Ever After

Man ļoti gribas novest šo visu līdz likumsakarīgam absurdam, tā kā to dara The Lonely Island čaļi, pakāpeniski ekselējot sākotnējo it kā vēl nepavisam absurdu ad absurdum maximum hypericum. Jo, ja tu nevari vinnēt, tad tu vari padarīt par absurdu pašu vinnēšanas ideju. Piemēram. Pirms 13.5 gadiem biju tikko atgriezies no gada Holandē, kur strādāju par pastnieku Amsterdamas ziemeļu austrumu rajonos (tur visi marokāņi, surinamieši, kruta vopšem; turklāt Latvijā tādā darbā es būtu viens no slinkākajiem, bet te biju reāli pirmrindnieks un beigās jau duksēju vadībai tos melnos loxus, kuri savu pastu vnk iemeta kanālā un pārējo laiku mētāja gurķi), un biju izdomājis kaut kādu ambiento video sēriju, kur es vnk nolieku fotoaparātu un/vai filmēju tikai atmosfēru bez nekādas dziļās koncepcijas. Man tur bija, piemēram, visādi saullēktu, dzelzceļu, strautiņu u.c. ambienti, krupja ambients bija, tas viss vēl ir YT, bet kāpēc absurds? Jo es to projektu nosaucu par TROĻĻI TIE IR VELNI un ne līdz kam nenovedu, jo, nu, kamon, nevienam tas nav vajadzīgs. Beigās Leukādijās pie Raunas ietekas Gaujās (tur tādu jocīgu dzejas un muzona festivālu vienubrīd rīkoja bijušais kursabriedis, Edvarda Treimaņa-Zvārguļa mazmazdēls) uzņēmu Postenī Aizmigušā Orkānu Virsaiša Ambientu. Jo absurds ir skaists

3 min 51 sex, enjoy

Labrīt! Kas der man, tas varbūt neder visiem, bet ir likums tā vai citādi, tāpēc jāpaduksē sevi vēl, jo šī laikā studēju burlakaurā un cibā sevišķi nezīmējos. Es runāju par lomu Artūra Bērziņa britu vampīrmetālistu Cradle of Filth videoklipā, uz kuru AB uzaicināja mani bez īpašas pieteikšanās (no filmēšanās līķu kaudzē, par laimi, izdevās izvairīties, atšķirībā no nabaga Oceanpath Artūra). Esmu viens no tiem trim čuvaxiem, kas skumst par kritušo Zāli (tur ir reāls sižets, ne vien estētika: Zāle ir kritis kaut kādā abstraktā karadarbībā, un šī līgava vai laulene sēro tik ļoti, ka pievēršas nekromantikai, kā rezultātā pati laikam pārceļas uz mirušo pasauli; vnvsk Orfeja un Eiridīkes tēma, tikai ar vietām samainītiem dzimumiem un bez laimīgām beigām; abi paliek par skeletiem). Atpazīt nav sevišķi viegli, jo Viktorija man ir uztaisījusi kaut kādu postpank sasuku un galvā ir cilindrs; principā esmu kadrā tikai divās epizodēs: no 1:01, kur to nevar redzēt, bet īstenībā ar vienu roku palīdzu līgavai turēt Kaspara galvu, jo tajā nedabiskajā pozā bija jāsastingst salīdzinoši ilgi un viena viņa uzreiz piekusa (tas tāds kuriozs, KZ bruņas arī tur kaut kā knapi uzstutētas bija un visu laiku gribēja slīdēt nost no līķa), un vēl vienā uz beigām, kur ar laulenes draudzeni turam ragus ar kaut kādu priekšā abu galveno varoņu kaunumam; principā var teikt, ka galvenais, ar ko mans tēls šajā klipā nodarbojas, ir turēšana, nejaukt ar turdēšanu. Ture. Like & share svp

Heartbreak & Seance

Aderkaši - Meņģeles muiža
Manā fokusā pokusā ar slēpēm un haskiju bagāžā; ir viens labas peldvietas (Ogrē) tips pa ceļam (5. minūtes beigās), bet grūti saprotams (saku, ka te ir ceļs, pa kuru var piebraukt upei un neviens to nezina) un pārsvarā klusēju, turu kameru un stūrēju; tā kā ir austiņas (klausos Sesto dienu), kādu laiku nedzirdu, ka neesmu izslēdzis pagrieziena/apdzīšanas signālu