Jupiter or Juniper

Oct. 26th, 2021 | 06:13 am

Bet vispār mana sākotnējā doma bija par abiem JP kā savdabÄ«giem pretpoliem, jo ienāca prātā, ka Jānis Poruks, kurÅ” nenoliedzami dzÄ«voja vētraini un jaunromantisma standartiem atbilstoÅ”i, jebÅ”u daudz cieta un pasaules cietumā izturēja tikai četras dekādes, ir, ja ne precÄ«zi tas, tad viens no tiem jauno vÄ«rieÅ”u tipiem, pie kura (spriežot pēc atsauksmēm, sekmÄ«gi) vērÅ”as un kurā jēgpilnas maskulinitātes norietu saredz altruistiskais cietējs (pretstatā Poruka egoistiskajam) Džordans PÄ«tersons ar mudinājumu metaforiski saklāt gultu un savākt istabu/māju jeb sakārtot savu dzÄ«vi un uzņemties atbildÄ«bu. Lielāko daļu mūža Poruks bija bohēmists, finansiāli nepatstāvÄ«gs un izlutināts depresÄ«vs Å”vÄ«ts (jaunÄ«bā smalkajās Eiropas domāŔanas skolās mācÄ«jās par vēsturiski aizdomÄ«gas orientācijas mecenāta naudu, kuru tur notrieca uzdzÄ«vē; pēcāk, kad mecenāts izdomāja vairs nesponsorēt, apvainojās un caur puķēm apsÅ«dzēja minētajā orientācijā), kas svaidÄ«jās no viena grāvja citā un sadzÄ«viskā ziņā daudz tālāk par savas sapņu draudzenes feministes apprecÄ“Å”anu un meitas radÄ«Å”anu, kuras audzināŔanā Ä«paÅ”i nepiedalÄ«jās, jo jau bija pārāk ar putniem, netika. Toties savā juceklÄ«gajā mūžā radÄ«ja vairākus spilgtus literatÅ«ras pieminekļus un tēlus, tostarp, Cibiņu un Buņģi, kas ir tie paÅ”i PÄ«tersona fakinie lobsteri. Tālab ŔīrÄ«ta mentālo fizkultÅ«ru cibas lohu CVK noslēdz ar kārtējo bezjēdzÄ«go aptauju

bet vispirms tizla mēme )

Poll #21484 JBP or JP
Open to: All, results viewable to: None

KurŔ saturs tevi uzrunā vairāk?

View Answers

Jordan Peterson
3 (60.0%)

Jānis Poruks
2 (40.0%)


Link | Leave a comment | Add to Memories


JP2

Oct. 25th, 2021 | 06:34 pm

Labi, cik var par to PÄ«tersonu, vai ne? Tagad par kaut ko Cibai tuvāku, proti, paÅ”a Cibiņa tēti, to pirmo Ŕķirto (vai miruÅ”o) mātes vÄ«ru, ko bērns pat neatceras, spÄ«doÅ”u literātu un paranoidālo Å”izofrēniÄ·i Jāni Poruku (1871ā€“1911). Bez Kaujas pie Knipskas un Pērļu Zvejnieka (kā arhetipa), esmu viņam pateicÄ«gs arÄ«, piemēram, par viena franču multeņu tēla (tāda padumja kaÄ·a ar aristokrāta ambÄ«cijām) vārda lokalizāciju Runcē, kas nāk no tiem stāstiem, kurus viņŔ rakstÄ«ja piespiedu kārtā ieslēgts redakcijā:

ā€œKā Porukam gāja ar rakstÄ«Å”anu, par to liecina vairākkārtÄ«gi notikumi Plātesa izdoto, dr. P. ZālÄ«Å”a vadÄ«to laikrakstu redakcijās. Porukam, kā zināms, bija privilēģija naudu saņemt pēc manuskripta nodoÅ”anas. Bet naudas ievajadzējās arÄ« tad, kad vēl nekas nebij uzrakstÄ«ts /../ Nu redaktors, negribēdams mocÄ«t rakstnieku, Ä·eras pie jauna lÄ«dzekļa. TiklÄ«dz Poruks atnāk lÅ«gt avansu, viņu ieslēdz atseviŔķā istabā, kur uz galda jau gaida papÄ«rs, spalva un tinte, un lÅ«dz uzrakstÄ«t kādu gabalu. Rakstnieks sēstas un raksta un ā€“ arÄ« uzraksta. Kad pēc dažām stundām, lielākais pēc stundām piecām seŔām, darbs jau padarÄ«ts ā€“ Poruku izlaiž, viņam samaksā honorāru, un apmierinātas ir abas puses.ā€ (A. Goba, 1925, 194)

Bet ir vēl kāda interesanta, reizē triviāla un kosmiska sagadÄ«Å”anās, kurai gadiem pat nebiju pievērsis seviŔķu uzmanÄ«bu. Telefonā internetu lietoju minimāli, tādēļ nekad neesmu iesprindzis uz ērtākas personalizētas tÄ«mekļa pārlÅ«klietotnes (tur Chrome vai FF) ievieÅ”anu un vēsā mierā izmantoju androÄ«da defaulto "Browser" app, jebÅ”u Å”is un tas tur mēdz gļukot, piemēram, viena problēma ir grāmatzÄ«mes, kuras pēc lapu atzÄ«mÄ“Å”anas nav iespējams pārkārtot, bet tikai izdzēst (es lielākoties nedzÄ“Å”u). Kad man uzradās tagadējais telefons, acÄ«mredzot literatÅ«rzinātnes lekcijās pie Vecgrāvja aktuāls bija jaunromantisms un Jānis Poruks, par ko liecina tas, ka viena no pirmajām deviņām grāmatzÄ«mēm (no kurām četras ir dažādi cibas fÄ«di) ir Poruka dzejolis Pa ziedoņa lejām esi gājis Letonikā (pie viena, visu cieņu Tildei ā€“ par visu; pie viņiem, starp citu, strādā mans jaunākais brālis, IT doktors, bet tas jau oftopiks). LÅ«k, un tā defaultā androÄ«da "Browser" grāmatzÄ«mju izvēlne man regulāri mēdz gļukot un izlikties, ka es esmu izvēlējies nevis, piemēram, tagad lasÄ«t cibu, bet gan Poruku. Vispirms par ziedoņa lejām, tad jau par pasaules cietumu, bet es parasti tālāk nemaz neskrollēju. Vienvārdsakot, sanāk, ka bieži eju pie cibiņiem, bet nonāku pa taisno pie paÅ”a Cibas pirmavota un Telosa (nejaukt ar interneta žurnālu, kuram, starp citu, mans "Browser" joprojām atver tikai logosu) reizē. Ar to tad arÄ« Å”odienas ciboÅ”anai varētu pielikt punktu (bet ne jau tai LV industriāļu, he he), paliekot mēreni atvērtam mikrociboÅ”anas, proti, komentÄ“Å”anas piedāvājumiem. Don't be lox & Hail Porux!


Pa ziedoņa lejām esi gājis

Pa ziedoņa lejām esi gājis ā€“
Un neesi rozes skūpstījis?
Ai, jaunekli, jaunības sārtās dzīves
Tad neesi tu pelnījis!

Pa ziedoņa lejām esi gājis ā€“
Un neesi laimībā smaidījis?
Un, kaut ar tu mirsti ideāliem,
Par velti tu esi dzīvojis.


Pasaules cietumā

Smiekli, lāsti, ķēžu skaņas,
Nopūtas, dažs sāpīgs smaids...
Čuksti, lÅ«gÅ”anas un dziesmas,
Apspiests izmisuŔā vaids...
Gribu aizmigt, aizmirst visu,
Jā, pat vēlos iznīkt, mirt;
Trīsām pieri rokās spriežot,
Karstas asaras sāk birt.
Bet tad pamostos un redzu ā€“

Link | Leave a comment {1} | Add to Memories


Komandantstunda

Oct. 22nd, 2021 | 01:13 pm

Vakarnakt pārkāpu komandantstundu ar burvÄ«gu pastaigu pa Kangarkalnu purva taku mērenā vējā un pilnmēnesnÄ«cā, bezrÅ«pÄ«gi vērojot te oranžu, te sarkanu malduguntiņu lodājam starp priedēm un tÄ«reļa ciņiem. Beigās visi trÄ«s uzkāpām arÄ« skatu tornÄ«, kurÅ” Ŕķiet tik ilgtspējÄ«gs (nav no koka), ka izturētu visus 50, ne vien tos 15 cilvēkus, kas minēti uz plāksnÄ«tes ar uzrakstu MAX (paÅ”as platformas kvadratÅ«ra arÄ« tāda, ka var kāzas rÄ«kot). Man tā vieta, par kuru agrāk interesējās tikai makŔķernieki un tādi kā es, ir labi zināma jau sen pirms takas un torņa ā€“ agrāk mēdzu pa ceļam uz laukiem pieturēt un nokāpt lejā lÄ«dz ezeram. Tagad gan jaukāk ir pieturēt trÄ«sarpus kilometrus tālāk, izkāpt tur, pārkāpt Jaunsudrabiņa iecienÄ«tajam Ķoderu pilskalnam (Lielā vÄ«ra gultai, kur Pumpura eposā LāčplÄ“Å”a notriekts pakrita igauņu spēkavÄ«rs Kalapuisis) un nokāpt lejā lÄ«dz Mazajai Juglai otrā pusē. Tur nekad neviena nav, bet vieta ir pat interesantāka, vienÄ«gi nav kur tālu staigāt. Bet es nesÅ«dzos arÄ« par purvu, jo pirms tam tā ainaviski varēja pabradāt tikai gar ezera krastu un, ja nav citu cilvēku, tad takai un tornim arÄ« nav ne vainas. Attēlā ā€“ mani suņi uz Kangaru ezera ledus, kad viens no suņiem vēl bija mazs.



Link | Leave a comment {6} | Add to Memories


NenosalŔu. Famous last words

Oct. 21st, 2021 | 12:12 pm

Gan Veidenabums, gan Blaumanis abi saaukstējās, nepiemērotā apģērbā brienot uz savām (Balumanis varbÅ«t draugu) lauku mājām, un uz TBC fona, pavisam, nemetaforiski nosala zem eglÄ«tes, pirmais pusgadu, pēdējais divus mēneÅ”us vēlāk (Somijā). Rūža un Jaņa Rozentāla memoriālajā dzÄ«voklÄ« JÅ«gendrÄ«gas sirdÄ« kā eksponāts karājas tas mētelis, kurā viņŔ ejot sasvÄ«da, kamdēļ novilka, pēc tam strauji atdziestot un noÅ”armējot kaulaino, jebÅ”u ar tām eksotiskajām eiropiteku Å«dens procedÅ«riņām kungam esot veicies visai neslikti. Tā kā nepelnÄ«ts tiÅ”mājis var nākt arÄ« par labu veselÄ«bai. Stay warm, cibas neloxi, jebÅ”u #gowimhooooof

Link | Leave a comment | Add to Memories


Cibiņa tēvs

Oct. 21st, 2021 | 11:40 am
mood: pater cibum nostrum

Porukam vispār aizbrauca jumts un viņŔ metaforiski nosala zem egles kā paÅ”a CibiņŔ, jebÅ”u cibas lohs nr_1 teiktu, ka tās sÄ«kburžuju feministu draudzenes/sievas dēļ.

Å o viņŔ rakstÄ«ja vēl pie diezgan pilna saprāta esot

Link | Leave a comment {10} | Add to Memories


Sep. 30th, 2021 | 11:44 pm

RÄ«tdien Annai Brigaderei 160. TieÅ”i viņa, nevis Aspazija vai Zenta Ērgle, ir karaliene manā latvieÅ”u literatÅ«ras panteonā, pateicoties brÄ«niŔķīgajām bērnu lugām SprÄ«dÄ«tis un Princese Gundega un karalis Brusubārda, kā arÄ« Anneles triloÄ£ijai, no kuras gan esmu izlasÄ«jis tikai pirmās divas daļas Dievs. Daba. Darbs un Skarbos vējos. Atceros, kā pēdējā (otrajā) ar dreboÅ”u sirdi gaidÄ«ju to nodaļu, kad nomirs viņas tēvs (Sārta saule). Nomira ļoti aizkustinoÅ”i. TreÅ”ajā darbÄ«ba pārceļas no laukiem uz urbānu vidi (Jelgavu), ko arÄ« atspoguļo tās nosaukums Akmens sprostā, bet mani aizgrābj tieÅ”i tie lauksaimnieciskie romāni, tāpēc atliku malā un sāku lasÄ«t UpÄ«Å”a Zaļo zemi. Veikalā arÄ« vienmēr izvēlos Anneles pienu; tas nekas, ka lietuvieÅ”u, man patÄ«k, ka pudelei ir rokturis.

Link | Leave a comment {1} | Add to Memories