Ever After - Vectēvs

Pie mazeltov jau komentēt neiešu, piešūs vēl menspleiningu, uzvārds arī man megapopulārs, periodikā 1,3 triljoni rezultātu, jebšu žurnālu ZVAIGZNE, protams, atceros kā ikviens vēlīnā sovoka mazpilsonis. Vienā 80. gadu numurā arī mūsu ģimenei bija ticis vesels goda atvērums un uz pāris lapām intervija ar vectēvu, ilggadēju LVU ķīmijas profesoru, brīvajā laikā pusprofesionālu tulpjaudzētāju un selekcionāru (nebūs daudz pārspīlēts, sakot, ka savā mūžā esmu notīrījis, pārkrāmējis, caur pirkstiem izlaidis aptuveni 4,2 kvintiljardus tulpju sīpolu), jaunībā arī vienu no stabilākajiem basketbolistiem starpkaru Latvijas laikā, kurš spēlēja arī valsts izlasē un pat vienā Eiropas čempionātā, 1937. gadā Parīzē, dabūja sudrabu, jebšu uz laukuma nemaz neesot ticis, jo... "sakāvies", kā viņš man stāstīja :). Raksts tika pieteikts ar skaļu atsauci uz paša vectēva metonīmiju – apgalvojumu, ka abiem ar dzīvesbiedri (kuras vārdā viņš nosauca vienīgo sevis radīto tulpju šķirni "Ilona") kopā PIEDER PIECAS VIEGLĀS AUTOMAŠĪNAS! Īstenībā, nepiederēja neviena, bet ar tām viņš, protams, domāja piecus uzaudzinātos, izglītotos un pasaulē palaistos bērnus, no kuriem viens bija mans tēvs. Uz to brīdi arī 4 no 5 bija izprecināti un ieviesuši nopelniem bagātajam senioram mazbērnus. Es pats gan no viņa stopudova vairāk baidījos, nekā mīlēju, bet mūsu bija tipiskā PSRS zinātnieku/ateistu ģimene, kurā mīlestības vietu ieņēma pragmatiskas rūpes un vārdi ar tādu sakni vispār netika lietoti.

Bet tagad pie sinhronitātes: mēģinot sagūglēt vectēvu internetā ar atslēgvārdiem vārds uzvārds ķīmijas profesors, pirmais rezultāts (izmeļošs biogrāfisks pdf) nezkālab saucas RAKSTNIEKS JĀNIS PORUKS, I sith you not. Kādā vispār sakarā? Par Poruku tur nekā nav... Dienas wtf XD