Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2015-01-07 17:24:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Atbildot uz kaut kur komentāros jautāto, vai Charlie Hebdo karikatūristu liktenis draud visai brīvajai franču presei, - nē, es personīgi tā nedomāju, jo minētais "satīras žurnāls", kā teikts latviešu presē, tomēr bija tik ļoti ekstrēms, ka daudzās valstīs, tostarp Latvijā, šādam žanram nav piekrišanas pat pašos skatofīlākajos sabiedrības slāņos. Un šķiet, ka arī Francijā piekrišana mazinājās, jo vēl pirms apmēram 10 gadiem žurnāla metiens esot bijis virs 150 000, bet šobrīd tikai ap 50 000. Žurnāls ir mēģinājis savu popularitāti vairot, kļūstot vēl ekstrēmāks un konsekventi noslīdot zem jostasvietas.
Es nobijos likt bildes, tāpēc ielikšu linkus.

Šeit nesens viņu pirmais vāks ar valsts prezidentu:
http://i.imgur.com/KBCmj17.jpg

Šeit viena no daudzajām karikatūrām, kurā attēlota pravieša Muhameda anālā atvere (ar parakstu "Muhameds: ir dzimusi zvaigzne"). Piekritīsiet, ka salīdzinājumā ar tām senākajām Vilka karikatūrām ir notikusi izaugsme:
http://www.lepoint.fr/images/embed/mahomet-etoile.jpg

Savukārt šeit ilustrēta Trīsvienība (bet karikatūras par musulmaņu tēmu lasītājiem, šķiet, patika vairāk, tāpēc tās parādījās biežāk):
http://imworld.aufeminin.com/story/20130224/charlie-hebdo-une-14309_w1000.jpg

P.S. Līdzjūtība mirušo tuviniekiem.
   


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]extranjero
2015-01-07 18:08 (saite)
Reliģiskā naida kurināšana nav nekas atbalstāms. Piemēram, pie mums ir aizliegta nacionālā naida kurināšana. Nedrīkst komentos rakstīt, piemēram, krievus/latviešus vajag sist. Musulmaņiem reliģiskā identitāte ir vēl stiprāka par mūsu nacionālo identitāti, tā ka nav nekāds brīnums, ka viņi to uztver vēl nopietnāk.

Protams, tā dēļ iet slepkavot ir stulbi. Bet nu apkarot ekstrēmistus ar ekstrēmismu arī ir tāda ļoti šaubīga metode.

(Atbildēt uz šo)


[info]rasbainieks
2015-01-07 19:01 (saite)
bet vai par vulgāru humoru slepkavot ir ok? (retorisks jautājums, protams)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]unpy
2015-01-07 19:22 (saite)
Ir kaut kādas lietas, ko ļoti grūti saprast, no mūsu skatupunkta veroties. Vulgārs joks par holokaustu, piemēram, Vācijā valstiskās likumdošanas līmenī var novest pie reāla cietumsoda. Ir kultūras, kurās Allaha attēlošana vispār skaitās ļaunāks noziegums par mantkārības izraisītu slepkavību, nemaz nerunājot par...hmmm...neviennozīmīgu attēlošanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]anonymous
2015-01-07 19:38 (saite)
Meklējot notikušā attaisnojumus šajā virzienā, ātri vien varam nonākt līdz domai, ka būtu pilnīgi ok, ja, piemēram, kareivīgi noskaņoti ebreji izkautu kādu redakciju Irānā, jo avīze vai žurnāls regulāri drukājis antisemītiskas karikatūras. Lai kā arī nepatiktu Irānas politiskais iekārtojums vai antisemītiskas karikatūras, to diez vai gribētos uzskatīt par taisnu rīcību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-01-07 19:53 (saite)
Man šķiet, ka pasaule diezgan viegli norija to, kad Izraēla noslepkavoja pāris irāņu atomzinātniekus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]anonymous
2015-01-07 19:54 (saite)
Nu gan - salīdzināji karikatūristu ar atomzinātnieku! :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-01-07 19:58 (saite)
Nu protams, viens atomzinātnieks ir vismaz 1000 porno karikatūristu vērts :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]unpy
2015-01-07 20:03 (saite)
Nekādā ziņā nemeklēju attaisnojumus un nemudinu to darīt, man ta kas, man vienalga. Fakts paliek fakts - kaut kādi bērni ir palikuši bez saviem vecākiem tikai tālab, ka tie vecāki ir gribējuši pierādīt ko?

Par taisno rīcību - man, piemēram, nudien nešķiet taisna rīcība, ja liek cietumā par kaut kādu holokausta faktu(?) apšaubīšanu, man nešķiet taisna rīcība, ja dumjiem panku meitēniem par prastu ālēšanos pareizticīgo baznīcā uzliek ievērojami lielākus sodus par prastām rīkstēm, ja ļoti piedomāju, iespējams, man gribētos, lai pilnīgi nekas nenotiek ar cilvēku, kurš Marijas debesbraukšanas dienā Aglonā pubiski izšļāc savu sēklu uz tuvāko pieejamo Mariju svētbildē, taču ir, kā ir un šos riskus tomēr jāapzinās. Tie, kuri neapzinās riskus, ja viss sanāk pavisam slikti, nav ne grama mazāk Darvina prēmijas ciengi, kā bēdīgi slavenais kaitotājs pie Kolkas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dute
2015-01-07 20:10 (saite)
lol, "dumjiem panku meitēniem par prastu ālēšanos pareizticīgo baznīcā"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]anonymous
2015-01-07 20:12 (saite)
Vecāki dzīvoja, rosījās, domājams, ievēroja attiecīgajā valstī valdošos likumus un jutās drošībā.

Visa šī un šodien RL izlasītās intervijas ar Niku Gauingu sakarībā gan aizdomājos par nozīmi, kādu vēl arvien piešķiram žurnālistiem, lai ko viņi arī darītu. Ņemot vērā šādas tādas pēdējo 20 gadu laikā notikušas pārmaiņas, liela tiesa viņu darītā izskatās pēc izmisīgas cīņas ar apkārtējo uzmanības deficītu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2015-01-07 20:23 (saite)
Pirms daudziem gadiem ar vienu līdzbiedru iemaldījāmies kaut kādā kefetērijā, kurā tobrīd bija sapulcējušies cilvēki - hokeja līdzjutēji. Kā tagad atceros, bija kaut kāda spēle starp Latvijas un Baltkrievijas izlasēm. Kamēr visi klātesošie ļoti juta līdz mūsējiem, mēs, nezkālab, baltkrieviem, tas likās jautri. Knapi izkļuvām no turienes +/- pie pilnas veselības un nudien nedomāju, ka mūsu likumdošanu kaut kādā veidā nebūtu ievērojuši.

Par uzmanības deficītu tiesa, tāda baisa izdzīvošanas cīņa simtiem miljonu bezjēdzīgu ikdienas ziņu starpā, var jau saprast, taču nu ir kārtējo reizi vērts aizdomāties par to, ciktāl ir vērts iet šajā cīņā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]starro
2015-01-07 21:11 (saite)
Tie kas apgraiza vai nomētā akmeņiem sievietes savā tuksnesī arī jūtas drošībā savos likumos. Bet pasaule tikmēr kļūst mazāka un katram šķiet, ka viņš nedrīkst stāvēt malā un pasīvi lasīt ziņas šausminoties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]anonymous
2015-01-07 22:22 (saite)
Nestāv jau arī. Dodas uz redakciju ar kalašņikoviem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kautskis
2015-01-08 15:53 (saite)
Runas brīvība no debesīm nebirst. Tas, ka es tagad varu bez bažām palaist muti par, teiksim, katoļu baznīcu, ir tāpēc, ka savulaik citi ļaudis arī palaida, lai gan viņiem par to draudēja pavisam skaidri riski. Un, tā kā man arī patīk palaist muti, es viņiem saku paldies.

Protams, jau otro reizi mēneša laikā pārņem tāda ļoti dīvaina sajūta: "Un šitie tagad ir tie cīnītāji par runas brīvību?!" Vispirms Džeimss Franko, Sets Rogens un trula komēdija ar krānu jokiem, tagad bariņš karikatūristu, kas zīmēja grupveida seksu starp trīsvienību, dodiet atpakaļ Solžeņicinu un Saharovu. Bet lai vai kā, arī šādi prastu joku plēsēji, kas riskē, pauž savu attieksmi un, kas zina, varbūt beigu beigās kaut kā lietas pamaina, tomēr šķiet pievilcīgāki par tiem, kas stāv maliņā un gudri pamāca, vai ta' neredzat, cik bīstami kaut ko iebilst pret netaisnu rīcību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2015-01-08 18:43 (saite)
Muti par katoļu baznīcu vari palaist tikai Krimināllikuma 78. panta robežās un ne tāpēc, ka savulaik citi ļaudis arī palaida, bet tālab, ka dzīvo valstī, kurā katoļu vai kāda cita baznīca neko daudz nenozīmē. Polijā mutes brūķēšanu par katoļu baznīcu nesaprastu un, piemēram, Gruzijā sirsnīgi izņirgāt kristiešus arī tiešām neieteiktu.

Un paskaidro, man, lūdzu, ko var pamainīt ar šo, pie kādām vispārcilvēcīgām vērtībām caur šo attēlu nonāksim, es tiešām nesaprotu:

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kautskis
2015-01-09 09:25 (saite)
Ja tu šādas karikatūras vari zīmēt un tevi neviens par to nešauj nost, voila, mēs esam nonākuši pie runas brīvības. Diezgan liela vērtība, manuprāt. Tev taču nav jāatgādina, ka runas brīvība ietveŗ brīvību teikt arī nepatīkamas (vulgāras, stulbas un trulas) lietas?

Tāpat man nav ļoti grūti iedomāties tādu notikumu attīstību, kur šādu karikatūru zīmētāju tomēr nošauj un vismaz kāds cilvēks pēc šī pasākuma aizdomājas pats par savu iecietību pret nepatīkamiem viedokļiem. Arī vērtība, ne?

Nez, kaut kā ļoti nepareizi liekas šitādi apgalvojumi — tu uzzīmē vulgāru karikatūru, tevi par to nošauj, un tu pats esi par to vainīgs, vai tad tu nezināji, kādā pasaulē mēs dzīvojam. Tas ir, pēc noklusēšanas tiek pieņemts, ka šāda ir lietu kārtība, un tur itin nekā nevar padarīt. Jā, labāk būtu dzīvot pasaulē, kur par karikatūrām nost nešauj, bet tāda viņa nav, ak ak, atliek tik bikli ierausties stūrītī un visgudri pavīpsnāt/sērīgi nopūsties par to, kādā nelāgā pasaulē mēs dzīvojam. Bet ne pārāk skaļi, jo citādi kāds padzirdēs, ka tev ir kaut kādi uzskati — un apvainosies vai, diespas, pa purnu sados.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]marina_
2015-01-07 22:07 (saite)
drīkst ar šo padalīties publiski?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]avralavral
2015-01-07 22:23 (saite)
dalies

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]rasbainieks
2015-01-08 01:39 (saite)
geimanam ir lielisks ieraksts par nepatīkama vārda brīvību, pilnīgi citā sakarā rakstīts, taču vērā ņemams: http://journal.neilgaiman.com/2008/12/why-defend-freedom-of-icky-speech.html

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]honeybee
2015-01-09 06:51 (saite)
Ha, nācu komentāros uz šo ielinkot :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]snorke
2015-01-08 12:10 (saite)
Newspapers like Charlie Hebdo are of very uneven quality - and their cartoons are often cruder than they are funny - but they carry the message that, in France, even the unsayable is still sayable

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]avralavral
2015-01-08 12:11 (saite)
un, cerams, ka tā arī paliks.

es šajā ierakstā atbildēju tikai uz jautājumu, kas minēts ieraksta pirmajā teikumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2015-01-08 12:13 (saite)
ok, man loti patika tavs ieraksts

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kautskis
2015-01-08 15:37 (saite)
Es nesapratu, tā doma bija — paši vainīgi?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]avralavral
2015-01-08 15:43 (saite)
Izlasi vēlreiz pirmo teikumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kautskis
2015-01-08 15:45 (saite)
Izlasīju, bet varbūt sapratu ne tā. Vai tur nebija teikts, pārējiem droši vien tā nebūs, jo Šarlī bij pārāk ekstrēms?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]avralavral
2015-01-08 19:21 (saite)
atbildot divos līmeņos. pragmatiskajā - jā, pārējiem droši vien tā nebūs: visiem socioloģisko un antropoloģisko pētījumu institūtiem, analītiskajai presei, kā Le Monde, sekulārajām asociācijām un pārējiem orgāniem, kas leģitīmi nodarbojas ar dažādu reliģiju kritiku. savukārt (joprojām pragmatiskajā līmenī), Charlie ir ļoti ieteicams turpmāk nodrošināt sev bruņotu apsardzi, tāpēc, ka policija un pretterorisma vienības Francijā acīmredzami netiek galā ar savu uzdevumu aizsargāt iedzīvotājus.

ētiskajā līmenī. man ir ļoti žēl, ka tā ir noticis, žēl viņu ģimenes un tuviniekus. bet, piedodiet, es tomēr tāpēc automātiski nesaskatu Charlie līdzšinējā darbībā kaut kādu brīnišķīgu varonību un augstu vērtību. viņu mērķis faktiski visās karikatūrās ir bijis uzzīmēt kaut ko pēc iespējas ļaunāku, aizvainojošāku un pretīgāku par viņu "ienaidniekiem", tos pilnībā dehumanizēt, atņemt cilvēcisko cieņu un vērtību. daudzas karikatūras par musulmaņiem robežojas ar rasismu un, ja tu pagūglētu Charlie vēsturi, redzētu, ka viņiem tas ir pārmests un viņi par to ir taisnojušies un knapi izvairījušies no tiesas.
kad es skatos viņu karikatūras par rabīniem, tās man atgādina karikatūras par "žīdiem" 1930. gadu Veimāras Republikā. žēl, ka mēs no šīs vēstures neesam neko mācījušies - tieši pa šo cilvēka-sūda, cilvēka-dirsas līniju. un pa līniju: "daži žīdi ir zagļi, ergo visi žīdi ir zagļi" (ielasi "žīdu" vietā "musulmaņi" un "zagļi" vietā "teroristi").

atkārtošu vēlreiz, ko es esmu jau šajā blogā teikusi: tās nav reliģijas, kas ir "visa ļaunuma sakne" pasaulē, kā apgalvo Dokinss un viņa līdzgaitnieki. get over it. tas vienkārši ir tāds ļoti ērts mīts, ko neapstiprina fakti. kaut vai tā pati pieminētā 20. gs. vēsture. ļaunums acīmredzami ir kaut kas inherents cilvēkam, neatkarīgi no viņa ticības vai neticības transcendentajam Labajam, Ābrahama, Īzāka un Jēkaba Dievam, Jēzum Kristum, reinkarnācijai vai karmas augļiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

blīvība stalp klēslu un monitolu
[info]sarkanvilks
2015-01-08 19:27 (saite)
https://twitter.com/ArtursZogla/status/553169136680181760/photo/1

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nulle
2015-01-08 20:36 (saite)
Lūk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kautskis
2015-01-09 11:05 (saite)
OK, fair enough. Uzreiz gribu pateikt paldies par izvērsto un pamatoto atbildi, un es ļoti centīšos atbildēt tikpat mierīgi un izvērsti. Nekādā gadījumā es šo te neuztveŗu kā kaut kādu "uzbrukumu" vai "pretuzbrukumu", bet tikai un vienīgi kā viedokļu apmaiņu.

Tātad: tad es arī atkārtošu, ka runas brīvība ietveŗ sevī brīvību teikt arī pretīgas lietas, piemēram, "tāda un tāda cilvēku grupa ir sūdi", ja vien tam neseko aicinājumi "tāpēc viņus visus vajag apšaut". Vārda brīvība atļauj tev būt morālam kroplim, un robeža velkama pie aicinājumiem uz tiešu vardarbību. Dažbrīd šķiet pareizi aizliegt teikt pretīgas lietas par kādu ļaužu grupu, bet šādi aizliegumi nodara vairāk ļaunuma, nekā labuma. Un ne tikai vārda brīvībai, bet arī attiecīgajai ļaužu grupai — tas ļauj veidot tādus argumentus kā "Re, re, kādi xx ir mērgļi, viņi pat ar likumu aizlieguši kādam viņus kritizēt!"

Ja par reliģiju — es ļoti gribētu dzirdēt, kur tieši Dōkinss ir teicis, ka reliģija ir visa ļaunuma sakne. Ja tu domā to britu tē vē raidījumu, tad tas ir tikai nosaukums, turklāt ar jautājuma zīmi, ko piekabināja televīzijas mārketinga komanda; pats Dōkinss, šķiet, tajā pašā raidījumā teica, ka ir absurdi kaut ko pasludināt par visa ļaunuma sakni. Tai pat laikā ticīgie cilvēki ļoti bieži uzsveŗ, kā neticība noved pie visādām šausmīgām lietām. Es būtu tiešām ļoti priecīgs, ja ticīgie biežāk atzītu, ka arī neticība var mudināt cilvēkus rīkoties labi.

Protams, reliģija nav visa ļaunuma sakne. Bet, ja arī ļaunums ir inherents cilvēkam, tad tikai un vienīgi tādā nozīmē, ka mums visiem ir spējas darīt ļaunas lietas, kas noteiktos apstākļos var izpausties. Nevis tā, ka daži cilvēki ir inherenti ļauni un darīs ļaunas lietas, bet citi ir inherenti labi un nekad nespēs paveikt kaut ko ļaunu. Garīgi veselam cilvēkam ir grūti paņemt rokās ieroci un tāpat vien, bez jebkāda iemesla, šaut pa tādiem pašiem cilvēkiem kā viņš pats. Viņam vajag pamatojumu, ideoloģiju, uzskatu sistēmu, kas viņu paceļ augstākā stāvoklī un tos, kuŗus viņš grasās šaut, zemāk.

Un reliģija šādu uzskatu sistēmu var sniegt. Tā tev māca, ka tu piederi kādai īpašai grupai — īstenās reliģijas sekotājiem/izredzētajai tautai/dieva bērniem, savukārt visi pārējie ir zemāki par tavas grupas biedriem. Jā, viņi var pievienoties tavai grupai un būt tikpat īpaši, bet, ja viņi to nedara, viņi (labākajā gadījumā) traģiski maldās un (sliktākajā gadījumā) ir bezsirži, pedofīli, dēmoni un tādā garā.

Tāpat daudzu reliģiju svētajos rakstos ir stāstīts, kā īsteni ticīgie ar sava dieva svētību iznīcina neticīgos. Protams, lielākā daļa ticīgo to nemēģina īstenot dzīvē. Bet nevajag izlikties, ka tie, kas īsteno, piepeši kaut kāda nesaprotama iemesla dēļ nonāca pie šādām domām. Viņi to izlasīja savas ticības svētajos rakstos, kuŗus viņiem māca uztvert kā morālo ceļvedi.

Reliģija nav vienīgā uzskatu sistēma, kas ļauj pacelt savu grupu augstāk un pārējos dehumanizēt. To pašu var izdarīt arī nācionālisms, dažādas polītiskās ideoloģijas un arī karikatūras — skat, kādi mēs te asprātīgi un gudri, bet visi pārējie neattīstīti idioti.

Un tieši to es esmu pamanījis 20. gs. vēsturē — pavisam parasti cilvēki ideoloģijas vārdā spēj darīt ļoti ļaunas lietas, nevis neatkarīgi no tās, bet tieši tādēļ, ka viņi tic kādam noteiktam dievam, vācu tautas izredzētībai, strādnieku šķiras pārākumam un kam vēl ne. Dzīvoja cilvēki, darīja savas lietas, nevienu nešāva. Tad viņiem sāka stāstīt, kādi viņi ir pareizi, bet tie tur citi — pēdīgie mērgļi. Nekādus citus viedokļus viņi nedzirdēja, jo runas brīvības nebija. Pēc kāda laika viņi tam noticēja, un nu jau ar šādu ticību viņi spēja izdarīt briesmu lietas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2015-01-09 11:33 (saite)
Ak, Tevi kā neticīgo aizvaino, kad Jēzus saka 'neviens nenāk pie dzīvības, kā tikai caur mani'? Nu ko lai saka, Tev, kā neticīgajam, vajadzētu deal with it, pats to esi izvēlējies, turklāt interesanti, ka tā kā Tev, kā neticīgajam, Jēzus teiktajam jebkurā rakstu vietā vajadzētu būt dziļi pie vienas vietas, tomēr Tevi nezkāpēc tas aizvaino. Jēzus nenāca nevienam dāļāt bombongas un būt ērts. Kas jūdiem piedauzība, tas grieķiem ģeķība. Lūdzu, neaizskar ticības brīvību, un neviens arī Tev nespiež to ticību virsū. Nu ja netici, tad netici, neko darīt, žēl, protams, bet Dievam viss iespējams.

"Dzīvoja cilvēki, darīja savas lietas, nevienu nešāva, un tad.." - Kautski, lūdzu, netrivializē. Un, lūdzu, lai vai kam, bet kristietībai gan nepiešuj elitismu, savas grupas pacelšanu un sazin, ko vēl. Vienkārši vienreiz palasi veco labo mūsu Kunga evanģēliju - bez aizspriedumiem, priekšspriedumiem, brīvu un tīru sirdi un sirdsapziņu, lūdzu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2015-01-09 11:43 (saite)
Sakot priekšā, viens no veidiem, kā vēlies aizskart ticības brīvību, ir ielasot rakstos kaut kādas 19./20.gs. idejas, vēsturiski visnotaļ nosacītas un ierobežotas atziņas par, nezinu, toleranci vai demokrātiskumu. Iedomājies, Jēzus mūsdienās izlaidīgajai sievietei atlaistu grēkus, un, kā liecina raksti, teiktu "ej, un negrēko vairs", tad viņam droši vien pārmestu, sakot - fui, cik netoleranti (pret šo izlaidīgo sievieti, kas nevertheless, meklēja piedošanu pie Kristus). Es saku, ka tā ir kategoriju sajaukšana un saputrota domāšana.

Vienkārši samierinies vienreiz, ka pasaulē ir tāda lieta kā reliģija(-s), un ka tai arī v a r un d r ī k s t būt patiesuma vērtība (nevis kā atsevišķas minoritātes delusion un patvaļīgi izvēlēts apmāns, kam sekot - lūk, tas ir diezgan aizvainojoši, arīdzan pret veselīga un domājoša cilvēka prātu). Kazi, kļūsi varbūt iecietīgāks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kautskis
2015-01-09 12:35 (saite)
Un par to patiesuma vērtību — es ieteiktu arī tev samierināties, ka ir tāda neticība un arī tai var būt patiesuma vērtība, tie pēc definīcijas nav maldi un apmāns. Bet tā pa īstam par patiesuma vērtību parunāsim tad, kad otra puse būs spējīga runāt bez ieročiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2015-01-09 15:14 (saite)
Nekur neesmu teicis, ka neticībai nepiešķiru patiesuma vērtību, (ne velti teoloģiski reizēm mēdz teikt, ka faith is a gift) kas to lai zin, varbūt tu esi lielāks kristietis, nekā visi Latvijas kristieši kopā ņemti, cits cilvēks jau no malas nepateiks, ir tikai viens, kurš slepenībā redz cilvēku sirdīs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kautskis
2015-01-09 11:44 (saite)
Kā tieši es aizskaru ticības brīvību? Vai es kādu grasos sodīt par to, kā viņš tic? Nē taču. Ja tava ticība ir tik trausla, ka to aizskaŗ citi viedokļi, tad varbūt pamēģini viņu kaut kā stiprināt.

Es nevienam neko nepiešuju, viņi paši to dara daudz labāk. Piemēram, tu ar savu komentāru apstiprini tieši to, ko es teicu — tu stāsti, kāds tu esi izredzēts un kāds es esmu pagrimis. Tu pats sevi pacel augstāk un pēc tam brīnies, ka es vienkārši konstatēju faktu. Nu, atvaino.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2015-01-09 12:23 (saite)
Ne jau tāpēc, ka trausla, un ne tikai kristietība, paņemsim kaut vai kādu citu formu, kurā "ticībai" nav tik liela loma, kā kristietībā, piemēram, eskimosus. Piedod, bet nav grūti iedomāties mūsdienu rietumnieku-tehnokrātu-demokrātu-liberāli, kas teikti "he he, paskat, tie eskimosi taču tiešām domā, ka tāds un tāds ronis ir garu māte, un ka ūdenī mīt jūras meita, kurai pasaules pirmsākumos nocirta pirkstus", utml. Proti, vispazemojošākais (arī pašam viedokļa izteicējam) ir tas, ka attiecīgajam uzskatam un dzīves formai netiek piešķirta teju nekāda patiesuma vērtība, teju nulle empātijas. Un tas ir skumji. Ne jau tāpēc, ka ticība tur vāja, vai kas.

Kurš teica, ka vispār šī konkrētā komentār autors ir kristietis? Lai gan atzīstu, ka savā komentārā nedaudz gribēju paspēlēties ar tevis kā neticīgā stautus, tāpēc pāris reizes atkārtoju. Turklāt vienalga par mani, un visiem iespējamiem nākotnes "kristiešiem", kurus dzīves laikā satiksi un kuri visi tev bāzīs sejā savu izredzētību un elitismu, tas viss ir mazsvarīgi, tie ir tikai cilvēki un paši grēcinieki, cilvēki ir nepilnīgi, bet - kas pats svarīgākais - palasi evanģēliju, redzēsi, ka Kristus vēstij ar elitismu nav nekāda sakara.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kautskis
2015-01-09 12:27 (saite)
Es lūdzu atvainot, es tiešām domāju, ka tie, kas sauc Jēzu Kristu par mūsu Kungu, ir kristieši. My mistake.

Un, lūdzu, runā par lietu. Ja es kaut kur esmu apgalvojis, ka tādai dzīves formai nav nekādas vērtības, tad, lūdzu, pasaki to, nevis izgudro rietumnieku-tehnokrātu-demokrātu-liberāli, kas kaut ko domā par eskimosiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2015-01-09 12:26 (saite)
Proti, es iestājos pret stulbumu, tas arī viss. (stulbi ir paša demokrātiskuma un liberālisma ietvaros citus uzskatīt par stulbiem, proti, visstulbākais ir - kā jau demokrātiskās sabiedrībās - tolerēt cita uzskatus, par spīti tam, ka personīgais viedoklis to otru redz kā muļķi, sektanti, pasaku vīriņu, utml. Tas ir tas stulbākais un pazemojošākais, un torelatīvistiem visliekulīgākais,

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kautskis
2015-01-09 12:29 (saite)
Nē, tas nav liekulīgi. Liekulība ir tad, ja es saku kaut ko vienu un daru kaut ko citu. Tā ir iecietība. Es varu uzskatīt cilvēku par muļķi, bet ļaut viņam paust savus uzskatus. Jo kāda tad ir otra iespēja, paziņot, tu esi muļķis, tāpēc es tev neļaušu runāt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2015-01-09 20:18 (saite)
http://fc05.deviantart.net/fs70/f/2011/196/5/2/the_greater_jihad___complete_by_musl1m-d3st238.png

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]avralavral
2015-01-16 16:59 (saite)
http://posthypnotic.randomstatic.net/charliehebdo/Charlie_Hebdo_article%2011.htm

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?