Sakot priekšā, viens no veidiem, kā vēlies aizskart ticības brīvību, ir ielasot rakstos kaut kādas 19./20.gs. idejas, vēsturiski visnotaļ nosacītas un ierobežotas atziņas par, nezinu, toleranci vai demokrātiskumu. Iedomājies, Jēzus mūsdienās izlaidīgajai sievietei atlaistu grēkus, un, kā liecina raksti, teiktu "ej, un negrēko vairs", tad viņam droši vien pārmestu, sakot - fui, cik netoleranti (pret šo izlaidīgo sievieti, kas nevertheless, meklēja piedošanu pie Kristus). Es saku, ka tā ir kategoriju sajaukšana un saputrota domāšana.

Vienkārši samierinies vienreiz, ka pasaulē ir tāda lieta kā reliģija(-s), un ka tai arī v a r un d r ī k s t būt patiesuma vērtība (nevis kā atsevišķas minoritātes delusion un patvaļīgi izvēlēts apmāns, kam sekot - lūk, tas ir diezgan aizvainojoši, arīdzan pret veselīga un domājoša cilvēka prātu). Kazi, kļūsi varbūt iecietīgāks.