Ever After

Man ļoti gribas novest šo visu līdz likumsakarīgam absurdam, tā kā to dara The Lonely Island čaļi, pakāpeniski ekselējot sākotnējo it kā vēl nepavisam absurdu ad absurdum maximum hypericum. Jo, ja tu nevari vinnēt, tad tu vari padarīt par absurdu pašu vinnēšanas ideju. Piemēram. Pirms 13.5 gadiem biju tikko atgriezies no gada Holandē, kur strādāju par pastnieku Amsterdamas ziemeļu austrumu rajonos (tur visi marokāņi, surinamieši, kruta vopšem; turklāt Latvijā tādā darbā es būtu viens no slinkākajiem, bet te biju reāli pirmrindnieks un beigās jau duksēju vadībai tos melnos loxus, kuri savu pastu vnk iemeta kanālā un pārējo laiku mētāja gurķi), un biju izdomājis kaut kādu ambiento video sēriju, kur es vnk nolieku fotoaparātu un/vai filmēju tikai atmosfēru bez nekādas dziļās koncepcijas. Man tur bija, piemēram, visādi saullēktu, dzelzceļu, strautiņu u.c. ambienti, krupja ambients bija, tas viss vēl ir YT, bet kāpēc absurds? Jo es to projektu nosaucu par TROĻĻI TIE IR VELNI un ne līdz kam nenovedu, jo, nu, kamon, nevienam tas nav vajadzīgs. Beigās Leukādijās pie Raunas ietekas Gaujās (tur tādu jocīgu dzejas un muzona festivālu vienubrīd rīkoja bijušais kursabriedis, Edvarda Treimaņa-Zvārguļa mazmazdēls) uzņēmu Postenī Aizmigušā Orkānu Virsaiša Ambientu. Jo absurds ir skaists

3 min 51 sex, enjoy

Vajadzētu tā kā pamēģināt uzbraukt kalnā lejā, iekams neesmu ieputināts, fokuss jau rūc kādas padsmit minūtes, bet šis frīdvalds ir tik hipnotizējošs, ka nemaz neceļas dibens... parādīšu vienu autoram speciāli šodien veltītu mēmi ar Lenonu un nēģeriem, bet to tad pēc tam

Vakaru Dienas