Ever After

Jā, daudziem tas būs pārsteigums, bet ir iespējams noklausīties pat vairāk stundu ar Džordana Pītersona lekcijām, nekā tam aptaurētajam taksistam par epidemioloģiju, un nekļūt par transfobisku alt-right aktīvistu! Kā man tas izdevās? Kad aizveras vienas durvis, atveras citas. Pēdējos gadus aukstajos mēnešos uzturos Rīgā, kur parādās nepieciešamība katru dienu staidzināt suņus, ko es parasti daru Lielajos kapos vienu stundu katru vakaru (jā, jau pāris nedēļas sava mūža kopsummā esmu pavadījis kapos, turklāt, tumsā), bet, lai īsinātu laiku, ņemu līdzi telefonu un klausos kaut ko austiņās. Sākumā daudz klausījos Svena & Toma CIENĪJAMOS LASĪTĀJUS LR1, sevišķi tiem autoriem veltītos, par kuriem nākamajā dienā bija seminārs. Tad izlēmu to lietu, ko rakstīju agrāk par mūziku, un klausījos jaunos darksynth albumus bendkempā. To daru vēl aizvien, bet reizēm variēju ar kaut ko par vēsturi no jūtūba, visbiežāk par Romas impēriju, piemēram, Fall of Civilizations podkāstu u.c. 2020. gada sākumā pašizaugsmes nolūkos nospriedu uz vienu mēnesi izmēģināt paleo diētu, un kaut kā, klausoties kaut ko par tēmu, kāds atkal neimdropoja to Pītersonu, un nolēmu beidzot paklausīties viņu. Mēnesi izturēju, Paleo didn't stick, but JBP did. Pārsvarā klausījos t.s. 'Bībeles lekcijas' un brīnījos, kā var vienlaikus pilnīgi retardēta gliemeža ātrumā un tomēr tik saistoši rāpot cauri vienai 1. Mozus grāmatai, bet, protams, arī citas, kaut kādas intervijas, pie Džo Rogana u.tml. Visvairāk uzrunāja tieši domas par individuālo savākšanos, atbildības uzņemšanos, plāna ieviešanu un tas lietišķums, ar kādu viņš tev pa plauktiņiem motivējoši saliek, ka cilvēks pašplūsmā pēc noklusējuma ir briesmonis un, ja neko nedarīsi lietas labā, kļūs tikai sūdīgāk. Grāmatu arī palasīju, bļe, hanībī, bet tur tik daudz atkārtojās jau dzirdētais, ka tālāk par kādu trešo likumu netiku. Tā kā, jā, no šī tev, pekaini, būtu jāsecina, ka man Pītersona stafs lielākoties pilda self-help funkciju, no mušas uzpūsto vietniekvārdu jautājumu uzskatu par dziļi sekundāru un smeļu no tās akas to, kas man der. (Tagad man ir plāns, es ceļu un nesu savu faking krustu, atpisies.) Citiem arī iesaku.

Labrīt, jūs arī mēdz apsūdzēt bailēs? Tas nekas, jo bailes ir dabiskas un visu nosaka tas, kā cilvēks ar tām tiek galā. Katram gadījumam, lūk, dažas no bailēm, kas piemīt antagonistu polam: 1. Bailes no tā, ka ar tevi manipulē (ķirzakas, kultūrmasoni, žīdmarksisti, uzpirkti ārsti, etc.); 2. Bailes no nezināmā (vakcīnās ir kaut kas nezināms, man varbūt būs blaknes, man būs trombs, sāpēs pleciņš/muskulītis/galviņa); 3. Bailes izlikties par "normīti", nebūt pietiekami stilīgam/rebelim/nihilistiskam, pat ja tas nozīmē rīkoties iracionāli; 4. Bailes par savu ego (nepiedalīšos globālā eksperimentā, pat ja tas var nākt par labu visas cilvēces veselībai, jo ES. ESMU. SVARĪGĀKS par to); 5. Bailes, ka tev galu galā varētu nebūt taisnība. Ar pēdējām tikt galā būs visgrūtāk, tāpēc jau tie gāganu kari pa lielam ir tik veltīgi, ka atliek otrus vienīgi izsmiet un trollēt. Lai jau viņiem omulīgi un bezbailīgi vienā vagonā ar kartupeļiem un kremļa botiem, kas tad man

Es tomēr jūtos mazliet kā influenceris (sliktā nozīmē). Pēc šī n_komentāra (bija domāts swimpim) un vēl dažiem ievēroju, ka cibā aizdomīgi strauji pieaug eifēmismapalamas lohs lietošanas biežums. Diemžēl to nevar teikt par tās lietošanas pareizību. Paskaidrošu atšķirību: ja tu uzskati, ka 9 no 10 cilvēkiem ir lohi, bet 9 no 10 par tādu uzskata tevi, tad, visticamāk, taisnība būs tiem 9 no 10. Ja nepiekrīti, tad atzīsti, ka lohs bija tas bārdasnaža Viljams no Okamas, bet, ja atzīsti kaut ko tādu, tad paļubomu esi lohs. Sanāk tāds kā apburtais lokhs, vai ne? :-)

Ainars Mielavs savā dzimšanas dienā Latvijas TV nosauc valsts iedzīvotājus par ne īpaši gudriem. Jūs neticēsiet, kas notika pēc tam! Joks, notiek likumsakarīgais. Potatofolks un plakanzemes elektorāts ir sašutis, lauku tantes pie puķu krūmiem profila bildēs šokā, Jauns Mēness un Upe tuviem un tāliem tiek kancelēta, Ainara teiktajā nez kāpēc ne viens vien (spriežot pēc komentāriem) dzird vārdu "idioti" un steidz vēstīt, ka tad jau pats nav īpaši gudrs, un vispār, kā tā drīkst, pusi tautas šitā nozākāt, ar kādām tiesībām, atradies piekūns debesīs, domā, ko runā, kauna nemaz nav? utt., VIENLAIKUS demonstrējot absolūtu divkosību, jo tas, ka paši otru pusi jau vairāk nekā gadu un krietni rupjāk (viņš burtiski pateica: DIEMŽĒL. NAV. ĪPAŠI. GUDRI) masku un vakcīnu fobijas trūkuma dēļ lamājuši par aitām, konformistiem, nozombētiem bara dzīvniekiem un globālistu marionetēm, ja ne tautas (tawtas) nodevējiem, kaut kā šķiet pieņemami un nebūt ne bezkaunīgi. Ahujeķ! Un tāds Krišjānis Lācis te visu laiku lūdz neņirgāties par tawtiešu "vairākumu", kamēr tas "vairākums" vairāk vai mazāk liek pilnīgu mīksto pat ne tikai uz "mazākumu", bet sabiedrības kopējo labumu vispār. Tāds telohs un farizejs, bļe