē, bet būtībā imitē mani. Slikti imitē, jo, ja man pat kaut kāda, es tiešām nevaru iedomāties, kāda, iemesla dēļ sanāktu piečurāt kedas, es par to nepietaurētu visu sviesta cibu, bet nokaunētos un izdarītu secinājumus. Nākamreiz nemaz nesākšu... ar šādām personām operēt es.

Volodja atkal spīd ar savām literatūras klasikas zināšanām. Ko viņš pērn teica par Kiplingu un Širhanu? Toreiz Krievijai nelabvēlīgās valstis bija šakāļi, kas pielien sliktajam Rietumu alfa tīģerim (ASV), tagad pašmāju liberāļi ir sulaiņi, kas par to vien sapņo, kā pucēt zābakus ārzemju kuklovodiem. Tādā ziņā tas ir pozitīvi, ka tik lielas un ietekmīgas valsts līderis ir lasījis Dostojevski un "Džungļu grāmatu" un atrod tajā visādas trāpīgas metaforas. Pat Navaļnijs savās pēdējās runās nebija tāds zinītis un tik vien kā salīdzināja Putinu ar Voldemortu. Bet ko man tas atgādina? Hmm, kurš vēl bija izlasījis visu (vai gandrīz visu) Dostojevski? Pareizi, Džordans B. Pītersons. Bet kurš vēl bija izlasījis visu Dostojevski PA ŠO GADU? Pareizi, viņš, topošais valsts vadītājs Aldis. Nu ko, gaidām Rododendronu. Šautauts to )))gobzems(((

Bet vispār mana sākotnējā doma bija par abiem JP kā savdabīgiem pretpoliem, jo ienāca prātā, ka Jānis Poruks, kurš nenoliedzami dzīvoja vētraini un jaunromantisma standartiem atbilstoši, jebšu daudz cieta un pasaules cietumā izturēja tikai četras dekādes, ir, ja ne precīzi tas, tad viens no tiem jauno vīriešu tipiem, pie kura (spriežot pēc atsauksmēm, sekmīgi) vēršas un kurā jēgpilnas maskulinitātes norietu saredz altruistiskais cietējs (pretstatā Poruka egoistiskajam) Džordans Pītersons ar mudinājumu metaforiski saklāt gultu un savākt istabu/māju jeb sakārtot savu dzīvi un uzņemties atbildību. Lielāko daļu mūža Poruks bija bohēmists, finansiāli nepatstāvīgs un izlutināts depresīvs švīts (jaunībā smalkajās Eiropas domāšanas skolās mācījās par vēsturiski aizdomīgas orientācijas mecenāta naudu, kuru tur notrieca uzdzīvē; pēcāk, kad mecenāts izdomāja vairs nesponsorēt, apvainojās un caur puķēm apsūdzēja minētajā orientācijā), kas svaidījās no viena grāvja citā un sadzīviskā ziņā daudz tālāk par savas sapņu draudzenes feministes apprecēšanu un meitas radīšanu, kuras audzināšanā īpaši nepiedalījās, jo jau bija pārāk ar putniem, netika. Toties savā juceklīgajā mūžā radīja vairākus spilgtus literatūras pieminekļus un tēlus, tostarp, Cibiņu un Buņģi, kas ir tie paši Pītersona fakinie lobsteri. Tālab šīrīta mentālo fizkultūru cibas lohu CVK noslēdz ar kārtējo bezjēdzīgo aptauju

( bet vispirms tizla mēme )

Poll #21484 JBP or JP
Open to: All, results viewable to: None

Kurš saturs tevi uzrunā vairāk?

Labi, cik var par to Pītersonu, vai ne? Tagad par kaut ko Cibai tuvāku, proti, paša Cibiņa tēti, to pirmo šķirto (vai mirušo) mātes vīru, ko bērns pat neatceras, spīdošu literātu un paranoidālo šizofrēniķi Jāni Poruku (1871–1911). Bez Kaujas pie Knipskas un Pērļu Zvejnieka (kā arhetipa), esmu viņam pateicīgs arī, piemēram, par viena franču multeņu tēla (tāda padumja kaķa ar aristokrāta ambīcijām) vārda lokalizāciju Runcē, kas nāk no tiem stāstiem, kurus viņš rakstīja piespiedu kārtā ieslēgts redakcijā:

“Kā Porukam gāja ar rakstīšanu, par to liecina vairākkārtīgi notikumi Plātesa izdoto, dr. P. Zālīša vadīto laikrakstu redakcijās. Porukam, kā zināms, bija privilēģija naudu saņemt pēc manuskripta nodošanas. Bet naudas ievajadzējās arī tad, kad vēl nekas nebij uzrakstīts /../ Nu redaktors, negribēdams mocīt rakstnieku, ķeras pie jauna līdzekļa. Tiklīdz Poruks atnāk lūgt avansu, viņu ieslēdz atsevišķā istabā, kur uz galda jau gaida papīrs, spalva un tinte, un lūdz uzrakstīt kādu gabalu. Rakstnieks sēstas un raksta un – arī uzraksta. Kad pēc dažām stundām, lielākais pēc stundām piecām sešām, darbs jau padarīts – Poruku izlaiž, viņam samaksā honorāru, un apmierinātas ir abas puses.” (A. Goba, 1925, 194)

Bet ir vēl kāda interesanta, reizē triviāla un kosmiska sagadīšanās, kurai gadiem pat nebiju pievērsis sevišķu uzmanību. Telefonā internetu lietoju minimāli, tādēļ nekad neesmu iesprindzis uz ērtākas personalizētas tīmekļa pārlūklietotnes (tur Chrome vai FF) ieviešanu un vēsā mierā izmantoju androīda defaulto "Browser" app, jebšu šis un tas tur mēdz gļukot, piemēram, viena problēma ir grāmatzīmes, kuras pēc lapu atzīmēšanas nav iespējams pārkārtot, bet tikai izdzēst (es lielākoties nedzēšu). Kad man uzradās tagadējais telefons, acīmredzot literatūrzinātnes lekcijās pie Vecgrāvja aktuāls bija jaunromantisms un Jānis Poruks, par ko liecina tas, ka viena no pirmajām deviņām grāmatzīmēm (no kurām četras ir dažādi cibas fīdi) ir Poruka dzejolis Pa ziedoņa lejām esi gājis Letonikā (pie viena, visu cieņu Tildei – par visu; pie viņiem, starp citu, strādā mans jaunākais brālis, IT doktors, bet tas jau oftopiks). Lūk, un tā defaultā androīda "Browser" grāmatzīmju izvēlne man regulāri mēdz gļukot un izlikties, ka es esmu izvēlējies nevis, piemēram, tagad lasīt cibu, bet gan Poruku. Vispirms par ziedoņa lejām, tad jau par pasaules cietumu, bet es parasti tālāk nemaz neskrollēju. Vienvārdsakot, sanāk, ka bieži eju pie cibiņiem, bet nonāku pa taisno pie paša Cibas pirmavota un Telosa (nejaukt ar interneta žurnālu, kuram, starp citu, mans "Browser" joprojām atver tikai logosu) reizē. Ar to tad arī šodienas cibošanai varētu pielikt punktu (bet ne jau tai LV industriāļu, he he), paliekot mēreni atvērtam mikrocibošanas, proti, komentēšanas piedāvājumiem. Don't be lox & Hail Porux!


Pa ziedoņa lejām esi gājis

Pa ziedoņa lejām esi gājis –
Un neesi rozes skūpstījis?
Ai, jaunekli, jaunības sārtās dzīves
Tad neesi tu pelnījis!

Pa ziedoņa lejām esi gājis –
Un neesi laimībā smaidījis?
Un, kaut ar tu mirsti ideāliem,
Par velti tu esi dzīvojis.


Pasaules cietumā

Smiekli, lāsti, ķēžu skaņas,
Nopūtas, dažs sāpīgs smaids...
Čuksti, lūgšanas un dziesmas,
Apspiests izmisušā vaids...
Gribu aizmigt, aizmirst visu,
Jā, pat vēlos iznīkt, mirt;
Trīsām pieri rokās spriežot,
Karstas asaras sāk birt.
Bet tad pamostos un redzu –

Turpinājums. Sieviešu nīdējs pilnībā samaļ miltos divas sievietes!?

(Asaras no 54:20)

Maybe your stupid opinions aren't right

Visādā ziņā nebaudāms video, kas manī savulaik izraisīja "baltas šausmas" par tā dēvēto "wokistu" bara instinktu un apmātību ar triviāliem niekiem, kā arī krietni vairoja cieņu pret doktoru par viņa taktu un savaldību. Tas viens (jebšu ne viens vien) džeks tur totāli ir savas "dusmīgās feministu draudzenes" dēļ, nevis tāpēc, ka būtu kaut par matu iedziļinājies Pītersona teiktajā un kaut kam tur nepiekristu pēc būtības. Tas, ka daži cibas lohi mani pielīdzina tādiem, ir smieklīgi un vienkārši neatbilst realitātei. Bet tā Singapūras Mairita ir vista kas vista, "ko tur vairs"

This is where we draw the line

Oukeeeei, Team Singapūras Satīns it is.

"Džordžs... Pītersons" 🚩🚩🚩🚩🚩🚩🚩🚩🚩

Tie, kas ir lasījuši vai klausījušies Džordanu Pītersonu, atsauci uz omāriem jeb lobsteriem noteikti saprot, bet tiem, kas nesaprot, sava dižpārdokļa 12 dzīves likumi. Haosa un kārtības līdzsvars pirmaja nodaļā ("likumā") kanādiešu psihologs, lektors un autors atsaucas uz kādu pētījumu, kas veikts ar omāriem ("lobsteriem") un pierāda ciešu saikni starp pašapliecināšanos un serotonīna kvantitāti šīs dzīvības formas smadzenēs.

Pētījuma būtība: Omārs, kurš kā jau lielākā daļa dzīvnieku pasaules īpatņu sava mūža gaitā ir kāvies un ticis dominanta lobstera sakauts, otrreiz vairs kauties nesaņemsies un tā arī turpinās pazemīgu betas eksistenci. Savukārt iedodot šim pašam lobsterhuda lūzerim papildu serotonīna devu, viņš gan braši celsies un atgriezīsies dominējošā tēviņa arēnā ar pirmajai reizei identisku vai pat vēl lielāku sparu. (Savukārt tas, ka uzvarēšana gan alfa lobsteram, gan cilvēkam kā lielajās, tā mazajās dzīves cīņas veicina serotonīna ražošanos smadzenēs, ir apstiprināts fakts.)

Lobsterstorija part II</a>: šī gada sākumā vai nedaudz agrāk tikai pamanīts, ka kāds no aktuālā MCU (Marvel Cinematic Universe) varoņiem kapteiņa Amerikas sāgā, nacistu superļaundaris un viens no HYDRA taustekļiem, Sarkanais Galvaskauss, kļuvis par vāji aizplīvurotu jaunās maskulinitātes senseja gribas maksimas personifikāciju, kas savu ļauno vanlaineru starpā sācis bārstīt teju burtiskas Pītersona prātulas. (Es, protams, pārspīlēju, bet... Captain America Goes to War with Jordan Peterson.)

JBP ģimene (+ meita Mihaila, kas ēd tikai gaļu un sāli un tā nosaukta par godu Gorbačovam; fakti) nosprieda pajāt uz šī viļņa un sadrukāja ironisku merčiņu par "nacisma" / pītersonisma / omārisma tematiku, kuras pārdošanas ienākumus apsolīja 100% ziedot labdarībai. Hail Lobster līnijas atribūtika patiešām savāca vērā ņemamus līdzekļus, jebšu... viena no labdarības organizācijām JBP+ visai pieklājīgo ziedojumu principiāli pārskaitīja atpakaļ :/

Jordan Peterson Reacts To Marvel’s Red Skull Comic
Charity Rejects $70,000 Hail Lobster Donation from Jordan Peterson

Jā, daudziem tas būs pārsteigums, bet ir iespējams noklausīties pat vairāk stundu ar Džordana Pītersona lekcijām, nekā tam aptaurētajam taksistam par epidemioloģiju, un nekļūt par transfobisku alt-right aktīvistu! Kā man tas izdevās? Kad aizveras vienas durvis, atveras citas. Pēdējos gadus aukstajos mēnešos uzturos Rīgā, kur parādās nepieciešamība katru dienu staidzināt suņus, ko es parasti daru Lielajos kapos vienu stundu katru vakaru (jā, jau pāris nedēļas sava mūža kopsummā esmu pavadījis kapos, turklāt, tumsā), bet, lai īsinātu laiku, ņemu līdzi telefonu un klausos kaut ko austiņās. Sākumā daudz klausījos Svena & Toma CIENĪJAMOS LASĪTĀJUS LR1, sevišķi tiem autoriem veltītos, par kuriem nākamajā dienā bija seminārs. Tad izlēmu to lietu, ko rakstīju agrāk par mūziku, un klausījos jaunos darksynth albumus bendkempā. To daru vēl aizvien, bet reizēm variēju ar kaut ko par vēsturi no jūtūba, visbiežāk par Romas impēriju, piemēram, Fall of Civilizations podkāstu u.c. 2020. gada sākumā pašizaugsmes nolūkos nospriedu uz vienu mēnesi izmēģināt paleo diētu, un kaut kā, klausoties kaut ko par tēmu, kāds atkal neimdropoja to Pītersonu, un nolēmu beidzot paklausīties viņu. Mēnesi izturēju, Paleo didn't stick, but JBP did. Pārsvarā klausījos t.s. 'Bībeles lekcijas' un brīnījos, kā var vienlaikus pilnīgi retardēta gliemeža ātrumā un tomēr tik saistoši rāpot cauri vienai 1. Mozus grāmatai, bet, protams, arī citas, kaut kādas intervijas, pie Džo Rogana u.tml. Visvairāk uzrunāja tieši domas par individuālo savākšanos, atbildības uzņemšanos, plāna ieviešanu un tas lietišķums, ar kādu viņš tev pa plauktiņiem motivējoši saliek, ka cilvēks pašplūsmā pēc noklusējuma ir briesmonis un, ja neko nedarīsi lietas labā, kļūs tikai sūdīgāk. Grāmatu arī palasīju, bļe, hanībī, bet tur tik daudz atkārtojās jau dzirdētais, ka tālāk par kādu trešo likumu netiku. Tā kā, jā, no šī tev, pekaini, būtu jāsecina, ka man Pītersona stafs lielākoties pilda self-help funkciju, no mušas uzpūsto vietniekvārdu jautājumu uzskatu par dziļi sekundāru un smeļu no tās akas to, kas man der. (Tagad man ir plāns, es ceļu un nesu savu faking krustu, atpisies.) Citiem arī iesaku.

Hehe, cibas galvenais burkšķis aizrādīja, ka sen neesmu atjaunojis savu žurnālu (tāpēc laikam neesmu tiesīgs komentēt viņējā), nu tad, lai ar kaut ko sāktu, sākšu ar to, ka 2019. gadā beidzot īstenoju šķietami neīstenojamo un tieši LU simtgadē ieguvu augstāko izglītību (baltu filoloģijā). Diplomdarbu rakstīju par Jāņa Veseļa teiksmām, jo pamanīju iespēju starpdisciplināri papētīt dievturību, tādēļ par tā gada subjektīvi nozīmīgāko cilvēku ("publisko figūru") droši vien būtu jāatzīst šis literāts, jebšu pētniecības procesā gana agri sāku apšaubīt viņa morāli ētisko kompasu ģimenes jautājumos. 2020. gada cilvēks man personīgi bija Džordans B. Pītersons (aukstajos mēnešos ik vakaru staidzinot suņus Lielajos kapos, noklausījos diezgan daudz lekciju), savukārt šogad tas neapšaubāmi ir Navaļnijs. Interesanti, ka abiem kopīgs tas, ka daļu pērnā abi pavadīja komā. Tāpēc jāteic, ka no tādām pēdējā laika autoritātēm par labu veselībai gan noteikti visvairāk nācis būs Vims Hofs. Trīs minūtes aukstā ūdenī ik rītu iesaku visiem! Bet, runājot par cibu, tie parodiju konti ir jautrākais, kas te noticis kopš neatminamiem laikiem. Cepuri nost autoram/ei/iem/ēm! BBS? <6 <6 <6